Jāņupes nosaukums aizgūts no dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ar šādu nosaukumu. Tajā ietilpst pieci ciemi: Dāvi, Rājumi, Jāņupe, Vaivadi un Stīpnieki, kuros ir 34 dārzkopības sabiedrības un vēl 30 atsevišķas privātmājas. Šis nostūris, raugoties valsts administratīvās teritorijas kartē, drīzāk iederētos Ķekavas vai Iecavas novadā. Kopš 2003. gada vidus, kad tur mita aptuveni tikai 150 iedzīvotāji, līdz šim brīdim Jāņupē dzīvesvietu deklarējuši ap 1000 jaunienācēju. Tas pašvaldībai ir liels pieplūdums, kas turklāt sezonāli vēl pieaug vasarās. Pārsvarā iedzīvotāji uz Jāņupi pārcēlušies no Rīgas. Vismaz viens to veicinošs faktors ir ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas daudzus pilsētniekus spieda pārdot īpašumus un pārcelties uz dzīvi savos mazdārziņos, pārveidojot teritoriju par individuālo dzīvojamo māju kvartāliem.
Ir iedzīvotāji, ir problēmas
"Pašvaldība viennozīmīgi tikai priecājas par iedzīvotāju skaita pieaugumu, taču pie tā rodas papildus apstāklis, kas jāņem vērā," uzsver Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina. "Proti, deklarējot savas dzīvesvietas šeit un bieži vien arī to nedarot, iedzīvotāji vēlas, lai pašvaldība vietā, kur iepriekš, izņemot dārzkopības sabiedrības un atsevišķas privātmājas, vairāk nekas nav bijis, attīsta infrastruktūru, sniedz pakalpojumus un veic citus uzlabojumus."
"Mūsu gadījumā, kad teritorija atrodas nodalīti no novada pamatteritorijas, to ir sarežģīti izdarīt. Turklāt Jāņupē nekustamais īpašums, tostarp piebraucamie ceļi, pieder ne tikai privātpersonām, bet vēl dažādām valsts struktūrvienībām. Viena no tām - akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Neraugoties uz to, pašvaldība darbojas savu iespēju robežās - tīra ceļus, nodrošina transportu skolēniem, sniedz sociālo palīdzību."
Dienā, kad ieradāmies Jāņupē, uz vientuļajiem un grūti izbraucamajiem ceļiem vietējos sastapt tikpat kā neizdevās. Peizāža visnotaļ raksturīga mazdārziņu mikrorajonam (konkrēti – dārzkopības sabiedrībā "Jāņupe-2") – šim gadalaikam atbilstoši dubļaini, bedraini ceļi. Blakus noplukušām dārza būdiņām "uzrautas" jaunceltnes – citas glaunas, pabeigtas, citas atstātas pusratā, bet dažas vispār pamestas. Daudzas joprojām izskatās, ka kalpo tikai kā vasaras rezidences, savukārt daļa jau ir apdzīvotas.
Pārplūduši grāvji, narkomāni un vakari bez elektrības
Vienā no klusajām un paugurainajām ieliņām darbojamies pie malkas strēķa sastapām Birutu – pensionāri, kura Jāņupē dzīvo jau 16 gadus. "Ik pa laikam jāpieskata māsas mazdārziņš pretējā ielas pusē, jo šis nav tas mierīgākais rajons. Piemēram, pērn blakus mājā, kuras saimniece jau mirusi, ielīda narkomāni, kuri gandrīz izraisīja ugunsgrēku," viņa stāsta. "Lielākā daļa grāvju ir pārplūdusi. Liekas, arī māsas dārza mājiņa jau drīz noslīks to zampā."
Pensionāre uzskata, ka aizaugušie un neiztīrītie notekgrāvji un to caurtekas gulstas uz mazdārziņu kooperatīva vadības pleciem, kurai tiek maksāta biedru nauda, taču tā, iespējams, esot izsaimniekota citos nolūkos. "Tādēļ paši mēģinām tīrīt, liekam šīferus gar grāvju malām, lai tie neizplešas, taču pārsvarā viss ir velti. Ūdens un netīrumi nav apturami, un pavasaros to līmenis zemākajās vietās, arī dzīvojamās telpās, sniedzas pat līdz jostas vietai."
Vakari sveču gaismā un ar rokas baterijām Jāņupē ir pierasta lieta, teic Biruta. "Kā spēcīgāks vējš vai citi dabas untumi, elektrība agrāk mēdza pazust pat uz vairākām dienām. Pēdējos gadus gan pakāpeniski notiek pāreja uz modernāku "Latvenergo" elektrotīklu, kas samazina šādu risku."
Jāglābj pat suns
Turpat tuvumā arī sastapām pašu kooperatīva vadītāju Toniju Grunšteini, kurai uz aizmēztajiem grāvjiem ir cits skatījums. "Paši iedzīvotāji pie tā vainīgi. Mēs praktiski gandrīz neko nevaram izdarīt, jo grāvji lielākoties plūst caur privātīpašumiem, kuros vienkārši neizdodas iekļūt," viņa skaidro. "Citi te parādās reti, citi nav gadiem, vēl daļa ir vienaldzīga pret šo problēmu. Citviet var piekļūt un tīrīt ar rokām, citur nepieciešama tehnika, kas savukārt nevar piebraukt."
Ir arī citas nebūšanas un vēl nepārdomātas lietas. Piemēram, pasts un īpašumu adreses. Kā stāsta Tonija, tad visiem nemaz nav savu pastkastīšu. Tādēļ bieži sūtījumi tiek samesti vienā kopējā, un tad viņai kā pastniecei tie jāiznēsā pa adresēm, kas arī šeit visai neloģiski izkārtotas. Proti, vienā galā ir īpašumi ar numuriem līdz 30, un turpat blakus jau ir trīsciparu skaitļi.
No nebūšanām pat jāglābj arī mājdzīvnieki, mūsu sarunas laikā pavēstīja Birutas māsa Ināra, kura tobrīd izveda pastaigā savu mīluli - Stafordšīras terjeru. Proti, suni vienreiz sakodusi odze. Tāpat mazdārziņos bieži mēdzot paciemoties kāds meža dzīvnieks, jo visa teritorija nav apjozta ar žogu. Turklāt savulaik pat vienā no Jāņupes miestiņiem – Vaivados – noķerts izbēdzis krokodils.
Biruta Jāņupē dzīvo jau 16 gadus, un vislielākā problēma, viņasprāt, neņemot vērā elektrības traucējumus un slikto ceļu kvalitāti, ir aizaugušie un netīrītie notekgrāvji, kas pārplūst, piegānot vietējo īpašumus.
Liela daļa notekgrāvju plūst cauri privātām teritorijām, kuru īpašnieki par tām neinteresējas jau gadiem.
Pie daudzām problēmām vainīgi iedzīvotāji, kuri nepieskata un nerūpējas par saviem īpašumiem, uzskata dārzkopības kooperatīvās sabiedrības "Jāņupe-2" vadītāja Tonija Grunšteine.
