To žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes 17. jūnijā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, vēsta LETA. Apakškomisiju paredzēts veidot rudenī, savukārt darba grupai līdz tam laikam jāpaveic vairāki priekšdarbi.
Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka darba grupai jāpanāk plašākas sabiedrības iesaistīšana diskusijās par to, kas būtu jāiekļauj Satversmes preambulā, proti, iedot pamatu apakškomisijas darbam.
Paredzēts, ka darba grupā darbosies koalīcijas pārstāvji, kā arī "Zaļo un zemnieku savienības" deputāti, ja viņi būs ieinteresēti šajā jautājumā, norādīja premjers.
Jau vēstīts, ka, pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols, 10. jūnijā "4. maija Deklarācijas kluba" rīkotajā diskusijā sacīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits.
Preambula padarītu redzamu konstitūcijas kodolu, bet tā to neradītu, jo Satversmes kodols pastāv arī tagad, kad tas nav tieši uzrakstīts, uzsvēra E. Levits.
Viņš norādīja, ka preambulā varētu atzīmēt to, ka valsts dibināta 1918. gadā, pamatojoties uz nāciju pašnoteikšanās tiesībām un Satversmes varu. Tāpat jāpiemin okupācija un valsts atjaunošana, un var diskutēt par brīvības cīnītāju ierakstīšanu preambulā.
Preambulā jāatsaucas uz latviešu nāciju, pauda E. Levits. Tajā iespējams norādīt, ka Latvija ir Latvijas tautas valsts, kas ietvertu arī mazākumtautības. Jāmin, ka valsts uzdevums ir veicināt savu cilvēku labklājību un ka Latvija ir demokrātiska, sociāli atbildīga, nacionāla un tiesiska valsts.