Šogad parkam aprit 40 gadu. Par to, kāda ir parka ikdiena, un par iecerēm, intervijā "Krimuldas Novada Vēstīm" atklāj Lēdurgas dendroparka jaunā vadītāja Laura Rostoka.
– Lūdzu, pastāstiet ar sevi!
– Esmu dzimusi, augusi, skolā gājusi Cēsīs, tagad 12 gadus dzīvoju Siguldas novadā. Esmu beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu programmā "Ainavu un augu dizains", vēl gadu mācījos Lietišķās mākslas vidusskolā un tad studēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Paralēli studijām strādāju dārzkopībā. Vienmēr esmu bijusi dabas cilvēks, visa bērnība saistīta ar laukiem un tur veicamajiem darbiem.
Esmu tāds cilvēks, kurš, ja kaut ko dara, tad to iemīl. Tā realizēju vairākus privātos projektus, lielākais no tiem – strādāju Cēsīs SIA "CED", kur sagatavoju savu diplomdarbu par apkārtnes labiekārtošanu un vēlāk to arī īstenoju piecu gadu laikā. Tā bija kokapstrādes uzņēmuma biroja apkārtnes labiekārtošana un kopšana.
Mācoties maģistratūrā, sāku strādāt Siguldas 3. pamatskolā par zīmēšanas skolotāju. Kad pabeidzu akadēmiju, tētis uzaicināja strādāt savā akmens apstrādes uzņēmumā Stalbē. Tur nostrādāju sešus gadus, virzot tēva akmens apstrādes darbus un arī savu specialitāti – stikla apstrādes mākslu.
Tad piedzima pirmais puika, dzīvoju mājās, vēlāk pasaulē nāca otrais puika, turpināju dzīvot mājās. Nejauši internetā atradu informāciju, ka Lēdurgas dendroparks meklē vadītāju. Nolēmu, ka tā ir laba iespēja, jo gribēju darīt kaut ko pilnīgi citu. Izglītība un gūtā pieredze man ļāva pretendēt uz šo amatu.
– Kādas izjūtas pēc tam, kad iegūta iecerētā darbavieta?
– Uz Lēdurgas dendroparka vadītājas vietu pretendēju nejauši. Pirmkārt, man bija pārsteigums par pašu konkursu, jo nedomāju, ka būs tik daudz kandidātu. Konkursā piedalījos ar vēsu prātu, bez liela saspringuma, jo man jau ir darba vieta: sava stikla apstrādes darbnīca Siguldā. Īstenībā man šķiet, ka dzīvē nekas nav neiespējams – tajā brīdī, ja kaut kas tev ir nolemts, tad tev arī tiek. Taču, ja kādas durvis aizveras, tad atveras citas.
Protams, pēc konkursa man bija prieks un gandarījums, ka ir tāda iespēja strādāt.
– Kad notika iepazīšanās ar pašu Lēdurgas dendroparku?
– Vispār ar Lēdurgu esmu pazīstama diezgan sen. Esmu veidojusi dekorācijas Lēdurgas kultūras namā. Esmu sadarbojusies ar mūzikas skolotāju Maritu Mazureviču-Motti. Lēdurgas dendroparku zināju, tas man nebija svešs.
Vēlreiz izstaigāju Lēdurgas dendroparku, apskatījos situāciju, izpētīju visu pieejamo informāciju internetā.
– Kad ienācāt dendroparkā kā dārzniece ar izglītību, pieredzi, kādas bija pirmās sajūtas – "te ir materiāls, ar ko strādāt", "daudz darba" vai "te varēs izvērsties"?
– Varētu teikt, ka visas trīs sajūtas reizē. Parks ir bijis pietiekami labi uzturēts – to var redzēt. Taču tur ir apmēram 10 hektāru teritorija, un vienam cilvēkam to uzturēt ir neiespējami. Pati daudz ko varu izdarīt, tomēr būs vajadzīgi papildu cilvēku resursi.
Biju tikties ar Lēdurgas dendroparka aizsācēja Arvīda Janitēna bērniem, runāju par viņu tēva radīto parku.
No ainaviskā viedokļu, pie dīķa ir ļoti skaists skats, kurš šķiet veidots ar labu gaumi. Šeit būtībā ir ainavu parks, kur mijas lapu koki ar skuju kokiem, tikai vietām ļoti biezi sastādīts. Stādot mazu stādiņu, ir jāparedz, kādus apmērus augs aizņems izaugot. Ir jāsakārto ieejas daļa, jāuzstāda jauna norāde, jauns apraksts par Janitēnu un dendroparka lielais plāns.
– Kādas ir jūsu izvirzītās Lēdurgas dendroparka darbības vīzijas, ieceres?
– Vajadzētu jau mērķus izvirzīt ļoti ambiciozus, bet realitāte ir cita, jo finansējums ir pietiekami minimāls. Svarīgi – redzēsim, kā sāksies un notiks tūrisma sezona, kādas būs ievirzes. Tagad ir izveidoti pirmie paraugi dendroparka vietnei, kas reāli varētu sākt darboties jau apmēram aprīļa beigās. Mērķis līdz aktīvās sezonas sākumam visu informāciju nosūtīt interneta portāliem. Esmu izstrādājusi Lēdurgas dendroparka logo, to saskaņoju ar Krimuldas novada domi.
Man jau gribētos tā, lai parks strādātu visu gadu, bet – vai tā notiks, jautājums paliek atklāts. Taču jebkurā sezonā ir jābūt vietai, kur cilvēkam ieiet sasildīties, nomazgāt rokas, padzert tēju, svarīgas ir labierīcības. Lēdurgas dendroparkā ir vajadzīgs apmeklētāju centrs.
Vispirms ir jāpanāk apmeklējums un lai cilvēkiem patiktu redzētais un dzirdētais.
Šobrīd apzinu kokaugu plānu, veidojot stāstījumu, kas aizrautu un būtu interesants arī bērniem. Iespējams, sāksim rīkot radošās darbnīcas ar apgleznošanu. Skolas novada skolēniem mācību ekskursijas notiks bez maksas. Tā ir unikāla novada vieta. Vietējiem skolēniem tā ir interesanta mācību stunda.
Parks pats par sevi ir ļoti skaists. Tikai jāatrod īstā tēma. Piemēram, Sprīdīšos dendroparkam ir tēma – izvietotas koka skulptūras, namiņi, kas tomēr arī maksā. Gribu, lai ir vienota tēma un kaut kas tāds, kas nav citur, balstoties uz zaļo domāšanu, iztērētos resursus pārvēršot par kaut ko. Tā ir lieta, ko var izdarīt, kas prasa mazākus ieguldījumus un ir ļoti interesanta. Lai mēs iegūtu lielāku unikalitāti, kaut ko pilnīgi citādu.
Dendroparkā varētu notikt pasākumi bērniem, jaunlaulātajiem. Turpināsim kopt tradīcijas, ja apmeklētāji izrādīs par to interesi.
– Kāda, jūsuprāt, ir lielākā problēma dendroparka sekmīgai darbībai? Kā to varētu novērst?
– Problēma, kas ir pietiekami traucējoša, – Lēdurgas dendroparks atrodas tālu no lielceļa. Tieši tāpēc jābūt interesantam piedāvājumam, lai motivētu cilvēku braukt šurp no Vidzemes šosejas tos 12 km pa zemes ceļu. Ir jābūt kaut kam vairāk, nevis skaistam parkam, lai dabas mīļotāji, entuziasti, kas interesējās par dažādiem eksotiskiem augiem, dotos šurp.
Ja vēlamies Lēdurgas dendroparku veidot par konkurētspējīgu tūrisma objektu arī ziemā, tad apmeklētāju centrs ar labierīcībām ir pirmais un galvenais, kam tur būtu jābūt. Ja mēs gribam, lai šurp brauktu arī pilsētnieki, gribot negribot viņiem tas ir svarīgi, jo viņi ir pie tā pieraduši.
Šajā sakarā jāmeklē iespējas piesaistīt projektu naudas, kur mēs kā pašvaldība varētu piedalīties.
– Kādas ir šī brīža aktualitātes Lēdurgas dendroparkā?
– Arī dendroparkā Lielā talka notiks 27. aprīlī, kur laipni aicināti piedalīties visi, kas to vēlas. Ļoti gaidu palīgus, kas palīdzēs paveikt pāris darbu, kas jāizdara pēc iespējas ātrāk: jānovāc vecās tualetes, arī tiltiņš pāri grāvim. Tie ir pamatdarbi, lai novāktu lielgabarīta atkritumus. Ceru, ka tā arī notiks. Pēc tam cepsim pankūkas, vārīsim siltu tēju. Viss notiek!
Iepriekš:
Krimulda meklē jaunu vadītāju Lēdurgas dendroparkam