Paplašināšana varot radīt reālu apdraudējumu aptuveni miljons iedzīvotājiem ne tikai Baldonē, bet arī Pierīgā un galvaspilsētā, tāpēc joprojām turpinās tiesu darbi starp pašvaldību un ieceres iniciatoriem – valdību.
To, cik bīstama "Radona" paplašināšana varētu būt, "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidroja Ludmila Kartunova, Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās plānošanas un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece.
Atkritumu glabātavas potenciālo bīstamību L. Kartunova saredz dabiskajā apkaimes radioaktivitātē un riskos, kas saistīti ar dabas katastrofām. Lai gan šobrīd vietējo veselību un dzīvību atkritumu glabātava neapdraud, L. Kartunova uzskata, ka ir pamats bažām.
Viņasprāt, tehnogēno radioaktīvo vielu glabātava "Radons" rada nesalīdzināmi zemāku risku nekā dabiskā radiācija – radioaktīvā radona gāzes. Tomēr cilvēki protestē pret "Radona" paplašināšanu, jo par tehnogēno radiāciju ir pieejama informācija, bet par alfa radiāciju, kuru izdala radona gāze, cilvēkus neinformē.
"Atkritumu glabātava ir gan morāli, gan fiziski novecojusi. 60 % no Baldones iedzīvotājiem ir pateikuši savu "nē" paplašināšanai un valdība to nav ņēmusi vērā. Mēs esam pret radioaktīvo atkritumu glabāšanu Rīgas pievārtē!" paudis biedrības "Mūsu Baldone" valdes priekšsēdētājs Jānis Holšteins.
Kā klāstīja "Radona" vadītāja Aija Grīvīte, glabātavā lielākoties atrodas radioaktīvie atkritumi no Latvijas. "Tiesa, ir arī viena krava ar apģērbiem no Černobiļas, pašos sākumos kaut kas vēl tika ievests no armijas daļām. Pastāvīgi diezgan daudz atkritumu ienāk no "Latvijas metalurga", nedaudz arī no Salaspils kodolreaktora demontāžas, bet pagaidām citi darbi objektā ir apstājušies. Domājot par iespējamo glabātavas paplašināšanu, uzskatu, ka labāk, ja īpaši bīstamos atkritumus savāc un droši glabā vienuviet, nevis tie mētājas apkārt. Pie mums Baldonē tos uzglabā droši un atbilstoši visām prasībām."
Vai Pierīgu apdraud radiācija?
Radioaktīvais starojums cilvēkus sasniedz ne tikai no urbānās vides – dažādām ierīcēm, radioaktīvajiem atkritumiem, celtniecības materiāliem –, bet arī no zemes dzīlēm. Vai urbānās un dabas vides radītās radiācijas līmenis ir aktuāls un bīstams arī Pierīgā – zinātnieku, valsts un Baldones pašvaldības viedoklis krasi atšķiras.
Tiek izšķirti divi radiācijas veidi – alfa un gamma radiācija. Pirmās radiācijas avots ir dabiskas izcelsmes – tas ir tā saucamais radons jeb radioaktīva gāze, kas nāk no zemes dzīlēm. Savukārt gamma ir cilvēka darbības izraisītie avoti, piemēram, Černobiļas sprādziens, arī rentgenā izmanto gamma radiāciju.
Radona gāze veidojas urāna sabrukuma procesā, tai nav smaržas un krāsas, tā ir 7,5 reizes smagāka par gaisu un nav uztverama ar maņu orgāniem. To mēra bekerelos kubikmetrā gaisa vai litrā ūdens. Caur tektonisko plātņu lūzumiem un plaisām tā ceļas uz augšu, sasniedz zemes virsmu, ienāk mājās un sasniedz cilvēkus.
Gāzes saturs zemaugsnes gaisā dažādās teritorijās nav vienāds. Interesanti, ka radona gāze paceļas līdz 3. stāvam, apmēram 10–15 metru augstumā, tāpēc apdraudētas ir tikai privātmājas un pirmie trīs stāvi daudzdzīvokļu namos.
Pētniece: nedrīkst pieļaut "Radona" paplašināšanu
To, ka radioaktīvā zemes gāze ir bīstama cilvēku veselībai un ka zemes ģeoķīmiskais sastāvs kontrolē pasaules demogrāfisko situāciju, sabiedrība uzzināja tikai 20. gadsimta otrajā pusē. Eiropā visaugstākā saslimstība ar radona izraisītu plaušu vai bronhu vēzi konstatēta Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Igaunijā. Radons izraisa arī kataraktu, gēnu mutāciju un anomālijas, piemēram, Dauna slimība vai dubultorgāni.
Lūzumu tīklojums ir visā Latvijā. Vietās, kur zeme ir saplaisājusi, visas vielas, kas nāk no zemes dzīlēm, caur garozas plaisām viegli tiek gaisā. Tomēr nereti dzīvošanai nepiemērotākās vietas ir vizuāli pievilcīgas – izteikts reljefs, jo "zeme dejo", apkārtne ir mežaina, bagāta upēm un ezeriem, bieži šādās teritorijās tiek ierīkotas atpūtas zonas.
Baldones pievārte, pēc zinātnieces domām, ir potenciāli bīstama, jo tā atrodas ļoti tuvu Ķekavas lūzumam un arī Baldones apkārtne ir caurlaidīgā zonā. Glabātava "Radons" ierīkota plaisām bagātā zonā, tāpēc tā neesot droša atkritumu glabāšanai. "Ģeoloģiski šī vieta nav pārliecinoša," uzsver L. Kartunova. Kad notiek zemestrīces, lūzumi atveras un radons gaisā nokļūst pastiprināti.
"Jautājums par bīstamajiem atkritumiem ir jārisina citā veidā. Ja mēs gribam dzīvot veseli, nedrīkstam pieļaut "Radona" paplašināšanu, nemaz nerunājot par atkritumu ievešanu no citām valstīm. Arī atomstacijām nav vietas uz zemes. Ja notiek kāda ģeoloģiska dabas katastrofa, mūs nogalinās nevis katastrofa, bet gan pašu atomreaktori. No radiācijas mēs viennozīmīgi iesim bojā, bet no katastrofas – ne, jo būs vietas, kuras tā neskars."
Pētniece skaidro, ka ģeoloģiski vieta, kur atrodas glabātava "Radons", ir labi izpētīta. 20. gadsimta 80. gados tika veikts ģeoloģiskais pētījums ar mērķi noskaidrot vispiemērotākās teritorijas bīstamo atkritumu poligonu ierīkošanai. Tika sastādīta karte, kur ģeoloģiskie apstākļi atļauj bīstamo atkritumu izvietošanu, – Baldone to starpā nebija. Šo teritoriju pētīja vēl divas reizes – sadzīves atkritumu poligona ierīkošanai un vēlāk lidostas izveidošanai.
Pētījumu rezultāti rādīja, ka teritorija ir tektoniski traucēta, ar aktīvo karstu un šādām funkcijām nepiemērota. L. Kartunova uzskata, ka atkritumu glabātavas paplašināšana nav nepieciešama ne Baldonē, ne kur citur, jo skaidri saprotams, ka Latvijā netiek radīts tik daudz bīstamo atkritumu. "Problēmas rada no ārvalstīm ievestie atkritumi. Lai gan atļauja ievest Latvijā savus bīstamos atkritumus ir tikai Igaunijai un Lietuvai, mēs nevaram kontrolēt šo kaimiņvalstu darbību un garantēt, ka pie viņiem netiek ievesti citu valstu atkritumi, kurus tās var pārvest uz Latviju."
Radona mērījumi – pēc vēlēšanās
Latvijā paaugstināta radiācija var būt arī tādiem nogulumiežiem kā dolomītam, ģipsim, kaļķiem, vai arī tā vērojama vietās, kur kristāliskais pamatklintājs atrodas tuvu zemes virsmai. Latvijā maksimālais nogulumiežu slānis ir divi kilometri, bet, piemēram, Latgalē tikai 250 metri. Ir vietas, kur vispār nav aizsargājošā nogulumiežu slāņa. Tāda situācija ir Skandināvijā, Kanādā, Igaunijā un citās valstīs. Latvijā visvairāk urānu saturošu iežu ir Kurzemē, bet visplānākais nogulumiežu slānis ir ne tikai Latgalē, bet arī Ziemeļvidzemē.
"Tā kā Latvija ir radioaktīvo valstu starpā, lai pasargātu sevi no radona ietekmes, pirms ēku celtniecības noteikti jāpārbauda teritorija. Ja radiācijas līmenis ir augstāks par normu, jāparedz aizsardzība – radona necaurlaidīgi ekrāni, laba ventilācija, hermetizācija," pauž L. Kartunova.
Starptautiskā ANO komisija pētījumu gaitā ir noskaidrojusi, ka līdz 40 bekereliem radona cilvēka organisms nav radiācijas apdraudēts. Ja tas svārstās no 40 līdz 190, tad var saslimt bērni, veci cilvēki un tie, kam novājināts organisms. Sākot ar 200 bekereliem, krasi pieaug saslimstība visās demogrāfijas grupās. 200 bekereļu Eiropā pieņemti par slieksni, kuru pārkāpjot valstij jānodrošina visa iespējamā palīdzība. Tomēr Latvija joprojām nav pieņēmusi lēmumu par obligātu dabiskās radiācijas jeb radona mērīšanu. Toties ir plaša programma par gamma radiāciju, ir likums arī par tās mērīšanu.
Ar radona mērījumiem un izpēti šodien nodarbojas vien atsevišķi privāti uzņēmumi, tostarp "Urboekoloģija" – jau kopš 1993. gada. Lielākas problēmas ar radonu ir teritorijās gar Daugavu. Ne tikai Baldones apkaime, bet arī viss Ķekavas novads esot ar paaugstinātu radioaktivitāti, norāda L. Kartunova. Pētniece valsts iestādēs interesējusies par vēža saslimstības statistiku Ķekavas novadā, taču viņai atbildēts, ka dati esot slepeni. "Kad dati ir slepeni par saslimstību? Kad tā ir pārāk augsta," piebilst pētniece.
"Lai būtu skaidra aina par situāciju Latvijā, mērījumus par teritorijām vajag kartēt, un nepieciešams pastāvīgs monitorings. Daudzas valstis to praktizē. Ja Latvija grib saglabāt veselus cilvēkus, šis ir primārais uzdevums, kas jāveic," norāda L. Kartunova.
Radioaktīvo atkritumu glabātavā Baldonē "Radons" nonāk un tiek uzglabāti gan vietējie, gan ārzemju radioaktīvie atkritumi. Lielākais klients ir Salaspils kodolreaktors. Tā likvidēšanas darbi iestrēguši, bet kopumā no Salaspils uz Baldoni varētu izvest pat 1200 kubikmetrus radioaktīvo atkritumu.