Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kāds ir jūsu vērtējums par jauno Ungārijas konstitūciju un tās preambulu?

Jaunā Ungārijas konstitūcija, kas stājās spēkā 2012.gada 1.janvāri, nomaina 1949.gadā pieņemto konstitūciju, kura pēc sociālistiskās diktatūras gāšanas 1989.gadā tika revidēta un piemērota demokrātiskai iekārtai.

Jaunā konstitūcija ir kompakta, saturiski viengabalaina. Tā satur preambulu, pamattiesības, valsts institucionālo iekārtu, speciālos noteikumus valsts apdraudētības situācijā. Attiecībā uz pamattiesībām tā satur modernus, izvērstus noregulējumus, kas atbilst Eiropas Cilvēktiesību hartas standartiem. Valsts institucionālā iekārta ir parlamentārā demokrātija. Cita starpā, jāizceļ noregulējums, kas pieļauj un nosaka ietvaru Ungārijas tālejošai integrācijai Eiropas Savienībā.

Kritiku ir izpelnījušies noregulējumi, kas attiecas uz valsts bankas, datu aizsardzības iestādes un tiesnešu neatkarību. Iespējams, ka par šiem institucionālajiem jautājumiem vēl būs jālemj Eiropas Savienības tiesai. Kritiski diskutēts, cita starpā, ir arī jautājums par sabiedrisko mediju neatkarību - vai jaunajā konstitūcijā tā būs pietiekoši nodrošināta.

No salīdzinošo konstitucionālo tiesību viedokļa jāatzīmē jaunā, izvērstā konstitūcijas preambula. Tā pēc sava rakstura atgādina 1990.gada 4.maija Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu preambulu, lai gan rakstīta citā stilā. Abi teksti atklāj ne vien konstitucionālā likumdevēja motīvus, uzrāda sabiedrības un valsts mērķus, bet satur arī attiecīgajai nācijai svarīgu vēsturisko notikumu izklāstu un to vērtējumu (4. maija Deklarācijas preambula satur Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, kas saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumiem ir juridiski saistoša). Papildus tam, Ungārijas konstitūcijas preambula satur detalizētu valsts un sabiedrības pamatprincipu un pamatvērtību atspoguļojumu, kas jāņem vērā, interpretējot pārējās konstitūcijas normas.

Vai Ungārijas jaunā konstitūcija ir tikai izņēmuma gadījums, vai tomēr tas var liecināt par nākotnes tendenci Eiropā?

Ja salīdzina tās Eiropas konstitūcijas, kuras pieņemtas pirms Otrā pasaules kara, un tās, kuras pieņemtas vēlāk, sevišķi pēc demokrātiskās revolūcijas Austrumeiropā 1989./1990. gadā, ir redzama tendence konstitūcijai noteikt ne tikai valsts institucionālo iekārtu, bet atspoguļot arī saturiskas vērtības un principus, kas ir demokrātiskas sabiedrības un valsts pamatā. Visizteiktāk šī tendence ir redzama konstitūciju pamattiesību sadaļās, kā arī preambulās.

Satversmē pamattiesību nodaļa tika uzņemta 1998. gadā, un tā lielā mērā jau atspoguļo mūsu sabiedrības un valsts saturiskās pamatvērtības. Tomēr, manuprāt, tās vēl nav visas pamatvērtības, un es domāju, ka būtu adekvāti bez steigas, rūpīgās diskusijās mēģināt formulēt pārējās valsts pamatvērtības, un atspoguļot tās Satversmes tekstā. Piemērotākā vieta tām būtu preambula.

Vai jūs atbalstītu kristīgu un nacionāli konservatīvu vērtību iestrādāšanu arī Latvijas Satversmē?

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības zināmas grūtības orientēties savā demokrātiskā, latviskā, eiropeiskā valstī, kuru iemesli meklējami galvenokārt mūsu nācijas destrukcijā, apspiešanā, izolācijā un mankurtizācijā triju paaudžu garumā okupācijas periodā, šīs nesenās vēstures intelektuāli vēl joprojām nepārstrādātajās sekās, tāpat mūsdienu globalizētās pasaules jaunajos izaicinājumos, es uzskatu, ka labi un pārdomāti formulēta Satversmes preambula varētu radīt zināmu stabilizējošu efektu. Tā varētu kalpot par orientieri, lai sabiedrība labāk izprastu savas valsts mērķus, jēgu un uzdevumus, ievadītu rīcībpolitiku konstruktīvākā gultnē. Preambulai būtu jāatspoguļo mūsu sabiedrības un valsts pamatvērtības un pamatuzdevumi. Tai būtu jābūt juridiski saistošai.

Nācijas pamatvērtību saknes vienmēr meklējamas vēsturiskajā pieredzē, līdz ar to tām automātiski piemīt zināms konservatīvs raksturs. Tādēļ Latvijā tās katrā ziņā atspoguļo arī kristīgas, konservatīvas, nacionālas vērtības. Tās tomēr nedrīkst traktēt pārāk šauri, likt vienlīdzības zīmi starp šīm vērtībām un politisko konservatīvismu. Piemēram, nedrīkst aizmirst, ka kristietībā var atrast ne vien konservatīvu, bet tikpat labi arī liberālu un sociālu ideju saknes. Nacionālas, latviskas vērtības, pasaules redzējums, kas ietver latviešu nācijas specifisko vēsturisko pieredzi, ir plašāks nekā tikai politiskais konservatīvisms. Pie tam pamatvērtības neatspoguļo tikai nācijas vēsturisko mantojumu, bet ir arī atvērtas nākotnes attīstībai. Arī šim aspektam jābūt pienācīgi ietvertam iespējamajā pamatvērtību formulējumā Satversmes preambulā.

Ko, jūsuprāt, vajadzētu ietvert šādā Satversmes preambulā?

Satversmes preambulas formulējumam būtu jābūt tādam, ka tajā varētu sevi atpazīt pēc iespējas visi latvieši, visi Latvijas patrioti.

Man šķiet, ka preambulā vispirms vajadzētu ierakstīt tiešā tekstā to, kādēļ Latvijas valsts vispār ir dibināta – proti, lai nodrošinātu latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Tā ir mūsu valsts primārā pastāvēšanas jēga. Šis formulējums atbilstu Igaunijas konstitūcijas preambulas formulējumam.

Tāpat tur varētu minēt modernas demokrātiskās iekārtas virsprincipus – tātad demokrātijas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts, nacionālas valsts virsprincipus. Bez tam tur, cita starpā, varētu minēt arī to, ka Latvija ir kultūras valsts un ka tā ir ekoloģiska valsts. Tur varētu arī iezīmēt Latvijas vietu un līdzatbildību Eiropā un globalizētajā pasaulē.

Es vēlētos uzsvērt, ka Satversmes preambula, ja tā tiktu izstrādāta, pirmkārt, nenozīmētu, ka šīs vērtības un principi Satversmē līdz šim nebūtu bijuši ietverti, un tie tad tur tiktu uzņemti pirmo reizi – tieši otrādi, šāds preambulas teksts būtu jāsaprot kā pamatā jau pastāvošo Latvijas kā Eiropas nacionālas valsts konstitucionālo vērtību atspoguļojums teksta līmenī. Bet skaidrs arī tas, ka tas var saturēt – un šo izdevību vajadzētu izmantot - arī jaunus akcentus.

Otrkārt, preambulas tekstu nedrīkstētu izprast tikai kā skaistus nodomus. Tās tekstam ir jābūt juridiski saistošam. Tikai tad šādai preambulai būtu jēga.