Tieši divus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām pie lasītājiem dodas Indriķa Latvieša grāmata "Vara". Divpadsmit cilvēku no dažādiem varas, naudas un ietekmes gaiteņiem nonākuši grūtā situācijā. Tās vairs nav "Bailes". Tā ir "Vara".
Pensionāru biedrība "Sigulda" izdevusi grāmatu par Siguldas ģimnāziju kara un pēckara gados
Autors Apriņķis.lv
Pensionāru biedrība "Sigulda" izdevusi grāmatu "Baltā pils. Skolas laika atmiņas. Sigulda 1936–1960". Izdevumā apkopoti pavisam 30 atmiņu stāsti, kas atklāj Siguldas ģimnāzijas, vēlāk – Siguldas vidusskolas, dzīvi un notikumus kara un pēckara gados līdz laikam, kad 1960. gadā skola tika pārcelta uz ēku Ata Kronvalda ielā.
Carnikavas novada dome izsludinājusi atklātu metu konkursu "Dzejnieku skvērs un Dzejnieku taka Carnikavā". Konkursa mērķis ir saglabāt dzejnieku Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas piemiņu nākamām paaudzēm.
Ar skaisti saviļņojošu vakaru un Kannu festivālā izrādītās filmas "Četri balti krekli" Goda seansu kinoteātrī "Splendid Palace" nosvinēta arī jaunas grāmatas iznākšana – apgāda "Neputns" un biedrības "Ekrāns" sadarbības rezultātā tapis autoru kolektīva veidots krājums "Rolanda Kalniņa telpa".
Mūrniece: Krājums "Latvija un latvieši" ir jauns pakāpiens letonistikas starpnozaru disciplīnas attīstībā
Autors LETA
Akadēmisko rakstu krājums "Latvija un latvieši" ir jauns pakāpiens letonistikas starpnozaru disciplīnas attīstībā, krājuma prezentācijas pasākumā pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
"Jāņa Rozes grāmatnīcā" Siguldā sirsnīgā un draudzīgā atmosfērā notika kupli apmeklēti Kaspara Zaviļeiska grāmatas "ParaPops jeb rozā brilles Siguldā" atvēršanas svētki.
Ikšķiles novada pašvaldības iedibinātās Dzintara Soduma literatūras balvas pasniegšana šoreiz notika rakstnieka 96. dzimšanas dienā – 13. maijā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā. Par balvu ieguvējiem kļuva Silvija Brice un Mārtiņš Zvīdriņš.
Maija vidū klajā nāks mūzikas žurnālista Kaspara Zaviļeiska grāmata "ParaPops jeb rozā brilles Siguldā"
Autors Una Griškeviča
15. maijā, kad tiek svinēta "Radio Sigulda" dzimšanas diena, klajā nāks pazīstamā mūzikas žurnālista Kaspara Zaviļeiska grāmata "ParaPops jeb rozā brilles Siguldā".
Tulkotāja Silvija Brice: Izvēloties tulkojamos darbus, paļaujos uz laimīgu nejaušību
Autors Una Griškeviča
13. maijā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā labi zināmā tulkotāja Silvija Brice saņēma Dzintara Soduma literatūras balvu par vācu rakstnieka Gintera Grasa pēdējās grāmatas "Par beidzamību" tulkojumu, tāpēc "Rīgas Apriņķa Avīze" piedāvā lasītājiem 27. aprīlī publicēto interviju ar talantīgo personību.
4. maijā Baltā galdauta svētku ietvaros tiks atvērta Anitas Mellupes dokumentālā grāmata "Ar Olaini sirdī", kurā apkopoti daudzu olainiešu stāsti par pašu pieredzētajiem un dzimtas atmiņā glabātajiem dzīves līkločiem.
Jau sesto gadu Ikšķiles novada pašvaldība aicina Latvijas grāmatu apgādus pieteikt autorus rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balvai par novatorismu literatūrā dzejas, prozas, dramaturģijas un tulkojumu žanrā.
Jūrmalā dzimušā izcilā Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieka Anša Cīruļa 135. dzimšanas dienas priekšvakarā, 21. februārī, plkst. 18.00 Aspazijas mājā notiks priekšlasījums "Ansis Cīrulis un latviskums mākslā" ciklā "Kafija ar Aspaziju".
Džoannas Džo Roulingas sarakstīto Harija Potera grāmatu tirgošana Latvijā ir nelicencēta, aģentūrai LETA pastāstīja izdevniecības "Zvaigzne ABC" īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
Ekstrēmākais un aizkustinošākais rakstnieces Daces Rukšānes dzīvē. 10 ekspresjautājumi
Autors "Kodols"
Pagājušajā nedēļā tika atvērta rakstnieces Daces Rukšānes jaunākā grāmata "Latviskais laimes kods", kurā autore ir aprakstījusi 60 dzīves mirkļus, kas raksturo latvieti un veicina prieku, aktivitāti un galu galā laimi.
Ar grāmatu dāvinājumu Tautas grāmatu plauktam atklās Latvijas valsts simtgades gadu
Autors Apriņķis.lv
Ar svinīgu un simbolisku grāmatu dāvinājumu Latvijas sabiedrībai 18.janvārī tiks atklāts Latvijas valsts simtgades gads. Personīgi vai valstiski nozīmīgas grāmatas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Tautas grāmatu plauktam dāvinās valsts augstākās amatpersonas, rosinot ikvienu iesaistīties mūsu valsts vēstures un kultūras krājuma bagātināšanā.
Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste un Lāčplēša Goda zīmes 2016 saņēmēja Velta Strazdiņa izdevusi grāmatu par novadnieku, pedagogu, politiķi un diplomātu Pēteri Sēju. Grāmatas "Pēteris Sēja. Mūžs Latvijai" atvēršanas svētki notiks 25. janvārī.
Ģimenes, draugu, bijušo darba kolēģu un atbalstītāju lokā savu atmiņu grāmatu "Izvēle. Gauja" atvēra ilggadējais Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Ansis Mitrevics. Tajā apkopoti, kā autors pats raksturo, atmiņu uzplaiksnījumi no agras bērnības līdz mūsdienām, kā vadmotīvu izvēloties paša attiecības ar Gauju.
Apgāds "Jumava" laidis klajā latviešu prozas klasiķes Zentas Mauriņas stāstu un apceru krājumu "Sākumā bija prieks". Tajā publicētie darbi tapuši rakstnieces Zviedrijas dzīves sākumposmā laikā, kad karš ir beidzies, dzīve ārēji vairs nav apdraudēta, bet jaunas saknes un dziļākus pieturas punktus autorei vēl nav izdevies atrast.
Apgādā "Mansards" tapusi krāsojamā grāmata "Izkrāso Latviju". Grāmatā atainotie temati saturiski atklāj seno vērtību un mūsdienu mijiedarbību – dzīvnieki, dabas norises un cilvēks. Zīmējumus papildina latviešu tautasdziesmas.
13. decembrī Ropažos notika gada noslēguma pasākums Pierīgas bibliotēku bibliotekāriem – tika sveikti gan ilggadēji, gan jauni bibliotekāri, savukārt goda rakstu "Gada bibliotekārs 2017" saņēma Babītes novada pašvaldības bibliotēkas vadītāja Ilze Valpētere.
Divdesmit otrais festivāls "Prozas lasījumi 2017" šogad norisināsies no 5. līdz 10. decembrim, tradicionāli aicinot autorus radīt un lasīt prozu. Šī gada autori būs no Latvijas, Islandes, Horvātijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas un citām valstīm.
Klajā nākusi Margaritas Stārastes meitas grāmata "Margarita Stāraste. Post Scriptum"
Autors Una Griškeviča
14. novembrī dienasgaismu ieraudzīs ekskluzīvs izdevums – leģendārās latviešu bērnu grāmatu ilustratores Margaritas Stārastes meitas Lilitas Maijas Klinkertes vairāk nekā desmit gadu laikā tapusī grāmata "Margarita Stāraste. Post Scriptum".
Eposs "Lāčplēsis" un Rīgas apriņķis
Autors "Rīgas Apriņķa Avīze" sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu
Kopš 1920. gada 11. novembra Lāčplēša diena rīkota kā Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšanas svētku reize, kas vēlāk kļuvusi arī par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu. Gan ordeņa, gan atzīmējamās dienas nosaukums nāk no tautas varoņa Lāčplēša, kura dzīves un varoņdarbu pilnīgākais apraksts atrodams tāda paša nosaukuma Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis".
Šovasar apritēja 70 gadu, kopš dibināta Saulkrastu novada bibliotēka. Mainījušies laiki, varas, arī adreses, bet pati bibliotēka arvien ir palikusi kā gaismas sala Saulkrastu ļaužu ikdienā. "Vai jūs zināt vēl kādu bibliotēku Latvijā, no kuras pa logu var redzēt jūru?" vaicā vecākā bibliotekāre Daina Miķelsone, tūdaļ arī piebilstot, ka šāda iemesla dēļ vien ir vērts te strādāt.
Izdota brošūra "Dzīve pie jūras", kurā apkopoti atmiņu un mūsdienu stāsti par Carnikavas novada zvejniecības un nēģu cepēju arodiem. Ar brošūru var iepazīties Carnikavas novada bibliotēkā, novada pašvaldībā un novadpētniecības centrā.
FOTO: Dienasgaismu ieraudzījusi grāmata "Tikai dziesma nenosalst. "Mikrofons" – Latvijas leģenda"
Autors Apriņķis.lv
Latvijas Radio 1. studijā sirsnīgā, pat ģimeniskā atmosfērā ceturtdien notika grāmatas "Tikai dziesma nenosalst. "Mikrofons" – Latvijas leģenda" atvēršanas svētki. Grāmatas autori ir ilggadējie radio raidījuma "Mikrofons" vadītāji Lia Guļevska un Gunārs Jakobsons.
Turaidas baznīcā 17. oktobrī plkst. 15.00 tiks atklāta muzejrezervāta krājuma izstāde "Bībeles, sprediķu un dziesmu grāmatas Turaidas muzejrezervāta krājumā". Tā ievada trešdien Turaidā notiekošo konferenci "Reformācijai – 500: jauno laiku vēsmas Latvijā un Eiropā".
Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā 2017. gadā saņemusi Anna Auziņa par dzejas krājumu "Annas pūra govs", kas iznākusi izdevniecībā "Neputns". Svinīgajā apbalvošanas pasākumā Carnikavā tika piešķirtas arī divas veicināšanas balvas – Jānim Tomašam un Andrim Ogriņam.
Foto: Saeimā atver grāmatu "Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture"
Autors Apriņķis.lv
Ceturtdien Saeimas namā svinīgā pasākumā atvērta Jāņa Tomaševska grāmata "Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture". Grāmatas centrā ir notikumi un cilvēki, kas radīja pamatu Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) veidošanai. LPNP uzskata par pirmo nopietno soli neatkarīgas Latvijas dibināšanā.
13. oktobrī, mēnesi pirms Ojāra Vācieša 84. dzimšanas dienas, Carnikavas tautas namā "Ozolaine" jau 15. reizi svinīgi tiks pasniegta Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā. Šogad prēmijai izvirzīti 10 dzejoļu krājumi.
2017. gada Nobela balva literatūrā piešķirta japāņu izcelsmes britu rakstniekam Kadzuo Išiguro, ceturtdien paziņoja Zviedrijas Akadēmija. Išiguro "romānos ar lielu emocionālo spēku atklājis bezdibeni zem mūsu iluzorās saites ar pasauli", paziņoja akadēmija.
No 19. līdz 22. septembrim Rīgā viesosies izdevēji no Lielbritānijas. Vizītes laikā astoņu britu izdevniecību pārstāvji tiksies ar vietējiem izdevējiem, lai pārrunātu latviešu autoru darbu izdošanas iespējas Lielbritānijā, un iepazīsies ar Latvijas literatūras un grāmatniecības nozari.
Dzejas dienās Jūrmalā tiksies ar dzejniekiem un dosies pa Raiņa un Aspazijas takām
Autors Apriņķis.lv
Septembris nāk ar Dzejas dienām – latviešu literatūrai nozīmīgiem svētkiem, kas tiek svinēti jau kopš latviešu dzejnieka Raiņa simtgades svinībām 1965. gadā. Dzeja Jūrmalā tiks izdzīvota mūzikā, priekšnesumos, pastaigās pa vēsturiskām vietām un tiekoties ar dzejniekiem.
Carnikavas novada dome jau 15. reizi izsludina konkursu uz Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā, kas tiek pasniegta reizi gadā par iepriekšējā literārajā gadā izdotu dzejoļu krājumu. Arī šogad O.Vācieša prēmija tiks pasniegta sarīkojumā, kas veltīts dzejnieka daiļradei.
Ja par vasaru domā pie grāmatu plaukta, skatiens vienmēr aizķeras pie trimdas rakstnieces Benitas Veisbergas darbiem, it īpaši "Orindas piezīmēm" (1977), kas man stāv goda vietā blakus Imanta Ziedoņa "Epifānijām" un R. Baha "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons".
Kaut gan ir vasara un lielākā daļa cilvēku steidz nokļūt saules staros, lai atpūstos no saspringtas domāšanas, grāmatmīļi pārāk neļaujas gadalaiku ietekmei un labu literatūru lasa arī zem palmas.
Ikvienas nācijas kolektīvajā atmiņā netrūkst mītu, un tas ir normāli. Tajā pašā laikā nobriedušas nācijas pazīme ir tā, ka tai piederoši vēsturnieki nevairās noskaidrot arī faktus. No šā viedokļa jo interesants ir pirms dažiem mēnešiem iznākušais krājums "Neatkarības kara stāsti: 1918–1920".
Iznākusi sērijas "Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas" otrā grāmata "Bille, Anss un citi"
Autors Apriņķis.lv
30. maijā, Vizmas Belševicas dzimšanas dienā, tiekoties Ojāra Vācieša muzejā, tika atvērta sērijas "Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas" otrā grāmata "Bille, Anss un citi", kurā apkopoti Vizmas Belševicas 1960.–80. gados sarakstīti, iepriekš nepublicēti prozas darbi.
Starpnozaru mākslu grupa "Serde" sērijā "Tradīciju burtnīca" laidusi klajā izdevumu "Gaujas plostnieki". Grāmatā apkopoti stāsti un atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus Gaujā un tās krastos, kad Latvijas garākā upe tika izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai.
Jau piekto reizi Ikšķiles novada pašvaldība pasniedza Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā. Šogad, žūrijai lemjot vienbalsīgi, laureāti ir dzejnieks Jānis Tomašs ar debijas krājumu "Melnie darba cimdi" un dzejnieks un tulkotājs Knuts Skujenieks ar Genādija Aihī grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu.
Šopavasar aprit 25 gadi, kopš Ķekavā sākās toreizējā kolhoza "Ķekava" privatizācija. Pēteris Geks, kurš 90. gadu sākumā bija kolhoza ilggadējā priekšsēdētāja Ojāra Bluķa vietnieks, tagad raksta dokumentāras grāmatas par savu dzīvi un cilvēkiem sev apkārt. Par to, kā jaunie laiki ienāca Pierīgā, vēsta viņa grāmata "Puse gadsimta Ķekavā".
Pašlaik strādāju pie ekotūrisma ceļveža ar pagaidām vēl nosacītu nosaukumu "Jaunciems". Projekts sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" top kā turpinājums grāmatām "Šmerlis", "Mežaparks", "Rīgas piejūra".
Fonds "Sibīrijas bērni" izsludinājis divus konkursus skolēniem – zīmējumu un sacerējumu konkursu – ar mērķi mudināt skolēnus izzināt savas valsts un ģimenes vēsturi, kā arī stiprināt bērnos un jauniešos patriotisma jūtas un piederības sajūtu Latvijai.
Sanita Reinsone: Vēsturi iemācījos caur dzīvesstāstiem
Autors Ilze Cerbule, “Carnikavas Novada Vēstis”
Sanitas Reinsones jaunajā grāmatā bērniem "Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju" atdzīvojas daudzas interesantas rotaļlietas. Viena no tām nākusi arī no Carnikavas bērnudārza "Riekstiņš", kuru savulaik apmeklēja autores bērni.
Siguldas novada bibliotēkā notika siguldieša Jura Sārņa grāmatas "Atmiņas neizgaist" atvēršanas pasākums. Autobiogrāfiskais darbs vēsta par 1949. gada notikumiem, traģiskajiem cilvēku likteņiem un ierindojams līdzās Melānijas Vanagas dokumentālajam romānam "Veļupes krastā".
Jau piekto gadu Ikšķiles novada pašvaldība aicina Latvijas grāmatu apgādus pieteikt autorus rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balvai par novatorismu literatūrā dzejas, prozas, dramaturģijas un tulkojumu žanrā.
Turaidā norisināsies rakstniecei Astrīdai Beinārei veltīti atceres pasākumi
Autors Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Pagājušā gada rudenī, 10. novembrī, aizsaulē aizgāja izcila un spoža personība, ilggadēja Turaidas muzejrezervāta sadarbības partnere un draugs, rakstniece, skolotāja, siguldiete Astrīda Beināre. Šogad, 14. februārī, Astrīdai Beinārei pienākusi 80. dzimšanas diena.
15. februārī Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar apgādu "Jumava" aicina uz siguldieša Jura Sārņa grāmatas "Atmiņas neizgaist" atvēršanu. Autobiogrāfiskais darbs vēsta par 1949. gada notikumiem un traģiskajiem cilvēku likteņiem.
No 2. līdz 31. janvārim Siguldas novada bibliotēkas piedāvā akciju "Atnāc, ietaupi un iegūsti!", kuras laikā iespējams nodot savlaicīgi nenodotās grāmatas, nemaksājot soda naudu.
Siguldas novada pašvaldības atbalstīta kultūras projekta ietvaros klajā laists izdevums "Siguldas gidu stāsti", kurā apkopotas siguldiešu atmiņas, kas atklāj ekskursiju vadītāju darba specifiku, darba gaitu sākumu, dažādus notikumus un piedzīvojumus praksē.
Ziniet, reizi pa reizei kļūst gauži garlaicīgi – tā diendienā spēlēties tikai ar brāli. Ar mazo cilvēku nekādas rotaļas ar nesanāk, bet pārējiem cilvēkiem bieži vien pašiem savi darbi darāmi. Ko lai tādās reizēs viens mazs kaķēns iesāk? Šķiet, ka zeme pat pārstājusi riņķot!
Dzejnieka Ojāra Vācieša ikgadējā prēmija dzejā šogad pasniegta dzejniekam Mārim Salējam par apgādā "Pētergailis" izdoto krājumu "Kā pirms pērkona", informēja Carnikavas domas pārstāve Evija Terentjeva Prēmija, kuras apjoms ir 1067 eiro, sestdien pasniegta Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā Rīgā, atzīmējot Vācieša dzimšanas dienu.
Hei, mani mazie un lielie draugi. Šodien vēlos jums pastāstīt kā kaķi veselīgi un jautri uztur sevi labā formā vai pat notievē, ja gadījies uzēst pāris liekus gramus. Bet ja nu kādam kaķim šis viss šķitīs kas jauns un neredzēts, tad no visas sirds iesaku to pamēģināt.
Kurš gan būtu domājis, ka pēdējie kopā palikuši būsim tieši mēs trīs - divi pēc rakstura tik atšķirīgi brāļi un vienīgā meitene brašu puiku barā. Trīs musketieri, drosmīgi un zinātkāri, ar brīnumu pilnām acīm. Bet, protams, mēs zinājām ka ilgi šādas dēkaiņu dienas neturpināsies, jo jau drīz cilvēks, kurš smaržo pēc koka un dūmiem, māsiņu vedīs prom uz laukiem.
Gaidot Latvijas valsts simtgadi, tapis foto albums "Vidzemē man būt!", kas veido stāstu par Vidzemi un vidzemniekiem, atspoguļojot dabas un kultūrvēsturiskās vides krāšņumu, vienlaikus sniedzot neatkārtojamus sajūtu mirkļus vidzemnieku svētkos, dziesmā un dejā, aktīvā tūrisma un sporta notikumos, amatnieku un uzņēmēju darbībā.
Atzīmējot Ojāra Vācieša dzimšanas dienu, sestdien dzejnieka memoriālajā muzejā Rīgā jau 14. reizi pasniegs O. Vācieša prēmiju dzejā, ko dibinājusi Carnikavas novada pašvaldība.
Stāstu sērija "Fēliksa dzīve". Kad saimniekam nepatīk mūsu odekolons
Autors Jans Ikes un Laura Soboļeva
Kādu dienu es, māsiņa un lielais brālis, bijām jau gana lieli paaugušies lai saprastu ka ir ne vien skaisti jāizskatās, bet arī jāsmaržo. Tas attiecināms kā uz kaķiem, tā arī uz cilvēkiem.
Ko Jūs mani varat tramdīt un bakstīt! Šodien ir tik karsti, es gribu gulēt! - Bet neviens jau neklausās maza kaķēna ņaudēšanā, Saimnieks nes mani lejup pa kāpnēm. Bet man ir bail! Es vairāk nezinu, kas mani tur sagaida.
Mālpilī pieminēs novadnieci, rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju
Autors Dace Krilovska
Trešdien, 12. oktobrī, plkst. 17.00 Mālpils novada bibliotēkā notiks rakstnieces, žurnālistes un sabiedriskās darbinieces Ivandes Kaijas (Antonijas Lūkinas) 140 gadu atceres sarīkojums "Ivande Kaija un viņas laiks". Sarīkojumā piedalīsies literatūrzinātnieces Gundega Grīnuma, Eva Eglāja-Kristone un vēsturniece Ineta Lipša.
Jūs jautāsiet kas tā par spēli un kā to spēlē?! Nu tad es jums pastāstīšu cik labi vien prazdams kā mēs ar māsu garlaicību dzinām prom. Bija neganti vienmuļa diena, šķita, ka šodien nekas interesants nenotiks. Nepareizi!
Mēs skraidam pa lielo koridori, spēlējamies, paēdam un nomazgājamies, paguļam, tad atkal skraidam un spēlējamies. Dienu no dienas. Ak jā, un, protams, mīļojamies arī ar cilvēkiem. Bet šodien mūs sagaidīja kas savādāks.
Man ir liels prieks par manu vārdiņu – Fēlikss. Tas skan tik svarīgi un dzirdot, kā cilvēki mani sauc šajā vārdiņā, sirsniņu piepilda tāds mīļš siltums. Diemžēl maniem brāļiem un māsiņai vēl vārdiņu nav.
Piektdien Ikšķiles tautas namā aizvadīts literārs vakars kopā ar rakstnieku Roaldu Dobrovenski un dzejnieci Veltu Kaltiņu, kuri jau sešus gadus ir ikšķilieši.
Naktī manu veselīgai augšanai tik ļoti svarīgo miegu iztraucēja raudas. Nakts melnumā aiz loga kāds bēdājās. Man nebija īsti skaidrs kurš gan šai pasaulē varētu no skumjām tik skaļi raudāt, līdz izdzirdēju māmiņu saucam mūs, savus mazos ņurrīšus (tā mūs māmiņa mēdza mīļi dēvēt).
Ir lietaina pēcpusdiena. Pik, pak, pik, pak, pik... Lietus nu jau līdzīgi pulkstenim skan. Es nezinu, vai lietus prot burvestības vai pie vainas kas cits, bet māja ir neierasti mierīga un klusa. Vismaz tā man šķita, līdz pēkšņi sākās negaidīta kņada.
Carnikavas novada dome jau četrpadsmito reizi izsludinājusi konkursu uz Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā, kas tiek pasniegta reizi gadā par iepriekšējā literārajā gadā izdotu dzejoļu krājumu. Pretendentus var izvirzīt grāmatu apgādi, laikrakstu, žurnālu redakcijas, kultūras institūcijas, kā arī valsts un sabiedriskās organizācijas.
No 9. līdz 21. septembrim Raiņa un Aspazijas pilsētā Jūrmalā norisināsies tradicionālie Dzejas dienu pasākumi. Šogad ikgadējā starptautiskā literatūras festivāla moto ir "Dzeja pavedina". Dzejas dienu laikā būs daudz ar dzeju saistītu pasākumu gan pieaugušajiem, gan jauniešiem un bērniem.
No pirmās dienas, kad ierados jaunajās mājās, cilvēks man iedeva tādu interesantu lentīti violetā krāsā ar skanošu bumbulīti pie tās. Viņš sacīja, ka lentīte nepieciešama, lai mani var vieglāk atšķirt no brāļiem un māsas, bet bumbulītis skanot parāda, kur esmu noslēpies vai pazudis.
Bija agrs rīts, kalendārā neskatījos, bet kāds no cilvēkiem teica ka ir 26. jūnija rīts. Mēs visi, trīs laimīgie kaķēni kam ļauts dzīvot mājā pie cilvēkiem, bijām jau labu brīdi kā pamodušies un draiski savā nodabā spēlējāmies, tuvāk apgūstot savas dabas dotās iemaņas.
Vakarnakt pirmo reizi man bija sava gultiņa - mīksta, silta, tīra. Bļodiņā ūdentiņš, šķīvītī pieniņš. Ir patīkami, nenoliegšu, bet tomēr man pietrūkst māmiņas.
Sveiks! Esmu kaķēns vārdā Fēlikss, šādu vārdu man iedeva mans cilvēks. Šis būs stāsts par mani un manu ģimeni. Mēs kopā māmiņai piedzimām pieci- māsiņa un 4 brālīši. Dzīvojām kādas vecas un nodegušas mājas otrajā stāvā.
Ne katra latviešu valodā iznākusi grāmata piedzīvo divus atvēršanas svētkus, bet tā ir noticis ar rakstu krājumu "Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads", kas otrdien tika atvērts Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, bet piektdien atvēršanas svētkus piedzīvos Mālpils novada bibliotēkā.
Iznācis jauns Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" izdevums ar īpaši tam radītām ilustrācijām, informēja apgāds "Jumava".Jaunajā eposa izdevumā ir iekļauti Alekseja Naumova, Helēnas Heinrihsones, Kristiana Brektes, Pauļa Liepas un Ernesta Kļaviņa mākslas darbi, kas tapuši Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Valda Villeruša vadībā. Viņš arī ir galvenais šī izdevuma mākslinieks.
Drīzumā iznāks rakstu krājums "Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads"
Autors Ieva Pauloviča, rakstu krājuma sastādītāja/www.lza.lv
2013. gada 29. augustā Mālpils kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un izpētes biedrība "Idoves mantojums" sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un ar Mālpils novada domes finansiālu atbalstu organizēja konferenci, kas veltīta Mālpils novada kultūrvēstures jautājumu izzināšanai.
Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņu "Dzirnakmeņos" aicina uz otro pasākumu jēgpilno sarunu ciklā "Visā visumā", kas notiks ceturtdien, 16. jūnijā, plkst. 20.00. Šajā reizē Murjāņos viesosies animācijas filmu režisore, Imanta Ziedoņa laikabiedre Rozālija (Roze) Stiebra, lai sarunā "DAGeri un animācija" stāstītu par sadarbību ar Imantu Ziedoni un savu dalību Dižkoku atbrīvotāju grupā.
Vairāku literatūras balvu laureāte Luīze Pastore, kas joprojām uzskata sevi par Siguldas novadnieci, ir autore bērnu grāmatu sērijai "Mākslas detektīvi", kas aizraujošā veidā bērniem stāsta par latviešu māksliniekiem Jāni Rozentālu, Kārli Padegu un Niklāvu Strunki.
Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma dzimšanas dienā 13. maijā jau ceturto gadu Ikšķiles novada pašvaldība pasniegs Dzintara Soduma balvu literatūrā. Šogad to saņems Nora Ikstena par romānu "Mātes piens" un Uldis Bērziņš par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma "Eddas dziesmas" tulkojumu no senislandiešu valodas.
Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) pasniegšanas ceremonijā paziņoti un apbalvoti laureāti piecās kategorijās. Kategorijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem" par ekspertu komisijas balsojuma uzvarētāju kļuva Luīzes Pastores darbs "Svešinieka atnākšana".
Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība informē, ka pabeigts darbs pie Pētera Radziņa rakstu krājuma datorsalikuma. Grāmatā ievietoti Kara muzeja atvēlētie attēli, un biedrība izvirzījusi mērķi līdz 2. maijam – ģenerāļa P.Radziņa dzimšanas dienai – grāmatu nodrukāt.
Lielā Stāstu nakts Katlakalnā pulcēs gan stāstniekus, gan klausītājus
Autors Apriņķis.lv/parkulturu.lv
Cilvēkiem patīk stāstīt. Un patīk klausīties. No 19. marta plkst. 18 vakarā līdz 20. marta plkst. 6.00 rītā Katlakalna tautas namā norisināsies nebijis notikums – Lielā Stāstu nakts 2016.