Tā tiktu samazinātas reaktora likvidēšanas izmaksas un vienlaikus risinātas problēmas onkoloģisko saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā, kā arī attīstīti zinātniskie pētījumi.
6 miljonus vērta demontāža
Šobrīd Salaspils pētniecisko kodolreaktoru apsaimnieko Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Atšķirībā no LU, meteoroloģijas centram nav nekādu ieceru attiecībā un kodolreaktora ēku un teritoriju izmantošanu nākotnē, tāpēc tas ir ieinteresēts objekta pārvaldīšanu atdot LU, norāda LU Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks, Salaspils kodolreaktora administrators Jānis Rudzītis.
LVĢMC no Salaspils kodolreaktora pārvaldīšanas atteiktos labprāt, norāda administrators. "Objekta uzturēšanas izmaksas ir ievērojamas, gadā tie ir vairāk nekā 100 000 latu, un atpelnīt tos nav iespējams. Plus sešus miljonus latu prasīs demontāža. Protams, viņi ar lielāko prieku ir gatavi šo objektu atdot LU, savukārt tai ir savi plāni," norāda pētnieks.
Situācijā, kad LU pārņemtu kodolreaktoru savā pārvaldībā, valsts atbalsts būtu primāri nepieciešams, uzsver J. Rudzītis. "Šobrīd mēs darbojamies pie tā, lai aprēķinātu, kāds būs nepieciešamais finansējums, pirmkārt, paša objekta uzturēšanai, otrkārt, demontāžai, ko valdība savā laikā bija paredzējusi. Demontāžas koncepcija ir valsts vides pamatnostādne, diemžēl ekonomiskās krīzes un finanšu trūkuma dēļ tā nav īstenota. Pēc Vides ministrijas plāna, demontāža jāpaveic līdz 2015. gadam, bet vairākus gadus nekas nav darīts, jo valdība nav piešķīrusi līdzekļus."
"Kad aprēķini būs veikti, LU valdībai piedāvās savu plānu par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Ja Ministru kabinets būs ar mieru izdalīt šos budžeta līdzekļus, tad LU, protams, būs gatava pārņemt objektu," situāciju skaidro pētnieks.
Kodolreaktors uzturēšanas režīmā
Attiecībā uz ciklotrona centra attīstību LU ir arī tālāki plāni. "Tā kā objekts ir unikāls ar to, ka ir iekļauts starptautiskās atomenerģijas aģentūras Eiropas Komisijas uzskaitē, tad šo teritoriju ir iespējams izmantot dažādu augstu enerģiju nozares attīstīšanai. Plānos ir veidot Baltijas mēroga zinātnisko centru tieši augsto enerģiju nozarē. Jācer, ka valdība būs par attīstību un piešķirs finansējumu. Tādā gadījumā ir ļoti reāli, ka visas ieceres var īstenoties," spriež pētnieks.
Kodolreaktoram darbojoties, tajā strādāja 200 un vairāk cilvēku, taču tagad ikdienā uz vietas ir vien deviņi. Daļa no tiem uz pusslodzi strādā laboratorijā, pārējie ikdienā darbojas ar reaktora uzturēšanu. "Zēni atbild par apkures regulēšanu ziemas periodā, kontrolē ūdens, kanalizācijas sistēmas. Apkārt reaktoram pastāvīgi tiek veikti monitoringa mērījumi, ņemti ūdens, augsnes paraugi, lai būtu pārliecība, ka nekāda radioaktivitāte no kodolreaktora neizdalās. Galvenais darbs notiek laboratorijā, jo tā ir vienīgā Baltijā, kas akreditēta uz radiometra kalibrēšanu."
Šobrīd kodolreaktorā darbi notiek uzturēšanas režīmā. Daļa lielās ēkas ir neapdzīvota, un jau sen netiek apkurināta, elektrība atslēgta, gar sienām tek ūdens. Tukši stāv grāmatvedības, administrācijas, inženieru kabineti, vien reaktora zālē temperatūra tiek uzturēta ap astoņiem, 10 grādiem, lai nesasaltu ūdens, kas atrodas reaktora korpusā.
Aizkavējies finansējums
J. Rudzītis atzīst, ka demontāžas ziņā līdz šim paveikts gaužām maz. Pēdējais finansējums 200 000 latu apmērā demontāžai tika piešķirts 2008. gadā. Pirms tam nauda galvenokārt piešķirta kodoldegvielas izvešanai.
Pēc sākotnējās demontāžas koncepcijas viss process kopumā izmaksā sešus miljonus latu. "Radioaktīvo atkritumu daudzums ir plānots liels, tāpēc arī radioaktīvo atkritumu glabātuvei "Radons" Baldones novadā bija attīstības plāns par jaunu tvertņu izveidošanu. Šobrīd pēc visiem tiesu darbiem pēdējā instance ir atstājusi spēkā Ministru kabineta rīkojumu akceptēt tvertņu izveidi, līdz ar to ir cerība, ka būs vieta, kur novietot radioaktīvos atkritumus, un iesāktais varēs turpināties."
Galvenā aktivitāte, kas šobrīd notiek Salaspils kodolreaktorā, ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēts projekts, kuru izstrādā LVĢMC sadarbībā ar LU. Šobrīd tiek strādāts pie pētījumiem par Latvijas kūdras spēju absorbēt radioaktivitāti šķīdumā, izmantojot kūdru kā filtru. "Rezultāti ir diezgan pozitīvi, un absorbcijas efekts tiek novērots," paskaidro J. Rudzītis.
