Augstākajā tiesā baldoniešiem nozīmīgo jautājumu skatīja pēc biedrības "Mūsu Baldone" iesniegtā pieteikuma. 2008. gada 3. decembrī Ministru kabinets deva rīkojumu "Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojumu avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" akceptēšanu". Valdība grib paplašināt "Radonu", lai nodrošinātu visu radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai ilgstošu glabāšanu jau tuvāko 3–5 gadu laikā. Lielākais atkritumu avots ir Salaspils kodolreaktors, kas darbojās līdz 1998. gadam.
Pret valdības iniciatīvu aktīvi vērsušies Baldones novada iedzīvotāji, kas uzskata, ka glabātuves paplašināšana var radīt reālu un tiešu apdraudējumu aptuveni miljons iedzīvotājiem, kas dzīvo Pierīgā un Rīgā. Biedrība "Mūsu Baldone" kopš 2008. gada ir vērsusies Administratīvā rajona un Administratīvā apgabaltiesā ar mērķi panākt valdības lēmuma atcelšanu.
"Kāds būs tiesas spriedums, to es nezinu. Taču, ja tas būs labvēlīgs Ministru kabinetam, ne mums, tad domāsim, ko tālāk darīt un kā ar dažādiem variantiem protestēt," stāsta Baldones novada domes priekšsēdētāja Karīna Putniņa ("Reģionu alianse").
Viņa teic, ka nelabvēlīga sprieduma gadījumā baldonieši sākumā mēģinās aizkavēt būvatļaujas izsniegšanu, prasīs plašākus un detalizētākus paskaidrojumus novērtējumā uz vidi. Galējā variantā – aicinās uz masu akcijām.
"Galu galā – Vācijā cilvēki guļas uz sliedēm. Runa jau nav par divām cisternām, bet par apjomu dubultošanu. Celtniecības procesā palielināsies radioaktīvais fons. Mūs visvairāk uztrauc tas, ka Baldonē būs lietotie starojuma avoti, kuru radiācijas līmenis faktiski ir augstāks nekā šādās virszemes tvertnēs pieļaujamais radiācijas līmenis," tā K. Putniņa.
Viņa atklāj, ka pašvaldība pret to iestājās jau 2008. gadā, jo novērtējums uz vidi bija ļoti nepilnīgs un nedod atbildi uz iedzīvotājiem ļoti būtiskiem jautājumiem. Vispirms jau – kādu ietekmi tas atstās uz cilvēku veselību, jo novērtējumā tas izklājies ļoti virspusēji.
"Tie fakti, kas dokumentā minēti par iedzimtām pataloģijām, kas ir divas reizes lielākas nekā Latvijā caurmērā, mūs vienkārši satrauc. Mēs lūdzām šo te precizēt un izskaidrot, nevis kaut kā virspusēji apstāstīt," teic Baldones novada domes priekšsēdētāja, piebilstot, ka gala redakcijā nekādi papildinājumi neesot bijuši.
"Otra lieta, kas mūs ļoti uztrauc, ir sociāli ekonomiskā attīstība, un "Radona" ietekme uz to. Nav nekāds noslēpums, ka šīs atkritumu tvertnes klātbūtne mūsu pašvaldībā būtiski ietekmē investīcijas. Nesaukšu. kura firma, bet ļoti liels ražotājs, pēc manā rīcībā esošās informācijas, atteicās no lielas ražotnes būvniecības tieši "Radona" dēļ," tā Baldones novada vadītāja.
Tieši šo iemeslu dēļ pašvaldība noraidīja ietekmes uz vidi novērtējumu, bet, pēc K. Putniņas teiktā, diemžēl Ministru kabinets, pieņemot savu rīkojumu par darbības sākšanu, neko neņēma vērā.
"Tāpat es uzskatu, ka tika pārkāpts Administratīvā procesa likums, kas liek uzklausīt un dot iespēju pienācīgā kārtā paust arī argumentus. Taču Ministru kabinetā nekas tāds nenotiek, jo mums ir jālaužas pie vārda bez maz vai ar elkoņiem. Ja man blakus stāv ministrijas pārstāvis un arī es esmu gatava runāt, taču mums pasaka, ka projekts ir apstiprināts, pat viņai atvērās mute. Kā tas var būt, ka projekts jau apstiprināts un pieņemts?" sašutumu par notikušo neslēpj K. Putniņa.
Viņasprāt, pašvaldībai netika dota iespēja izteikties. "Vai nu jūs laužaties, vai ne. Ja mēs domē tā darītu, mūs iesūdzētu tiesā. Dome Ministru kabinetu tiesā iesūdzēt nevar, jo pārvaldes likums to neļauj," spriež pašvaldības vadītāja.
Viss K. Putniņas komentārs audio formātā:
Iepriekš:
Atstāj spēkā lēmumu par "Radona" paplašināšanu
Baldonieši nezaudē dūšu cīņā pret radioaktīvo atkritumu glabātuves paplašināšanu