Viņi gatavi pat rīkot protestus, ja projektu tomēr realizēs. Tajā gatava iesaistīties arī pašvaldība.
Biedrība "Mūsu Baldone" pagaidām tikai lemj par turpmākajām aktivitātēm. Kā uzsver tās priekšsēdētājs Jānis Holšteins, ar Augstākās tiesas spriedumu cīņa nebūt nav beigusies. Lai gan tieši uz šo tiesu instanci esot liktas vislielākās cerības, jo divas iepriekšējās, kā uzskata J. Holšteins, lietā iedziļinājās nepilnīgi tās sarežģītības dēļ.
"Arī mūsu pašvaldības vadība pret šo projektu ir noskaņota skeptiski. Tas nozīmē, ka mirklī, kad sāksies kaut kāda kustība tā realizācijas virzienā, mēs varēsim kooperēties," pārliecināts biedrības vadītājs. Pašvaldība šī projekta realizēšanu varētu krietni bremzēt mirklī, kad tā īstenotājiem vajadzēs saskaņojumus no vietvaras. Tas būs īstais mirklis, kad baldonieši varēs apvienot spēkus, lai protestētu pret šo projektu.
Nogaidošu pozīciju ieņem arī Baldones pašvaldība. Novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse") zina teikt, ka pašlaik ir pāragri runāt par protestiem vai kādām citām aktivitātēm, jo valdības līmenī nav bijušas diskusijas par projekta sākšanu.
Pašvaldības vadītāja cer, ka arī nākamajā gadā šim mērķim valsts maciņā nauda neatradīsies. "Neredzu jēgu pašlaik organizēt kaut kādas protesta akcijas vai kādas citas aktivitātes, jo nav zināms, kad un vai vispār šis projekts tiks īstenots. Ir jānogaida," uzskata K. Putniņa, piebilstot, ka turēs roku uz pulsa.
Pēc viņas teiktā, novadā nav vienotas nostājas šajā jautājumā, jo arī Baldonē esot cilvēki, kuriem bīstamo atkritumu uzglabāšanas vieta netālu no mājām netraucēs, taču tas var sarežģīt citu projektu realizāciju šajā Pierīgas novadā.
Viena no tām ir iecere atjaunot padomju laiku pērli – slaveno Baldones sanatoriju. Potenciālie investori gan esot informēti par "radona projektu" un vismaz līdz šim brīdim izteikušies, ka tas viņiem netraucēs attīstīt veselības tūrismu. Taču pastāv risks, ka viss var mainīties.
Vēl viens nākotnes lielprojekts ir "Rail Baltica" – Baltijas dzelzceļa līnija, kas šķērsotu arī Baldoni. "Arī pirms tā izbūves noteikti tiks veikts vides novērtējums, un to, kā "Radona" klātbūtne to ietekmēs, pagaidām varam tikai minēt," spriež K. Putniņa.
25. janvārī Augstākās tiesas Senāts atstājis negrozītu zemākas instances spriedumu, ar kuru noraidīta biedrības "Mūsu Baldone" sūdzība par Ministru kabineta (MK) rīkojumu izbūvēt divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas Baldonē.
Arī apelācijas instance – Administratīvā apgabaltiesa – iepriekš noraidīja biedrības "Mūsu Baldone" sūdzību par valdības 2008. gada rīkojuma atcelšanu, ar kuru tika akceptēta divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūve Baldonē. Tāds pats spriedums bija arī Administratīvajā rajona tiesā, vēsta aģentūra LETA.
Biedrība tiesā bija apstrīdējusi MK 2008. gada 3. decembra rīkojumu "Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons"", lūdzot šo lēmumu atcelt. "Mūsu Baldone" pauda uzskatu, ka rīkojums ir prettiesisks, jo pirms lēmuma pieņemšanas nav veikta ietekmes uz vidi novērtējumā konstatētā radioaktīvo vielu noplūdes iemeslu pilnīga izpēte, tas nesatur Baldones novada pašvaldības teritorijas ilglaicīgas izmantošanas iespēju izpēti, kurā būtu izvērtēti ilgtspējīgi attīstības kritēriji.
Ietekmes uz vidi novērtējums arī neietverot alternatīvu risinājumu izpēti, kas ir pretrunā ar Ministru padomes 1991. gada 11. jūlija lēmumu par celtniecību Baldonē saistībā ar uzņēmuma "Radons" rekonstrukciju, dokuments neizvērtē kompensācijas nozīmi saistībā ar konkrētā projekta realizāciju, kas ir pretrunā ar likumā "Par ietekmi uz vidi novērtējuma" minēto principu "piesārņotājs maksā", un apstrīdētais rīkojums ir pretrunā ar Baldones novada pašvaldības viedokli, bija norādīts sūdzībā tiesai.
Turklāt kopš lēmuma pieņemšanas ir pagājuši gandrīz divi gadi, taču principiāli nekas nav mainījies, un joprojām "Radonā" nav veikta nopietna radioaktīvā piesārņojuma noplūdes iemeslu un iespējamo ekoloģisko draudu izpēte. 1962. gadā izbūvētās bīstamo atkritumu glabātavas ir gan morāli, gan fiziski novecojušas, uzskatīja biedrība.
Valdība 2008. gada 3. decembrī atbalstīja divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" Baldonē. Vides ministrija radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija plānojusi piesaistīt 7,5 miljonus eiro (5 271 030 latus) no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, bet nepieciešamais valsts līdzfinansējums būtu 1,3 miljoni eiro (913 645 lati).
Iepriekš:
Atstāj spēkā lēmumu par "Radona" paplašināšanu
Baldonieši nezaudē dūšu cīņā pret radioaktīvo atkritumu glabātuves paplašināšanu
Nelabvēlīga sprieduma gadījumā "Radona" lietā baldonieši protestēs
Radiācija Pierīgā – kluss kaimiņš vai nelūgts viesis?
Cīniņš tiesā par divu radioaktīvo atkritumu tvertņu izbūvi Baldonē turpināsies nākamgad
Spriedumu "radona lietā" paziņos tikai janvārī