Jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas teksta jaunākajā versijā vairs nav jēdziena "valstsnācija", par kura lietošanu bija radies satraukums. Pirms vēl koalīcijas politiķi veikuši savus labojumus tajā, par jaunāko preambulas versiju viedokli aicinājām izteikt vēsturniekam Aināram Lerhim.
– Kā jūs vērtējat jauno Satversmes preambulas variantu?
– Diezgan koncentrētā veidā ir pateiktas pamatlietas. Man kā vēsturniekam šķiet, ka varbūt vajadzēja precīzāk pamatot dažas lietas, kas 20. gadu sākumā likās pašas par sevi saprotamas, bet ar visām režīmu maiņām vēlākajos gadu desmitos vienai daļai nav īsti skaidras.
Domāju, ka ir ļoti pozitīva Egila Levita iniciatīva noformulēt lietas, kas šķita pašas par sevi saprotamas, un ietērpt mūsdienīgā juridiskā terminoloģijā, kādu Rietumu juridiskā doma lieto. Neesmu pārliecināts, ka vajadzētu preambulu paplašināt. Tas, kas sabiedrībā nav īsti saprasts, iespējams, netika īsti skaidrots, piemēram, tāds jēdziens kā valstsnācija, kas daudziem it kā nav paticis un tie saskatījuši kaut kādu nepieņemamu radikālismu. Tagad šis jēdziens ir pazudis un to pašu domu mēģināts pateikt preambulas sākumā arī bez šī jēdziena.
Domāju, ka nepieciešams strādāt arī pie paplašinātās komentāru sadaļas, kur varētu plašāk vienu otru lietu paskaidrot. Varbūt preambulā ļoti īsi uzsvērt, ka 1918. gada 18. novembris ir būtiska robežlīnija, ko mēs arī Latvijas un latviešu nācijas vēsturē īpaši uzsveram, ka pašnoteikšanās tiesību īstenošanas rezultātā tika nodibināta valsts.
Bet tajā pašā laikā jāsaka – tas nebija pirmais valstiskais veidojums Latvijas vēsturē. To, ka Latvija bija valstisks veidojums citu valstu sastāvā, tagad vērtē dažādi. Piemēram, Kurzemes-Zemgales hercogiste un citi vairākus gadsimtus senāki valstiskie veidojumi, kas īsti par valstīm neizveidojās, tāpēc ka 13. gadsimtā nāca krustnešu agresija, kas pārtrauca šo procesu un latviešu cilšu apdzīvotās vietas nepaguva konsolidēties atšķirībā no lietuviešiem, kas izveidoja savu valsti.
Uz pašnoteikšanās tiesību pamata, kas ir latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības, sākās brīvības cīņas un vēlāk notika Satversmes pieņemšana. Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem, to neviens nevar noliegt. Arī, ja paskatās uz attiecīgām personām, kas piedalījās valsts proklamēšanas dienā, – tur pamatā bija latvieši. Latviešiem jau vajadzēja valsti.
Sākumā bija pieminēti arī valsts veidotāji, tagad tas no preambulas teksta ir pazudis, taču domāju, ka to būtu svarīgi pieminēt. Ir bijušas daudzas publikācijas par cilvēkiem, kas veidoja Lietuvas valsti, atjaunoja to 1918. gada februārī. Mums vajadzētu darīt kaut ko līdzīgu. Ir svarīgi arī uzsvērt, ka notikusi pretošanās svešām okupācijas varām, šķiet, arī jaunākajā versijā šis teksts ir saglabāts. Varbūt varētu vēl piebilst par totalitārām okupācijas varām.
Varbūt to plašāk izvērst preambulā nav nepieciešams, bet komentāros tam būtu jānodrošina plašāks skaidrojums. Šie notikumi būtu jākomentē arī no vēsturnieku viedokļa. Īpaši svarīgi būtu uzsvērt, ka valsts ideja tika saglabāta morālā līmenī Latvijas iedzīvotāju sirdīs un arī juridiski. Latvija de jure jau turpināja pastāvēt. Komentāros ir minētas nacionālās pretestības kustības, tostarp Latvijas Centrālā padome, un te tiešām jāuzsver, ka tāda bija.
Bet kaut kā ir aizmirsts, ka par Latvijas valsts interesēm arī nepārtraukti iestājās un cīnījās, tikai diplomātiskā laukā, Latvijas Republikas ārlietu dienests, kas Rietumu valstīs turpināja darboties. Tā bija vienīgā reālā atlikusī Latvijas Republikas struktūra okupācijas laikā. To arī vajadzētu pieminēt. Ja piemin Latvijas Centrālo padomi, tad tas bija viens kanāls, bet ārlietu dienests bija otrs.
– Pēc jūsu domām, kādēļ Latvijai ir svarīgi pieņemt šo Satversmes preambulu?
– Diezgan daudzām valstīm konstitūcijās šāda preambula ir, pati ideja par Satversmes preambulu nav jauna, jo jau divdesmitajos gados par to bijusi doma, bet toreiz parlaments bija ļoti sašķelts, jo nebija nekādu procentu barjeru vēlēšanās, no daudzām partijām vispār bija ievēlēti pa vienam cilvēkam, un tur politiskais tirgus bija vēl trakāks nekā mūsdienās. Toreiz neizdevās vienoties.
Ņemot vērā, ka 50 gadus bijis valstiskās neatkarības pārtraukums, kura laikā ievērojami mainījies Latvijas iedzīvotāju sastāvs, un daudziem nav skaidrs, kādā valstī viņi dzīvo un kādas ir Latvijas valsts vērtības, domāju, ka agri vai vēlu to vajadzēja darīt. Uzskatu, ka Levita kunga piedāvājums ir laikā un vietā.
Ja jau sāk apšaubīt tādas vērtības kā latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tad jāsaprot, ka tie ir Latvijas valsts pamati. Bet tad var uzdot jautājumu – kur tad tas ir rakstīts. Tādēļ būtiski tās lietas, kas latviešiem savā naivumā kādreiz šķita pašas par sevi saprotamas, tagad konkrēti aprakstīt.
– Kā jūs prognozējat, vai izdosies pieņemt Satversmes preambulas tekstu?
– No juridiskā viedokļa referendums nav obligāts. Tāpat kā jebkuru pantu, arī preambulu Saeima varētu pieņemt, ja tā savāc divas trešdaļas balsu. Var arī, ja ir vēlēšanās un tiek panākts politiskais konsensus, rīkot referendumu, ja tiek uzskatīts, ka nepieciešams pamatīgāks apstiprinājums, lai vairotu politisko leģitimitāti.
Ja ar referendumu plānots panākt, ka Latvijas valsts nav izveidojusies latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību rezultātā, tad, protams, var rīkot referendumu, bet tad arī jāsaprot, ka tie ir kādu politisko spēku politiskie mērķi. Daudzās pasaules valstīs jaunas konstitūcijas pieņemtas referendumā, bet tās ir jaunas konstitūcijas, ne preambula.
Man šķiet, ka konstitūcijas daļai par preambuku rīkot referendumu ir kaut kā no konteksta izrauts. Domāju, ka šis jautājums ar diskusijām Saeimā virzīsies uz priekšu, protams, arī ar diskusijām sabiedrībā. Es gribētu cerēt, ka vēl šī Saeima pieņems preambulu.
Iepriekš:
Arnolds Klotiņš: Ko par Satversmes preambulu teiktu Jāzeps Vītols?
Egils Levits: Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība
Vilis Vītols: Satversmes preambulu kā vīziju par valsti nevajag mainīt
Paplašināta Satversmes preambula – jo ātrāk, jo labāk
Dīvains, lai neteiktu skarbāk, lēmums
Guntis Kalme: Kāpēc kristīgajām vērtībām jābūt Satversmes preambulā
Rīgā norisinās Satversmes preambulas projektam veltīta konference
Māra Zālīte: Satversmes preambula ir Latvijas vizītkarte
Satversmes preambulā beidzot iekļautas kristīgās vērtības
Egils Levits: Satversmes preambulai būtu stabilizējošs efekts
Egila Levita priekšlasījums: Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?
Ar Satversmes preambulu stiprinās latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības
Satversmes preambulas projekts un atsauce tajā uz kristietību