Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iepriekš glabātava bija viens no bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras (BAPA) objektiem, tāpat kā Salaspils kodolreaktors. Patlaban "Radons" atrodas Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pakļautībā.

1999. gada oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju, turklāt visus demontāžas laikā radušos atkritumus bija plānots noglabāt Baldones novada teritorijā esošajā radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons". Kodolreaktora darbību apturēja jau 1998. gadā, taču plānotā demontāža nenotika.

Joprojām ir satraukta Baldones pašvaldība un sabiedrība, kas pretojas radioaktīvu atkritumu uzglabāšanai tik tuvu savai dzīvesvietai. Vēl arvien notiek cīņas pret radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu Baldonē, lai gan Augstākās tiesas Senāts atstājis spēkā spriedumu, ar kuru noraidīta biedrības "Mūsu Baldone" sūdzība par MK rīkojumu izbūvēt divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas Baldonē.

Sanatoriju blakus atkritumiem diez vai kāds gribēs
Biedrības "Mūsu Baldone" valdes priekšsēdētājs Jānis Holšteins uzskata, ka tas, ka pašlaik radioaktīvo atkritumu glabātava ir droša, negarantē, ka tā būs droša arī nākotnē: "Mēs kā biedrība esam izdarījuši visu, ko varējām likumīgā ceļā. Diemžēl neuzvarējām, bet ar to jau lieta vēl nav beigusies. Ir vēl būvprojekta saskaņošana ar pašvaldību, tāpat vēl vairāki citi posmi, kurus varam ietekmēt. Ja nevaram šo procesu pilnībā apturēt, tad varam to ierobežot. Mēs turpināsim interesēties un raudzīsimies, lai tiek saglabāti maksimāli drošības noteikumi."

"Pašvaldība visās tiesās vienmēr bija klāt, un uzstājās arī kā trešā puse, kā neatkarīga instance. Es ļoti ceru, ka pašvaldība arī turpmāk būs tik ieinteresēta cīnieties par savu iedzīvotāju drošību. No tā arī atkarīgi pašvaldības dažādu investīciju projekti," atklāj biedrības vadītājs. "Piemēram, Baldones sanatorijas projekts. Ar iepriekšējo sanatorijas īpašnieku runājām par to, ka, lai paceltu tik vērienīgu projektu, vajadzīgas vairāku miljonu investīcijas. Un tās nāktu no ārzemēm, bet ārzemnieki būtu piesardzīgi investēt naudu vidē, kur piecu kilometru attālumā atrodas radioaktīvi atkritumi. Tas neveicinās Baldones attīstību. Lai arī tagad saka, ka tas esot droši, ir dažādu faktoru sakritība, ka tas vairs var nebūt droši."

Par "Radonu" vajadzētu kompensāciju
Baldones novada domes nostāja šajā lietā nav mainījusies, un domes priekšsēdētāja Karina Putniņa min vairākus iemeslus, kāpēc pašvaldībai būtu jāsaņem vismaz kaut kāda kompensācija: ""Radons" rada psiholoģisku barjeru investīcijām Baldones novadā, līdz ar to bremzē tā attīstību. Kaut arī pašlaik nekāds paaugstināts radiācijas fons pie radioaktīvo atkritumu glabātavas netiek konstatēts, mēs vēlamies redzēt konkrētus plānus drošības uzlabošanai un risku novēršanai nākotnē.

Ņemot vērā, ka tā ir vienīgā tāda veida glabātava Latvijā un tās pārvietošana nav iespējama, kā arī to, ka maz ticams, ka valdība izšķirsies par jaunas glabātavas izveidi tālāk no apdzīvotām vietām, Baldones novada dome uzskata, ka pašvaldībai pienākas kompensācija par šo "zīmogu". Tā kā valsts investīciju programma pašvaldībām nav atjaunota, tad turpināsim sarunas ar valdību par skolas būvniecībai ņemtā kredīta dzēšanu, jo skola pilnā apmērā bija jāuzceļ par valsts budžeta līdzekļiem. Bez kredīta mums vēl šodien būtu tikai sporta kompleksa karkass. Vienīgais maksājums, ko valsts veic pašvaldības budžetā par šo objektu, ir nekustamā īpašuma nodoklis par zemi Ls 797,30, bet par ēkām nemaksā neko, jo to neparedz speciāli par tādiem objektiem pieņemtie MK noteikumi."

Atkritumi esot droši
Savukārt Radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" vadošā kodolenerģētikas inženiere Aija Grīvīte uzsver, ka atkritumu glabātava ir droša, jo nepārtraukti tiekot veikta kontrole gan no Latvijas, gan ārzemju institūcijām: "Mēs strādājam atbilstoši visiem noteikumiem, tāpēc nekas šeit nav kaitīgs apkārtējiem iedzīvotājiem. Citādi nemaz nevarētu strādāt, jo mūs kontrolē gan Radiācijas drošības centrs, gan Eiropas, gan Amerikas atomaģentūras, jo viņi devuši līdzekļus dažiem drošības projektiem."

"Atkritumi patlaban ienāk ļoti maz. Lielākā plūsma nesen bija no "Liepājas metalurga", bet tagad, protams, arī no turienes neienāk," turpina A. Grīvīte. "Bija paredzēti arī atkritumi no Salaspils kodolreaktora demontāžas, taču to nedemontē. No citām valstīm pie mums radioaktīvus atkritumus neieved, tas ir aizliegts ar likumu. Uzglabājam tikai vietējos radioaktīvos atkritumus – pārsvarā no laboratorijām. Bet tagad arī laboratorijas strādā ar materiāliem ar ļoti zemu radioaktivitāti un tādiem, kas ātri sabrūk. Tātad, kad nonāk pie mums, tie vairs jau nav radioaktīvie atkritumi."

Iepriekš:
Augstākā tiesa nolemj, ka radioaktīvo atkritumu glabātava Baldonē būs
"Radona" pretinieki nogaidīs, bet neatslābs
Atstāj spēkā lēmumu par "Radona" paplašināšanu
Baldonieši nezaudē dūšu cīņā pret radioaktīvo atkritumu glabātuves paplašināšanu
Nelabvēlīga sprieduma gadījumā "Radona" lietā baldonieši protestēs
Radiācija Pierīgā – kluss kaimiņš vai nelūgts viesis?
Cīniņš tiesā par divu radioaktīvo atkritumu tvertņu izbūvi Baldonē turpināsies nākamgad
Spriedumu "radona lietā" paziņos tikai janvārī