Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Baložu pilsētas kultūras nams celts piecdesmito gadu beigās un atklāts 1961. gadā. Tā vēsture aizsākās 2. pasaules kara beigās, kad izveidoja Baložu kūdras fabriku un ciematu iebraukušajiem fabrikas strādniekiem.

Kultūras nama arhitekts Ringolds Rozenbergs rīkojās ļoti drosmīgi, savā projektā iekļaujot latviešu rakstus – latviešu tautas kultūras iezīmes, lampām un griestu dekoriem apkārt izveidojot greznus ģipša lējumus un ornamentus.

Tikai 1995. gadā kūdras fabrika nodeva kultūras namu toreizējai Baložu pilsētas domei. 1996. gadā par kultūras nama direktori tiek iecelta baložniece Ilze Reinholce.
"Kūdras fabrika naudu nedeva remontam nevis tāpēc, ka negribēja, bet tāpēc, ka nebija. Iepriekšējā nama vadītāja izveidoja grāmatnīcu un no ieņēmumiem maksāja darbiniekiem algas," atceras I. Reinholce un piebilst, ka ar šausmām atceras, kā te agrāk izskatījies – krēsli un galdi veci, aizkari noplīsuši, vienas klavieres pa visu lielo kultūras namu, lietus ūdens gar logiem tecējis iekšā zālē, tualetes nefunkcionālas. "Cilvēki negribēja nākt uz kultūras namu," saka I. Reinholce.

Svinot kultūras nama 40. jubileju, nams piedzīvo pirmo lielo renovāciju un kļuva atkal pieprasīts baložnieku vidū. Veicot remontdarbus, nama vadība pieprasa saglabāt sākotnējās tendences un elementus.

Tiesa gan, vienu no četrām nama zālēm – Jauno zāli – kultūras nams atguva daudz vēlāk. "Zāle izbūvēta ir vienlaicīgi ar visu kultūras namu, bet toreizējā Baložu pilsēta atguva to vēlāk, jo ilgus gadus tā kalpoja citiem mērķiem. Sākumā bija jauniešu viesnīca ar trīsstāvīgām gultām, vēlāk – telefoncentrāle. Bet, kad notika "Lattelecom" modernizācija, viņi atteicās no šīm telpām, un mēs tās pārņēmām," stāsta kultūras nama direktore.

Atgūstot Jauno zāli, arī tā tika iekļauta kopējā interjerā, kā to bija paredzējis arhitekts. Taču Ķekavas novada kultūras aģentūras izveidošana un citas tā laika domes aktivitātes kultūras jomā mainīja daudz ko novadā, arī Baložu kultūras namā. Kamēr darbojās šī aģentūra un kamēr atlaistā kultūras nama direktore I. Reinholce tiesājās par atgriešanos darbā, Baložu kultūras nama Jaunā zāle piedzīvoja pārmaiņas – no zāles ar pasteļtoņiem un grezni elegantiem dekoriem pārtopot par zāli, kas varētu būt piemērota mūsdienu bērnudārzam ar lillā un dzeltenām sienām. Aiz zāles slejas palikušas nesaprotamas un nepabeigtas ģipškartona un profilu konstrukcijas.

"Nav atrodami nekādi projekti, jo ne ar kādām atbildīgām instancēm pārbūves darbi nav saskaņoti. Atbildīgo, protams, nav. Šobrīd pat nav zināms, kam būtu jāuzņemas atbildība – kultūras aģentūras direktoram vai tā laika nama vadītājai. Šī zāle kādreiz kalpoja adventes pasākumiem, semināriem. Zāle, atgriežoties no telefona centrāles, arī tika saglabāta iepriekšēja izskatā, kādu bija iecerējis arhitekts. Tagad tajā nenotiek nekādi pasākumi, jo arī vieta ir stipri samazinājusies, veicot pārbūves un piebūves, izveidojot iebūvētu skapi zāles vienā malā. Būvvalde pieņēma lēmumu atgriezt zāli iepriekšējā izskatā. Tagad šo atzinumu skatīs domes sēdē. Vajadzētu pieprasīt atbildību no tiem, kas pārbūves brīdī bija atbildīgi par kultūras namu," saka I. Reinholce.

Savukārt nu jau likvidētās Ķekavas novada kultūras aģentūras bijušais direktors Artūrs Ancāns jaunās zāles pārbūvi skaidro ar nepieciešamību padarīt kultūras namu pieejamāku visām vecuma grupām: "Man grūti komentēt, vai esam izdarījuši kaut ko nelikumīgu, pārveidojot zāli un padarot to pieejamu pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Mani atbrīvoja, pirms remontdarbi bija beigušies. Šajā telpā bija plānoti mēģinājumi nelieliem pašdarbnieku kolektīviem, un to varētu arī izīrēt bērnu ballītēm, pēc kā ir liels pieprasījums. Pirms tam tur notika karatē nodarbības, bet mēs izdarījām tā, ka tagad to var apmeklēt Baložu bērni ar ģimenēm katru dienu vērtīgās muzikālās un atraktīvās nodarbībās. Karatē nodarbības pārcēlām uz skolu."

"Nevar būt runa par nelikumīgu būvniecību, jo tur, kur mēs izveidojām durvis, nav nesošā siena. Es nesaskatu šeit likumpārkāpumu," uzskata A. Ancāns. "Tas, ka tā zāle izskatās citādāk nekā viss pārējais kultūras nams, ir gaumes jautājums. Mēs Baložu kultūras namam iztīrījām pagrabus, iznesām visus vecos krāmus un gribējām tur, piesaistot Eiropas fondus, izveidot kultūras televīziju. Mēs izveidojām ģērbtuves māksliniekiem, un pie Jaunās zāles bija paredzēta uzgaidāmā telpa bērnu vecākiem, kāda līdz šim šeit nebija."

"Uzskatu, ka kultūras namam ir jābūt pieejamam visām cilvēku kategorijām. Lai tas ieinteresē un piesaista gan mani, gan piecgadīgos, gan pensionārus. Mēs varam uztaisīt skaistu ēku un lepoties ar to. Bet vai tā būs funkcionāla? Prioritārais uzdevums ir izveidot vietu, kur nāk cilvēki," rezumē kultūras aģentūras direktors.

Iepriekš:
Komentārs: Kāpēc likvidē Ķekavas novada kultūras aģentūru
Artrūrs Ancāns uzskata, ka kultūras dzīve Ķekavā pēc viņa atgriezusies padomju laikos
Arī finanšu revīzija Ķekavas novada kultūras aģentūrā atklāj naudas izšķērdēšanu
Ķekavas dome atlaiž Ancānu
No amata uz laiku atstādināts Ķekavas Kultūras aģentūras direktors Artūrs Ancāns (precizēta)
Iekšējā revīzija atklāj pārkāpumus Ancāna darbā
Ancāns: Mana atstādināšana ir politiskā izrēķināšanās