Taču tur izbūvētā infrastruktūra dažiem vietējiem, kuri ievākušies bijušajās kazarmās vai izbūvējuši jaunus mājokļus blakus, joprojām lieti noder ikdienā. Aina ir visnotaļ līdzīga Carnikavas novada Mežgarciemam, kur blakus drūmajiem un pašķidrajiem sētas mūra blokiem turpinās "civilizācija".
Dienā pirms Ziemassvētku brīvdienām redzams, ka ceļš, kas ved uz kādreizējo militāristu teritoriju, ir labi iebraukāts, tāpat arī blakusceļi. Tā kā apkārtnes meži ir uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" apsaimniekotajā teritorijā, noprotams, ka vietu iecienījuši svētku eglīšu tīkotāji.
Sētnieks joprojām neslinko
Apskatot no bijušās karabāzes "izdzīvojušos" objektus – dažas pussagruvušas ķieģeļu un betona bloku ēkas –, neko ievērības cienīgu tur neieraudzīt. Taču dīvains šķiet fakts, ka šaurā taciņa, kas vijas starp tām, ir rūpīgi notīrīta no sniega. Redzams, ka zem plānā apledojuma ir asfalta segums, un dažviet blakus manāmas sniegā iebrauktas sliedes – iespējams, no ragavām. Pa to ejot, nonākam līdz akai, kas akurāti apsegta ar saplāksni, bet netālu mētājas spaiņi. Tātad kāds līdz akai regulāri dodas pēc ūdens.
Turpinot nelielo ekskursiju, nonākam lielā laukā, kura centrā atrodas trīs lieli angāri. Kā liecina Olaines novada pašvaldības apkopotā informācija par objektu, Damrados atradies pretgaisa raķešu divizions. To arī apliecina angāru ovālā forma griestu virzienā, kas raksturīga līdzīga tipa celtnēm bijušajos PSRS militārajos objektos. Ēkas ir zemes segas ieskautas, lai tās no gaisa padarītu grūti saskatāmas. Teritorija ir patiesi plaša, apkārtnē izveidoti daudzi zemes vaļņi, daži mākslīgi veidotie uzkalni slēpj sevī izbūvētas zemzemes telpas.
Privātmāju rajons naftā?
Damrados savulaik uzceltas septiņas dzīvojamās mājas, kazarma, ēdnīca, pirts, katlu māja, augļu noliktava, sūkņu stacija, tehniskais punkts, garāža, cūku ferma un tualete. Damrados PSRS bruņoto spēku karaspēka daļas dislokācijas vieta militāriem nolūkiem kalpoja no 1960. līdz 1992. gadam.
Pētot iespējamos ekoloģiskos kaitējumus videi (raķešu degviela, iespējama noplūde, parastā degviela, kanalizācijas piesārņojums, būvgruži u. c.), Reģionālās vides pārvaldes piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas reģistrā norādīts, ka ir konstatēts piesārņojums ar naftas produktiem.
Taču, neraugoties uz to, saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu 2008.–2020. gadam tās pamatizmantošanas veids ir savrupmāju (vienas ģimenes dzīvojamo māju), divu ģimeņu un dvīņu māju – individuālo dzīvojamo ēku apbūve ar vai bez saimniecības ēkām, kā arī palīgizmantošana un papildizmantošana ciemu teritorijās, saglabājot īpašumā lauksaimniecības teritoriju viensētās.
Tiesa gan, īpašuma "Damradi" teritorija ir plaša – teju 40 hektāri, un piesārņojums ar naftu neattiecas uz to visā platībā.
Atkritumi – prioritāte
"Liekas, to stabu varētu apgāzt tāpat, ar roku pakustinot," teic pamestajam militāristu graustu kompleksam kaimiņos dzīvojošais Kaspars, norādot uz pagalmā pussatrūdējošo elektrības stabu. "Elektriķi sola, ka "kaut kad" atbrauks, nomainīs. Te gan aizvien vēl dažiem nav elektrības, tāpat ūdens pievada." Ar to izskaidrojams notīrītais celiņš līdz akai bijušā pretgaisa raķešu diviziona teritorijā.
Jautāts, vai militārie objekti aiz sētas tikuši demontēti plānveidīgi, Kaspars pakrata galvu: "Nē, pie tā pastrādājuši pārsvarā huligāni. Vēl paši esam no turienes triekuši prom, lai beidz postīt."
Kaut gan šis zemes nostūris atgādina no Olaines novada teritorijas nošķirto Jāņupes ciemu, Damrados bez elektrības un ūdens trūkuma vismaz atkritumu apsaimniekošana notiek augstā līmenī: par to izvešanu gādā veseli trīs uzņēmumi – teju katrai mājai savs, piemetina Kaspars.
Kādreiz te drasēja padomju karavīri un brauca militārā tehnika, tagad tukšajos angāros saimnieko vējš, pluinīdams atkritumus.
Bijušajās padomju pretgaisa raķešu diviziona kazarmās iekārtojušies cilvēki – citam nav elektrības, citam ūdens, toties nelielo ciemu apsaimnieko trīs atkritumu izvedēju firmas.
Grausti Pierīgā – nesmukums vai vēsture starp mums?
