Savukārt māju siltināšana tādā vietā kā Ropaži ir neizdevīgs risinājums, šādu viedokli, balstoties uz saviem aprēķiniem, biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Ropažu iedzīvotājs finansists Kaspars Kociņš.
K. Kociņš skaidroja, ka pašvaldībā sākotnēji bija paredzēts uzstādīt šķeldas katlus, taču pašvaldība projektu "sabojājusi", uzstādot neatbilstošus katlus, kuros var kurināt granulas. Lai gan tā apkure izmaksā mazāk nekā ar gāzi, pēc finansista aprēķiniem, šķeldas izmantošana būtu izdevīgāka. Viņš izrēķinājis, ka ar šķeldas katliem tarifs būtu zem 30 latiem par megavatstundu (MWh), kamēr ar gāzi tas ir 43 lati, bet ar granulām – ap 37 latiem par MWh.
"Ģimenēm pārmaksa sezonā var sasniegt pat 200 latus, bet atsevišķos mēnešos lielākajiem dzīvokļiem pārmaksa pārsniedz 40 latus. Rezultātā vienas sezonas periodā uz siltumu tiek pārmaksāts vismaz 35 000 latu ar pievienotās vērtības nodokli, kas katlu dzīves cikla laikā – desmit gados – ir aptuveni 500 000 eiro (350 000 latu)," lēsa K. Kociņš.
Ņemot vērā aptuveni 200 000 latu KPFI līdzekļu, ko pašvaldībai prasa atmaksāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kopējā summa varētu būt vismaz 800 000 eiro (560 000 latu), norādīja finansists.
Viņš piebilda, ka aprēķinos izmantojis piezemētus skaitļus. K. Kociņš uzsvēra, ka tā pašvaldības lēmums par katliem rada zaudējumus iedzīvotājiem, kuriem nākas pārmaksāt. Pēc viņa norādītā, ja šādi zaudējumi tiktu radīti privātuzņēmumā, atbildīgās personas tiktu atlaistas no darba. Finansists pauda viedokli, ka valstij būtu jāvēršas pret pašvaldības vadību, jo ir notikuši pārkāpumi iepirkuma procesā. Esot gan maz ticams, ka kāds prasīs politisko atbildību.
Runājot par iespējamiem risinājumiem, K. Kociņš sprieda, ka, iespējams, uzstādītos katlus var atgriezt un iegūt jaunu fondu finansējumu, lai uzliktu šķeldas katlus. "Vajadzēja uzlikt pareizos katlus, nevis izshēmot naudu," teica Ropažu iedzīvotājs, kurš pašvaldības rīcībā saskata nelikumības. Viņaprāt, tas ir viens no risinājumiem mazajām pašvaldībām – tā vietā, lai veiktu siltināšanu. Pieņemot, ka vienas mājas siltināšana izmaksā 200 000 latu, bet katlu uzstādīšana – 300 000 latu, lētāk ir uzlikt vienu katlu, nevis siltināt desmit mājas, skaidroja K. Kociņš un piebilda, ka siltinot vēl jāmaksā arī kredīts.
"Nesaku, ka tas nekad nav izdevīgi, bet jāizvērtē atsevišķi," atzina Ropažu iedzīvotājs. Viņaprāt, ja ir iespēja, jāmaina siltumtrases un katli. Cerības K. Kociņš saista arī ar pašvaldību vēlēšanām, kurās varētu mainīties vietējā vara. Viņš pats neplānojot kandidēt, lai gan ir saņēmis piedāvājumus. K. Kociņš atzina: kaut arī patlaban par šo ideju ir skeptisks, viņš varētu par to domāt, ja cilvēki lūgtu. Vaicāts, vai pats nepretendē uz šķeldas katlu projekta īstenošanu, finansists teica, ka viņam nav resursu, lai to īstenotu. Viņš norādīja, ka visu mūžu ir dzīvojis Ropažos, kur dzīvo arī viņa ģimenes locekļi.
Jāatgādina, ka Ropažu pašvaldībā īstenotais siltumapgādes modernizācijas projekts sabiedrības uzmanības lokā nonācis, jo tā īstenošana izrādījusies neveiksmīga. Proti, radušās šaubas, vai KPFI finansētajā projektā "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem Ropažu novadā" uzstādītie katli atbilst izvirzītajām prasībām, līdz ar to pašvaldībai jāatmaksā piešķirtais finansējums.
VARAM norādījusi, ka uzstādītie apkures katli neatbilst apstiprinātajā projektā paredzētajam, jo šķeldas katla vietā ir uzstādīts ogļu katls. Lai gan pašvaldība katlos izmanto granulas, VARAM uzskata, ka tie neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam un pastāv būtisks risks, ka katlu tehniskie rādītāji neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kā arī projekta līgumā norādīto rādītāju sasniegšanai. Tāpēc ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka Ropažu pašvaldībai ir jāatmaksā tai piešķirtais finansējums 228 614 latu apmērā.
Iepriekš:
Ropažu pašvaldība, iespējams, lūgs VARAM ļaut atmaksāt pa daļām par "nepareizajiem" apkures katliem
VARAM neņem vērā zinātniskos pierādījumus un prasa Ropažu novadam atmaksāt naudu par apkures katliem