Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 67, bet pret balsoja 27 deputāti.
Satversmes ievadā paredzēts norādīt Latvijas valsts mērķus un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākos punktus, kā arī galvenās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts un sabiedrība. Satversmes ievadā nepārprotami uzsvērta Latvijas valsts nepārtrauktība un pausts nosodījums nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumiem.
Preambulas projektā arī uzsvērta latviešu valodas īpašā loma saliedētas sabiedrības veidošanā. Tāpat norādīts uz indivīda atbildību par savu rīcību un saistību ar sabiedrību, valsti un nākamajām paaudzēm, kā arī iezīmēta Latvijas loma starptautiskajā un Eiropas kontekstā.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu, teikts preambulas tekstā.
Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm, uzsvērts konstitūcijas ievaddaļas projektā.
Likumprojekta iesniedzēju vārdā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvērusi, ka demokrātiska valsts balstās uz noteiktām vērtībām un principiem un daudzās valstīs šie principi ir atklāti konstitūcijas rakstītajā tekstā. "Gandrīz visas konstitūcijas, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, satur šādas vairāk vai mazāk izvērstas preambulas jeb ietvarus. Tas palīdz cilvēkiem izprast savas valsts būtību, pamatvērtības un darbības principus. Šāda izpratne veicina pilsoņu konstruktīvu un atbildīgu līdzdalību savas valsts veidošanā, līdz ar to stiprina demokrātiskas valsts iekārtu," pauda I. Čepāne.
Satversmes grozījumu projekts Saeimas komisijās un parlamenta sēdē vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā.
Iepriekš:
Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievadu jeb preambulu
47 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav informēti par Satversmes preambulas projektu
Saeima lems par Satversmes papildināšanu ar preambulu; Čepāne: tā palīdzēs cilvēkiem izprast savas valsts būtību
Vēsturnieks: Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem
Arnolds Klotiņš: Ko par Satversmes preambulu teiktu Jāzeps Vītols?
Egils Levits: Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība
Vilis Vītols: Satversmes preambulu kā vīziju par valsti nevajag mainīt
Paplašināta Satversmes preambula – jo ātrāk, jo labāk
Dīvains, lai neteiktu skarbāk, lēmums
Guntis Kalme: Kāpēc kristīgajām vērtībām jābūt Satversmes preambulā
Rīgā norisinās Satversmes preambulas projektam veltīta konference
Māra Zālīte: Satversmes preambula ir Latvijas vizītkarte
Satversmes preambulā beidzot iekļautas kristīgās vērtības
Egils Levits: Satversmes preambulai būtu stabilizējošs efekts
Egila Levita priekšlasījums: Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?
Ar Satversmes preambulu stiprinās latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības
Satversmes preambulas projekts un atsauce tajā uz kristietību
27.03.2014 14:26
Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievaddaļu jeb preambulu
Autors Apriņķis.lv
www.foto.delfi.lv
Saeima ceturtdien, 27. martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievadu jeb preambulu.