Žūrijas pārstāve Liega Piešiņa atklāja, ka teju vienbalsīgs ir bijis lēmums piešķirt balvu tulkotājai Silvijai Bricei par vācu rakstnieka Gintera Grasa pēdējās grāmatas "Par beidzamību" (apgāds "Zvaigzne ABC") tulkojumu, informēja Ikšķiles novada pašvaldībā.
"Silvija Brice ieguldījusi milzīgu darbu, to latviskojot, tulkojot viņa piedalās radošā grāmatas radīšanā, nevis veic tehnisku darbu, kā bieži vien tiek teikts par tulkošanu. Silvija ir paveikusi nebūt ne vieglu un patiesi nozīmīgu ieguldījumu literatūras bagātināšanā, kas nu ir papildināts un kļuvis pieejams arī lasītājam latviešu valodā," atzina L.Piešiņa.
Savukārt S.Brice pastāstīja, viņai ar autoru bija ļoti īpašas personiskas attiecības, līdz ar to bija iespēja pēc iespējas labāk izprast un uztvert grāmatas radītāja domas, kurām nu ir sniegta iespēja nonākt arī pie lasītāja latviešu valodā.
Intervija ar Silviju Brici: Izvēloties tulkojamos darbus, paļaujos uz laimīgu nejaušību
Žūrijas pārstāvis rakstnieks Roalds Dobrovenskis paziņoja, ka piešķirtā balva Mārtiņam Zvīdriņam par grāmatu "#Fudzi 161 km" (autora izdevums) ir lielisks un negaidīts Ikšķiles pirmatklājums.
Tas ir romāns, kas pilnībā pieder 21. gadsimtam, līdz ar to neapšaubāmi atbilst balvas uzstādījumam – novitātei un novatorismam. Šis ir literārs darbs par paša autora piedzīvoto skrējiena apkārt Fudzi kalnam laikā piedzīvoto, kas veltīts autora pāragri no dzīves aizgājušā brāļa piemiņai par ceļu uz mērķi.
M. Zvīdriņš atzīst, ka šobrīd grāmata ir kā ķieģelis (tā ir vairāk kā 600 lapaspušu bieza), tādu "ķieģeļu" ir viens tūkstotis, kas kopā veido pieminekli brālim. "Sodums reiz izteicās, ka latviešu valoda ir strupa, bet ar plašām poētisma iespējām. Valodas telpa ir bezgalīga. Man tas ir tikai sākums. Ir doma un iecere veidot šim darbam tulkojumus – angļu, varbūt pat japāņu valodās," atklāja grāmatas autors.
Zīmīgi, ka 13. maijā tiek atzīmēta arī Valsts valodas diena, kuras vēstnese rakstniece Nora Ikstena, atceroties 2006. gadu, kad kopā ar domu biedrēm Gundegu Blumbergu un Andru Ceriņu pārveda dzimtenē tulkotāju Dzintaru Sodumu, kā arī viņa plašo arhīvu, izteica siltus pateicības vārdus Ikšķiles pārstāvjiem: "Paldies manai Ikšķilei par palīdzību visu šo gadu garumā arhīvu sakārtot un uzturēt. Tagad tas nonāk muzejā, kur to varēs izmantot studenti un pētnieki, kā Dzintars Sodums to vienmēr bija vēlējies."
