Jau vēstīts, ka pēc ilgām diskusijām par Lēdurgas dendroparka nākotni šā gada augustā Krimuldas novada domes deputāti lēmuši, ka turpmāk pašvaldība pati apsaimniekos savu īpašumu. To izveidoja kā atsevišķu struktūrvienību, un nu uz vadītāja vakanto amatu izsludināts konkurss.
Konkursā ir nosacījums, ka pretendentiem jānāk ar savu vīziju, kā parks būtu apsaimniekojams pašlaik un kā tas attīstīsies. Pusi vērtējuma noteiks, cik šis redzējums ir reāls un kā iekļaujas novada kopējā attīstības plānā, otru pusi – pretendenta komunikācijas spējas un prasme veikt šo darbu. Struktūrvienības iespējamā izdevumu daļa gadā varētu būt 12 000–15 000 latu. Būs arī, protams, ieņēmumi, bet summu starpību šodien grūti paredzēt. To noteiks parka vadītāja prasme strādāt. Konkurss jāsarīko līdz pavasarim, kamēr ziemā parks atpūšas, laikrakstam "Auseklis" uzsvēris Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš ("Reģionu alianse").
Līdz pērnajam rudenim Lēdurgas dendroparku no pašvaldības nomāja un apsaimniekoja Karolis Treijs, kam šajā darbā ir 13 gadu pieredze. Viņš to apņēmās veikt, kad parkā beidza saimniekot tā dibinātājs un veidotājs dārznieks Arvīds Janitens. Iztaujāts, kādēļ viņš atteicies no dendroparka apsaimniekošanas, K. Treijs teic, ka laiki mainās un pieaug prasības, kādam šim parkam vajadzētu būt. Lai panāktu dendroparka attīstību jaunā kvalitātē, jāiegulda lieli līdzekļi un laiks.
Apsaimniekotājs sapratis, ka viņam šo iespēju nav. Jāņem arī vērā, ka Lēdurgas dendroparkam ir ierobežotas izklaides biznesa iespējas, jo Ministru kabinets noteicis apgrūtinājumu – tas ir aizsargājams dabas objekts. Tikai ar tūrismu parks var pelnīt vien aptuveni 3000 latu gadā. "Treknie" gadi, kad bija daudz ekskursantu, beigušies, K. Treijs secinājis.
Kādreizējais dendroparka apsaimniekotājs lēš, ka, domājot par izglītības pamatnostādnēm novadā, parks varētu būt vides mācību bāze visām trim skolām – pamatskolām Lēdurgā, Turaidā un vidusskolai Krimuldā –, tāpat arī pārnovadu skolām. Ka arī lauku bērniem vajag vides izglītību, par to viņš ir pārliecinājies – vairums diemžēl pazīst tikai populārākos augus.
K. Treijs ir arī novada deputāts un turpmāko dendroparka attīstības stratēģiju – pārņemt objektu pašvaldības aprūpē un atrast tam kompetentu vadītāju – vērtē kā pareizu. Privātajam apsaimniekotājam dendroparks kā tūrisma objekts un mācību bāze diez vai būs saistošs, jo ir skaidrs, ka tas nesīs mazāku peļņu nekā izklaides vieta. No atraktīviem akcentiem parka darbībā pilnībā nevar atteikties, bet aizsargājamā dabas objektā tie nevar būt primārie.
K. Treijs uzskata, ka parka vadītājam jābūt izpratnei ne tikai par dabu, bet arī par latviešu tautas dzīvesziņu. Vides izglītība cieši sasaistāma ar folkloru, tradīcijām, laika ritu izzināšanu, un šajā jomā dendroparkā jau ir ļoti labas iestrādes. Kādreizējais parka apsaimniekotājs priecājas, ka tās (piemēram, rudens saulgriežu ieskandināšana) nav izzudušas. Rudenāju svētki jau otro gadu notika Lēdurgas pensionāru, invalīdu, politiski represēto biedrības "Kamolītis" parciņā. K. Treijs cer, ka šī un citas tradīcijas dendroparkā atgriezīsies.
Pieteikumu konkursam par struktūrvienības "Lēdurgas dendroparks" vadītāja amatu līdz nākamā gada 4. janvārim var sūtīt uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai iesniegt personīgi Krimuldas novada domes administrācijā (Parka iela 1, Ragana, Krimuldas novads, LV-2144, tālrunis 67976868) Krimuldas novada domes ēkā, 2. stāvā, lietvedei Aīdai Bērziņai.
Iepriekš:
Lēdurgas dendroparka apsaimniekošanu pārņem pašvaldība
Krimuldā joprojām izpilddirektora meklējumos