Augstākajā tiesā baldoniešiem nozīmīgo jautājumu skatīja pēc biedrības "Mūsu Baldone" iesniegtā pieteikuma.
2008. gada 3. decembrī Ministru kabinets deva rīkojumu "Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojumu avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" akceptēšanu". Valdība grib paplašināt "Radonu", lai nodrošinātu visu radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai ilgstošu glabāšanu jau tuvāko 3–5 gadu laikā. Lielākais atkritumu avots ir Salaspils kodolreaktors, kurš darbojās līdz 1998. gadam.
Pret valdības iniciatīvu aktīvi vērsušies Baldones novada iedzīvotāji, kas uzskata, ka glabātuves paplašināšana var radīt reālu un tiešu apdraudējumu aptuveni miljons iedzīvotājiem, kas dzīvo Pierīgā un Rīgā. Biedrība "Mūsu Baldone" kopš 2008. gada ir vērsusies Administratīvā rajona un Administratīvā apgabaltiesā ar mērķi panākt valdības lēmuma atcelšanu.
Pamatojot savu nostāju Augstākajā tiesā, biedrības priekšsēdētāja vietniece Kaija Gertnere-Ozola uzsvēra, ka ietekmes uz vidi novērtējums veikts 2005. gadā, taču pa šo laiku teritorijā ir notikušas vērā ņemamas izmaiņas, parādījušies jauni objekti – divas karjeras, kā arī ieplānots starptautiskais dzelzceļa maršruts "Rail Baltica", kas šķērsos Baldones novadu. "Ietekmes uz vides novērtējums šī projekta realizēšanai tika veikts pirms septiņiem gadiem, un tas ir būtiski novecojis. Tāpēc vērtējumu nepieciešams veikt atkārtoti." K. Gertneres-Ozolas sašutumu izraisa arī fakts, ka šādiem pētījumiem, kura objekts var būt sabiedrības veselībai un videi bīstams, nav derīguma termiņa pēc tā apstiprināšanas valdībā.
60 % Baldones iedzīvotāju ir izteikuši savu "nē" atkritumu glabātuves paplašināšanai, taču valdība to gadu gaitā tā arī nav ņēmusi vērā. Tāpat nav tikuši aptaujāti kaimiņu Ķekavas novada iedzīvotāji, kas mitinās tikai divu kilometru attālumā no atkritumu glabātuves.
Biedrības aktīvists Normunds Audzers stāsta, ka pats dzīvo riska zonā, vien trīs kilometrus no "Radona", bet neviens sabiedriskās aptaujas veicējs viņu nav uzrunājis. Tāpēc rodas pamatotas aizdomas, ka sabiedriskā apspriede un iedzīvotāju aptaujāšana, kas it kā notikusi, bijusi tikai "ķeksīša dēļ".
N. Audzers ierosina, ka radiaktīvo aktikritumu glabātuvi varētu ierīkot mazapdzīvotā Latvijas vietā, attālāk no Rīgas, piemēram, Madonas vai Ludzas novadā.
Atbildētāja – Ministru kabineta pārstāve Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides kvalitātes nodaļas vadītāja Dace Šatrovska argumentēja, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Baldonē esošā glabātuve ir pavisam neliela. Ja nolemtu jaunu atkritumu glabātuvi veidot kādā citā Latvijas vietā, būtu vēlreiz no jauna jārisina tās pašas problēmas. Turklāt būtu nevis viena, bet nu jau divas bīstamas vietas Latvijā. Tāpat atbildētāji uzsvēra, ka Baldonē ir glabātuvei piemēroti ģeoloģiskie apstākļi, kas ir reti sastopami, un jau esošās atkritumu vietas paplašināšana būtu ekonomiski izdevīgāka nekā jaunas veidošana.
Baldones teritorijā radioaktīvo atkritumu glabātuve "Radons" izbūvēta jau 1962. gadā. Glabātuve atrodas tuvu apdzīvotām vietām, kā arī 30 kilometrus no Rīgas, un tā ir vienīgā vieta visā Latvijā, kura tiek izmantota un ir paredzēta radioaktīvo atkritumu glabāšanai.
Tiesas spriedums būs zināms 14. decembrī.
