BAB vēstīja, ka 31. janvārī iesniegusi sūdzību Valsts vides dienestā "par daudzdzīvokļu projekta "Pērle" kanalizācijas pieslēguma neesamību". Biedrības vadītājs Rolands Pogulis pauda uzskatu, ka ēku kanalizācija "tiks novadīta Mazā Baltezera plūdu riska teritorijā".
"Pagājušā gada nogalē biedrība ar sūdzību vērsās Ādažu novada domes būvvaldē, taču saņemtā atbilde liecina, ka būvinspektors Jānis Tiļčiks nevar rakstiski apliecināt kanalizācijas vadu izbūvi un pieslēgumu Ādažu kopējām attīrīšanas iekārtām. Tā vietā būvinspektors fotogrāfijās uzrāda ūdensapgādes vadu," paziņojumā rakstīja R. Pogulis. "No malas izskatās, ka Ādažu novada domes vadība ir klusām piekritusi projekta attīstītāja "New Europe" vēlmei dārgāku un ekoloģiski drošāku tehnisko risinājumu aizstāt ar lokālu un videi nedraudzīgu risinājumu, kas turklāt ir pretrunā normatīviem aktiem."
R. Pogulis arī vēsta, ka J. Tiļčiks "izvairās uzrādīt projekta dokumentāciju, aizbildinoties, ka tā jau nodota arhīvā". "Viņš vienkārši grib teikt, ka esmu muļķis – neprotu atšķirt kanalizācijas vadu no ūdensvada," par R. Poguļa paziņojumu sašutis ir J. Tiļčiks. Arī pārmetumus par projekta dokumentācijas neuzrādīšanu viņš komentē citādi: "Kad dokumentus lūdza parādīt teicu – tā kā tie atrodas arhīvā, varu tos sagādāt pēc zināma laika. To arī izdarīju, taču vēlāk dokumentus apskatīt neviens neieradās."
"Patiesībā tieši jaunā projekta dēļ jau uzbūvēta kanalizācijas sistēma, kurai var pievienot arī citus objektus, un Mazajā Baltezerā netiks ievadīti neattīrīti kanalizācijas notekūdeņi," ziņo "New Europe" izpilddirektors Jānis Stakens. Biedrības izplatīto informāciju viņš dēvē par tādu, kas maldina sabiedrību, nomelno projekta īstenotājus, un atzīst, ka "New Europe" izskatot iespēju vērsties tiesā.
Pagājušā gada nogalē biedrība būvvaldē vērsās ar iesniegumu, kura dēļ kanalizācijas būvatļauja tika apturēta un notika pārbaude. Atzinumā būvvalde konstatēja, ka rakšanas (cauruļu likšanas) darbi ir pabeigti iepriekš paredzētajā maršrutā: no ēkām gar Veckūlu ielu līdz Rīgas gatvei, no kurienes ūdeņi turpinās ceļu uz novada attīrīšanas iekārtām. Apmeklējot būvlaukumu un teritoriju blakus tam februāra sākumā, "Rīgas Apriņķa Avīze" kopā ar būvdarbu veicēja – uzņēmuma "LNK Industries" – valdes locekli Raimondu Romanovski, J. Tiļčiku un būvdarbu vadītāju Juriju Latvelu aplūkoja sūkņu stacijai, atgaisošanai un caurteces kontrolei paredzētās akas. Tās izbūvētas pēc sākotnējā plāna, izņemot sūkņu staciju, kas – konstatēts arī būvvaldes pārbaudē – pārcelta tuvāk ceļam, bet tas fiksēts būvdarbu žurnālā. To, ka starp akām minētajā maršrutā zemē ieraktas caurules, apliecina firmas "MerKo" un sertificēta mērnieka Naura Krutova apstiprinātie izpildmērījumi.
Pēc būvatļaujas darbības atjaunošanas spiedvadam jāpievieno kanalizācijas sūknētava. Kā pastāstīja R. Romanovskis, sūkņus būvnieki cer saņemt februāra vidū. Pret kanalizācijas izbūvi, ja tās celtniecību pabeigs, kā cerēts, iebildumu nebūs arī valsts iestādēm, kas uzrauga vides aizsardzību, taču Ādažu būvvaldei un Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir dažādi viedokļi par to, vai virs Mazā Baltezera drīkst celt "Pērles" skandalozo pārkari. Tās būvniecība pašlaik nav saskaņota.
Ādažu būvvaldes vadītāja Dace Medniece apstiprināja, ka "Pērles" ēku būvniecība sadalīta divās kārtās: pirmajā – pašlaik krastā topošajā – un otrajā – pārkarē, kuras būvniecība nenotiek. Kad gaidāma otrās kārtās saskaņošana, kas paskaidrojuma rakstā noteikta "līdz otrajā kārtā paredzēto būvdarbu sākšanai", viņā prognozēt pagaidām atturējās.
Jau rakstījām, ka VARAM vēstulē, kas pērnruden nosūtīta Ādažu novada domei, teikts: tā kā virs applūstošās teritorijas un ezera iecerēta dzīvojamā ēka (to uzrāda pirmā un otrā stāva plāns), to paredzētajā vietā celt liedz Aizsargjoslu likums. "Virs ezera paredzēti nevis dzīvokļi, bet komercplatības, turklāt teritorija par applūstošu atzīstama tikai daļēji," D. Medniece uzskata, ka, pretēji ministrijas atzinumam, lai būvētu pārkari, Aizsargjoslu likums nav jāmaina.
Civillikums noteic, ka īpašniekam pieder arī gaisa telpa virs teritorijas. Mazais Baltezers ir publisks ezers, tā īpašniece ir valsts, un celt pārkari nozīmētu būvēt cita īpašumā bez īpašnieka piekrišanas, taču Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija protokollēmums ļauj ezeru valdījumā pārņemt pašvaldībai. "To var risināt divējādi – vai nu saņemot valsts piekrišanu [projekta izbūvei], vai arī nododot ezeru pašvaldības valdījumā," – arī šā jautājuma atrisināšanu Ādažu būvvaldes vadītāja neuzskata par sarežģītu. Tiesa gan, arī tas, kad pašvaldība varētu ierosināt tā lemšanu, vēl nav precizēts.
Iepriekš:
Ministrija: Lai būvētu "Pērles" pārkari, jāmaina likums
