Svinīgajā pasākumā otrdien piedalījās rakstu krājuma galvenais virzītājspēks, akadēmiķis un kultūrvēsturnieks Saulvedis Cimermanis un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kā arī autori, grāmatas sagatavošanas komanda un atbalstītāji.
Kā atklājot grāmatas "Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads" atvēršanas svētkus Rīgā sacīja krājuma sastādītāja Mālpils iedzīvotāja Ieva Pauloviča, ceļš uz izdevuma tapšanu sākās 2013. gada 29. augustā, kad Mālpils kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un izpētes biedrība "Idoves mantojums" sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un ar Mālpils novada domes finansiālu atbalstu organizēja konferenci, kas veltīta Mālpils novada kultūrvēstures jautājumu izzināšanai.
Tagad, pēc nepilniem trim gadiem ir gatavs rakstu krājums, kurā apkopoti apcerējumi gan par konferencē izskanējušiem referātiem, gan arī par jaunām tēmām, kas tika ierosinātas pēc konferences norises. Grāmata tapa ciešā sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un grāmatu apgādu "Zinātne". Rakstu krājuma autoru vidū ir gan paši mālpilieši vai cilvēki ar saknēm Mālpilī, gan arī pētnieki un vēsturnieki, kuru līdzšinējie pētījumi tieši vai netieši bijuši saistīti ar Mālpils novada kultūrvēsturi.
Rakstu tēmas ir ļoti dažādas, sākot ar senatni un beidzot ar mūsdienu dzīves norisēm. Piemēram, arheologs Ritvars Ritums, kurš skolā gājis Mālpilī, sagatavojis pētījumu par Mālpils novada arheoloģijas pieminekļiem, valodniece Dzintra Paegle – rakstu par lībiešu valodas pēdām Suntažu un Sidgundas vietvārdos, valodnieks Pēteris Vanags analizējis latviešu rakstu valodu 17. gadsimta Mālpils baznīcas grāmatās. Literatūrzinātniece Māra Grudule raksturojusi Mālpils un Suntažu mācītāja Salomona Guberta 1654. gadā sagatavoto rokasgrāmatu labākai saimniekošanai, bet literatūrzinātnieks Pauls Daija – Mālpils mācītāja J. G. Agelūta devumu latviešu literatūras vēsturē 18. gadsimta otrajā pusē.
Dažu pētnieku uzmanība veltīta vietējo muižu vēsturei: kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča veikusi padziļinātu izpēti par novada folklorā daudz pieminēto Mālpils baronu – landrātu Gustavu Vilhelmu fon Taubi, kurš latviešu folklorā palicis kā "ļaunais barons", arhitektūras vēsturnieks Jānis Zilgalvis devis ieskatu par pēdējiem Mālpils muižas īpašniekiem – fon Grotu dzimtu un tai piederošajām muižām Vidzemē, seno dārzu un parku vēsturniece Ilze Māra Janelis savā rakstā aicinājusi atpazīt seno parku pēdas daudzo Mālpils novada vēsturisko muižu vietās, savukārt vēsturniece Līga Lapa noslēdz muižu vēstures tēmu ar savu pētījumu par 1905. gada revolūcijas notikumiem Mālpilī, Bukās, Vibrokā, Sidgundā un apkārtnē.
Rakstu krājumā publicēti apcerējumi un atmiņu stāstījumi par vairākiem novadniekiem – žurnālistes Līgas Blauas stāsts par Skulmju dzimtas pēdām Latvijā un pasaulē, ārstu Ilvas Pūķes un Indara Lūkina stāstījums par ārstu Lūkinu dzimtu, ASV dzīvojošā novadnieka – bibliogrāfa Jāņa Krēsliņa seniora apcerējums par literātu Ojāru Jēgenu, kurš Mālpilī pavadījis savas bērnības vasaras, ķīmiķi Ilgars Grosvalds un Tālis Millers sagatavojuši apcerējumus un atmiņu stāstus par ķīmiķiem – Augustu Ķešānu un tagadējā Mālpils domes priekšsēdētāja radinieku Jāni Lielmežu.
Liela daļa mālpiliešu un rikteriešu (sidgundiešu) pieminēti folkloristes Māras Vīksnas pētījumā par Mālpils novada folkloru, kā arī etnogrāfa un vēsturnieka Uģa Niedres rakstā par pagasta magazīnām – labības klētīm, ko 19. gadsimtā intensīvi izmantoja vietējie zemnieki.
Savukārt fotovēsturnieks Pēteris Korsaks iepazīstina lasītājus ar Mālpils fotogrāfiem, kuri 20. gadsimta sākumā aktīvi iemūžinājuši gan vietējo kultūrainavu, gan arī mālpiliešu un rikteriešu ikdienu un svētkus.
Mores kauju muzeja vadītāja Anta Brača apraksta mālpiliešu atmiņas par 1944. gada Mores kaujām, bet vēsturniece Līga Kreišmane – Siguldas novadpētniecības muzeja ekspedīciju norisi Mālpilī un Sidgundā 1981.–1982. gadā. Inženieris hidrotehniķis Jānis Poprockis dod ieskatu Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeja darbībā Mālpilī, savukārt Mālpilī dzīvojošā māksliniece un pedagoģe Māra Ārente savā plašajā apcerējumā aprakstījusi mākslas dzīves norises Mālpilī, sākot ar Skulmju dzimtu 20. gadsimta sākumā un beidzot ar nozīmīgām mākslas dienām un plenēriem mūsdienās. Rakstu krājumu noslēdz Mālpils novada domes priekšsēdētāja A. Lielmeža apcerējums par paveikto un iecerēto novada vēstures lappusēs.
Kā portālam "Apriņķis.lv" grāmatas atvēršanas reizē Rīgā sacīja A. Lielmežs, nauda, kas kopā ar Kultūras fondu izdota par rakstu krājuma "Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads" izdošanu, nav tik liela un noteikti atsver grāmatas devumu, atspoguļojot novada pagātni, kas veidojusi šodienu. Tāpat viņš uzsvēra, ka jāatceras – tie, kas nezina savu pagātni, neredz arī nākotni.
"Šī gan nav pirmā grāmata par Mālpils novadu. Pirmā, pat mazliet biezāka par šo, iznāca 2006. Gadā, un tajā bija apkopti stāsti, kurus zināja vietējie ļaudis, bez zinātniskas pieejas un rūpīgas faktu pārbaudes. Jaunajā rakstu krājumā savu roku ir pielikuši gan vēstures, gan kultūras pētnieki, atklājot jaunus vēstures faktus un izsverot katru rakstīto vārdu. Ne jau velti šis izdevums turpina Letonikas bibliotēkas sēriju par Latvijas novadiem.
Svarīgi ir arī tas, ka pati grāmatas sastādītāja I. Pauloviča ir Mālpils iedzīvotāja, kas te atgriezusies pēc Kultūras akadēmijas beigšanas. Tiesa, ikdienā viņa pašvaldībā nodarbojas ar Eiropas fondu naudas piesaisti, bet ieguvums ir arī viņas sirdsdarbs – Mālpils kultūrvēstures izzināšana. Tā bija Ieva, kas izlietoja savu laiku, organizējot konferenci un vēlāk apzinot visus grāmatas autorus," teica A. Lielmežs.
