Tā svētdien vēsta "LNT" raidījums "TOP 10".
Lai gan no Salaspils reaktora bagātinātais urāns ir izvests, reaktors ir viens no Latvijas visbīstamākajiem objektiem. Pētnieki un reaktora darbinieki pauž satraukumu par radioaktīvās katastrofas tuvumu, jo reaktorā un zemē ieraktajās tvertnēs atrodas 120 kubikmetru kodolreaktorā izmantojamā dzesēšanas ūdens, kas noplūšanas gadījumā radītu nopietnu avāriju. Turklāt speciālisti atzīs, ka šo tvertņu stāvoklis, kurā glabājas radioaktīvais ūdens, varētu būt kritisks, jo tvertņu salaidumu šuvju stāvoklis nav pārbaudīts kopš reaktora uzbūvēšanas, proti, vairāk nekā pusgadsimtu.
Salaspils reaktora darbinieki norāda, ja kādu dienu radioaktīvais ūdens noplūstu zemē un nonāktu gruntsūdeņos, ciestu daudzi – Rīga un tās apkārtne varētu palikt bez dzeramā ūdens, radioaktīvais piesārņojums, iespējams, nonāktu Mazajā Juglā un pēc tam Baltijas jūrā, savukārt mazdārziņos plašā teritorijā vairs neko nedrīkstētu audzēt, jo šī ūdens radioaktivitāte tvertnēs ir septiņus tūkstošus reižu lielāka nekā dzeramajā ūdenī.
Lai līdz tam nenonāktu, pētnieki un reaktora darbinieki jau gadiem ilgi lūguši politiķus finansēt radioaktīvā ūdens izsūknēšanu un veco tvertņu pārpakošanu, kā arī apstaroto priekšmetu un radioaktīvo konstrukciju utilizāciju, bet velti. Salaspils kodolreaktora administrators Jānis Rudzītis raidījumam norāda, ka valsts, nepiešķirot finansējumu rektora utilizācijai, šo gadu laikā ir zaudējusi laiku un nav paveikusi to, ko bija apņēmusies darīt. Tāpat viņš min, ka par naudas piešķiršanu reaktora sakārtošanai viņš trīs gadu laikā ir runājis ar vismaz trim valsts sekretāriem.
Savukārt Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne saka: "Kā tad valsts samaksās šos te privātā kapitāla zaudējumus? Kā mēs citu Eiropas valstu acīs izskatīsimies, ka mēs tādu mazu reaktoru, kam tikai 5 kilogrami kodoldegvielas bija, nespējam šajā laika posmā novākt."
Bet tikmēr Salaspils reaktora saimnieks Vides reģionālā un attīstības ministrija (VARAM), reaktora drošību neierindo prioritāšu saraksta augšgalā naudas pieprasījumam nākamā gada budžetā. Pat vēl vairāk – radioaktīvo vielu droša apsaimniekošana un avāriju risku novēršana VARAM nākamā gada prioritāšu sarakstā ir nostumta lejā uz 115. vietu. Tāpat arī līdz šim ministrijas pamatnostādnēs nav bijusi apņemšanās katru gadu novirzīt konkrēti iezīmētus līdzekļus reaktora demontāžai, vēsta raidījums.
Savukārt Veselības ministrijā (VM) uzskata, ka nauda Salaspils kodolreaktora likvidācijai būtu draudzīgi jāatrod kopā ar citām ministrijām, un reaktora sakārtošanā ar finansējumu būtu jāiesaistās gan VARAM, gan Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), jo Salaspils reaktoru mācību nolūkā izmanto Latvijas Universitāte.
Tāpat nauda šim mērķim nav atrasta arī Eiropas Savienības (ES) fondos, kā iepriekš tika plānots, un reaktora darbinieki uzskata, ka to bija iespējams izdarīt, ja vien Vides ministrija nebūtu nogulējusi pieteikšanos ES fondu naudai.
Raidījums ziņo, ka kopumā Salaspils kodolreaktora likvidēšana un demontāža izmaksātu 5,4 miljonus eiro, bet tā nebūt nav visa nauda, kas nepieciešama, jo vēl vajadzīgi septiņi miljoni eiro speciālās glabātuves izbūvei.
Pašlaik visi Salaspils kodolreaktora radioaktīvie atkritumi un apstarotie priekšmeti tiek nogādāti Baldonē radioaktīvo atkritumu poligonā, kur jau noglabāti 10 % reaktora bīstamo atkritumu. Bet, lai utilizētu visu Salaspils kodolreaktoru, Baldonē plānots celt papildu atkritumu glabāšanas tvertni. Par šādu radioaktīvās izgāztuves paplašināšanu nav priecīga Baldones pašvaldība, kura šo valsts ieceri apstrīdējusi pat tiesā. Baldones pašvaldība līdz šim valstij paudusi satraukumu par jau esošo poligona tvertņu tehnisko stāvokli, jo tās esot gan morāli, gan fiziski novecojušas. Tāpat pašvaldības vadītāja Karina Putniņa pauž bažas, ka 1991. gadā izveidotā Baldones radioaktīvo atkritumu glabātuve varētu būt uzcelta pavirši.
Portāls "Apriņķis.lv" jau vēstīja, ka 21. oktobrī valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu 119,3 tūkstošu eiro apmērā Salaspils kodolreaktora tvertņu remontam, lai novērstu iespējamo vides piesārņojumu ar radioaktīvu ūdeni.
Tāpat ziņots, ka valdība lēmumu par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu atbalstīja 2007. gada jūlijā, bet Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija tika apstiprināta jau tālajā 1999. gadā.
Iepriekš:
Piešķirs līdzekļus, lai novērstu vides piesārņojuma draudus no Salaspils kodolreaktora
Salaspils kodolreakotrā rosīsies pētnieki vai izklaidēties kārojošie?
Slēgtais Salaspils kodolreaktors piedzīvos otru elpu
Salaspils kodolreaktora nojaukšanai vajag sešus miljonus; naudas joprojām nav
Salaspils kodolreaktorā 10 gados no solītās demontāžas paveikti 10 %