Pagaidām grūti prognozēt, cik ilgi reaktors stāvēs, kā stāvējis, jo tā demontāžai līdzekļi nav piešķirti jau vairākus gadus un arī nojaukšana ir atlikta no gada uz gadu. Latvijas valdība joprojām nav izpildījusi savu solījumu, iestājoties Eiropas Savienībā, raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Kur tad LU ņems naudu, lai izveidotu ciklotrona centru, kas darbotos zinātnes un medicīnas vajadzībām?
Salaspils kodolreaktora administrators Jānis Rudzītis atgādina, ka Salaspils kodolreaktora demontāžai kopumā vajadzētu 5,96 miljonus latu. Viņš informē, ka LU ir gatava uzņemties šā projekta īstenošanu, ja tiks piešķirts valsts finansējums, kā to nosaka vairāki normatīvie akti. Augstskola ir sagatavojusi savu piedāvājumu Salaspils kodolreaktora demontāžas projekta īstenošanai, un to ir plānots iesniegt atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Salaspils kodolreaktors tika apturēts 1998. gadā, nokalpojis 37 gadus. Jau 1999. gada 26. oktobrī tika pieņemta koncepcija par kodolreaktora likvidēšanu un nojaukšanu. Lepni skanēja pamatojums, ka Latvija kļūs par valsti, kurā nav nozīmīga daudzuma kodolmateriālu un valsts drošībai nozīmīgu kodolobjektu. Pēc tam sekoja viens valstisks dokuments pēc otra, bet tie netika pilnībā izpildīti.
LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks piebilst, ka "to bīstamāko daļu jau aizveda uz Krieviju pirms daudziem gadiem". Jāprecizē, ka izvesta ir kodoldegviela. Viss pārējais nonācis un nonāks Baldonē, radioaktīvo atkritumu glabātavā. Vēl jādemontē reaktora vecā daļa, paskaidro I. Muižnieks.
Kopš 2004. gada nogales pastāv Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija. Ik gadu reaktora apsaimniekotājs valdībai rakstīja ziņojumus par šīs koncepcijas izpildi, un ziņojumos pēdējos gados atkārtojās frāze, ka Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai finansējums nav piešķirts.
Ir arī tāds dokuments kā Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015. gadam, kurā ierakstīts plāns kodolreaktora demontāžu veikt no 2011. līdz 2015. gadam, kopumā projektā ieguldot 5,96 miljonus latu. J. Rudzītim tagad atliek vien norādīt, ka finansējums šā projekta īstenošanai nav saņemts. LU plāno reaktoru izmantot medicīnas un zinātnes vajadzībām. Vispirms gan jāizveido ciklotrona centrs. LU tādas naudas nav, bet I. Muižnieks pieļauj, ka varētu pēc naudas lūkoties nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā.
Ja ciklotrona centram nauda atrastos, tad Latvijas zinātnieki un citu valstu pētnieki varētu nodarboties, piemēram, ar vēža diagnostikas un ārstēšanas medikamentu izstrādi un veikt pētījumus, kas nav saistīti ar kodolenerģiju. Viena no perspektīvajām jomām varētu būt materiālu zinātne. Ja būtu ES finansējums, ciklotrona centru varētu izveidot līdz 2020. gadam. Pagaidām gan šis ir tikai plāns uz papīra.
Iepriekš:
FOTO: Slēgtais Salaspils kodolreaktors piedzīvos otru elpu