Jau rakstījām, ka oktobra un novembra mijā nepilnu nedēļu gandrīz simts Garkalnes Upes ielas 4/1 un 4/2 namu iedzīvotāji saluši pie jaunā granulu apkures katla, kamēr konstatēts, ka to bojā iepirktās granulas. Proti, visticamāk, to piemaisījuma dēļ aptuveni ik pēc sešām stundām apķepis deglis, ap kuru veidojās izkusušās masas receklis. Līdz ar to tika slāpēts ne tikai deglis, bet, iespējams, traucēta pārējās sistēmas funkcionēšana, jo jau otrajā katla darbības naktī "nobruka" tā automātika. Turklāt piecu dienu laikā katla uzstādītāji nomainīja trīs granulu padeves mehānismus.
Iepriekšējos gadus mājas apkurinātas ar dīzeļdegvielas katlu, bet šogad iegādāts un uzlikts jauns koksnes granulu katls.
Ar tīru produktu – pavisam cita lieta
Vērtējot atvestās granulas, ne viens vien eksperts atzinis, ka tās nav tīras, pastāstīja siltumenerģētikas tehniķis Andris Taranda, kurš iepriekš Garkalnes ciema iedzīvotājus apsildīja ar dīzeļdegvielas katlu, bet tagad apgūst jaunā katla darbības nianses. Tikai no koksnes izejmateriāla izgatavotām granulām jābūt gaišām, bet atvestajā kravā tādu ir maz – lielākā daļa satur kādu piemaisījumu, kas redzams pat nespeciālistam.
Lai noskaidrotu, kas ir granulu sastāvā un kādēļ ap degli veidojas receklis, daži to paraugi nosūtīti uz laboratoriju ekspertīzei. "Smilts nav, tātad viss kārtībā," laboratorijas atbildē pausto komentē A. Taranda. Viņš gan apšauba šādu rezultātu iznākumu. "Nevar jau zināt, varbūt tas pats uzņēmums, kas veica pārbaudi, arī izsniedzis atļauju šo granulu tirdzniecībai konkrētajam piegādātājam..."
Līdz ar jaunā katla uzstādīšanu kurināšanai iepirktas 18 tonnas granulu – pilns bunkurs, no kura līdz šim varētu būt izkurināti kādi divi kubikmetri, rēķina A. Taranda. Precīzi noskaidrot, cik vēl bunkurā atlicis, pagaidām neesot iespējams. "It kā uzstādītāji teica par kādu gaišu joslu uz bunkura, kas norādīs, cik kurināmā tajā atlicis, taču pagaidām neko neredz, varbūt vēlāk..."
Katla uzstādītāji, mēģinot noskaidrot sistēmas niķošanās iemeslus, no Inčukalna paši atveduši 15 maisus citu granulu – pēc izskata galīgi gaišas, kādām tām vajadzētu būt. "Kurējās tā, ka prieks, deglis arī neaizķepa," teic A. Taranda. Tas vēl jo vairāk liek domāt, ka pie iepriekšējām likstām vainojamas konkrētajam katlam neatbilstošas iegādātas granulas.
"Noskaidroju, ka tās precīzi saucamas par industriālajām granulām," atklāj siltumenerģētikas tehniķis. "Ja grib ar tādām kurināt, nepieciešams citas konstrukcijas deglis vai jāpārtaisa esošais." Pagaidām to darīt nedrīkst, jo Garkalnes novada pašvaldība iekārtu pilnībā vēl nav nopirkusi, un tā pieder uzstādītājam.
A. Taranda norāda, ka visas saistības par katla iegādi un uzstādīšanu uzņēmusies novada dome, kas granulu iegādi atstāja Garkalnes Komunālservisa pārziņā. Ko iesākt ar iegādāto granulu kalnu un kā atrisināt to izraisītās problēmas jaunajā apkures sistēmā, pagaidām lēmums nav pieņemts. To varēs pieņemt Garkalnes Komunālservisa direktors Harijs Lieljuris, kurš patlaban gan ir atvaļinājumā.