Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas būs gadījumā, ja ministrijas lēmums par līdzekļu atmaksu par it kā projekta prasībām neatbilstošo apkures katlu uzstādīšanu paliks nemainīgs, vēsta LETA.

Kā pastāstīja Ropažu novada domes priekšsēdētājs Antons Cibuļskis, neraugoties uz Ropažu novada domes pasūtītās izpētes rezultātiem, VARAM lēmums ir nemainīgs un pašvaldībai no budžeta līdzekļiem būs jāatmaksā 228 614 lati.

"Es patiesībā joprojām nespēju noticēt, ka ierēdņi šos ekspertu atzinumus atļaujas ignorēt, jo uz spēles ir liktas ne jau ambīcijas, bet gan novada iedzīvotāju labklājība," atzīst novada mērs.

Ņemot vērā ministrijas lēmumā norādīto, ka projekta mērķi netikšot sasniegti, Ropažu pašvaldība vērsās pie nozares vadošā eksperta – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta Vides monitoringa laboratorijas ar lūgumu veikt neatkarīgu esošās situācijas izvērtējumu, stāsta A. Cibuļskis.

RTU ekspertīze norāda, ka, par kurināmo izmantojot kokskaidu granulas, Ropažu un Silakroga katlumājās uzstādītie katli "ZAMER KWZ2500" spēj efektīvi sadedzināt kurināmo ar augstu lietderības koeficientu. Novada mērs arī apstiprina, ka CO2 emisiju samazinājums gadījumā, ja katlumājā izmanto granulas, būs lielāks, nekā prognozēts.

Pašvaldība ir vairākkārt vērsusies VARAM ar lūgumu norādīt, kas tieši uzstādītajos katlos neatbilst finansējuma nosacījumiem, taču pagaidām argumentētu informāciju ministrija pašvaldībai nav sniegusi. Tā vietā ir saņemta ministrijas vēstule ar lēmumu par piešķirtā finansējuma atlīdzināšanu.

Jau ziņots, ka ministrija ir saņēmusi Ropažu novada pašvaldības vēstuli, kurā tā informē par Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu atzinumu, taču pats atzinums vēstulei neesot pievienots. Tomēr, kā norāda A. Cibuļskis, VARAM nosūtītajā vēstulē pašvaldība norādījusi, ka pieaicināto ekspertu – RTU – atzinums pilnā apjomā tiks iesniegts pēc atbilstoša pieprasījuma no VARAM saņemšanas, jo tas bijis 93 lappušu apjomā. Par spīti tam, ka šāds pieprasījums nav saņemts joprojām, 12. februārī pašvaldība ministrijai elektroniski nosūtījusi pilnu ekspertu atzinumu, stāsta mērs.

Viens no ministrijas galvenajiem iebildumiem bija par uzstādīto apkures katlu neatbilstību apstiprinātajā projektā paredzētajam, jo šķeldas katla vietā ir uzstādīts ogļu katls.

Pērn oktobra beigās Latvijas Vides investīciju fonda piesaistītais eksperts sagatavoja atzinumu par Ropažu novada pašvaldības projektā KPFI-4/67 "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem Ropažu novadā" uzstādītajiem katliem un to atbilstību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursa nolikumam.

Atzinumā teikts, ka uzstādītās iekārtas un tehnoloģijas neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam – uzstādīto akmeņogļu katlu darbināšana ar šķeldu nav iespējama. Savukārt projektā bija paredzēts, ka apkures katliem ir jābūt darbināmiem ar šķeldu. Eksperts apgalvojis – ja akmeņogļu vietā tiks dedzinātas koksnes granulas, tad no katla iegūstamā jauda būs mazāka nekā projekta iesniegumā paredzētā. Tas arī nozīmē, ka katlu lietderības koeficients apkures periodā 85 % apmērā netiks sasniegts, jo katla konstrukcija nav paredzēta granulu dedzināšanai.

Savukārt A. Cibuļskis norāda, ka projekta pieteikuma 2.5. punkts skaidri norāda, ka ir pieļaujama visa veida atjaunojamo energoresursu izmantošana: šķelda, drupinātas mizas, skaidas, frēzkūdra, gabalkūdra, granulas un kokskaidu granulas ar zāles piemaisījumu.

"RTU sniegtais ekspertu atzinums tiešām norāda uz to, ka esošie uzstādītie katli nav izmantojami šķeldas kurināšanai, tomēr citu atjaunojamo energoresursu izmantošana ir pieļaujama, tādēļ uzskatām, ka tiek izpildīta projekta pieteikumā minētā katlumāju darbināšana ar atjaunojamiem energoresursiem, jo granulas ir par tādu uzskatāmas," saka A. Cibuļskis.

Iepriekš:
VARAM neņem vērā zinātniskos pierādījumus un prasa Ropažu novadam atmaksāt naudu par apkures katliem