30. oktobra Garkalnes novada domes sēdes sākums izvērsās karsts pretēji situācijai abās mājās, kuru iemītnieki, kad pa dienu spīdējusi saule, gājuši sildīties ārā, jo iekšā pat šķitis aukstāks. Par to sašutusi bija Garkalnes ciema Upes ielas 4/2 iedzīvotāja Vera Saleniece, kura domes sēdi apmeklēja, lai noskaidrotu, kādēļ jau ceturto dienu, kad ārā periodiski valda spelgonis, netiek pieslēgta apkure.
Iepriekšējos gadus mājas apkurinātas ar dīzeļdegvielas katlu, bet šogad iegādāts un uzlikts jauns koksnes granulu katls. Taču siltuma, kā nebija, tā nebija. Deputātu vidū viedokļi dalījās – vieni sacīja, ka iemītnieki paši vainīgi, ka nav ātrāk rakstījuši iesniegumu par siltuma pieslēgšanu, otri, ka situācija jārisina, apkuri nodrošinot ar vienu darba kārtībā esošu katlu.
Pieslēdz, atslēdz, pieslēdz un atkal atslēdz
Pēc V. Salenieces atstāstītā, siltumpadeve pieslēgta 26. oktobrī, bet jau nākamajā naktī tā pārstājusi darboties – saniķojusies šogad iegādātā un uzstādītā jaunā granulu katla automātika, kas varētu būt degļa dēļ, jo ap to apķepis izkusušo granulu masas pikucis. Svētdienā katla uzstādītāji rosījušies visu dienu, un siltumpadeve atjaunota, taču jau nākamajā naktī tā atkal pārtraukta – šoreiz salūzis granulu padeves mehānisms.
Upes ielas 4/2 namu kopā ar V. Salenieci apmeklējam pēdējā oktobra dienā, kad apkure pieslēgta un istabās atkal ienācis siltums, cerams, šoreiz uz palikšanu. Sieviete laipni ieved savā dzīvoklī, kas atrodas trīsstāvu ēkas vidējā stāvā, un rāda – pelējums ir uz sienām, griestiem, grīdas segums uzblīdis. Apstaigājam arī citus dzīvokļus. Līdzīga situācija ir vienā no augšējā stāva dzīvokļiem, tāpat arī pirmajā stāvā, kur kaimiņiene Inga Pelcmane teic, ka šāda problēma – mitrums un pelējums – parādījies pēdējo divu trīs gadu laikā. "Vēl vakar varējām savas elpas garaiņus istabā redzēt, šodien jau tikpat kā vasarā jūtamies," viņa vismaz priecājas par pieslēgto apkuri.
Abas sievietes nepiekrīt domē izskanējušajam viedoklim, ka pelējums un mitrums telpās varētu būt tādēļ, ka ēka nav nosiltināta vai tādēļ, ka pirms aptuveni pieciem gadiem ieliktie pakešu logi iekštelpās varētu veidot kondensātu. To apstiprinājuši arī pieaicinātie eksperti, kuri veikuši speciālus kontrolmērījumus.
Neredz atvestās granulas; degli jātīra četrreiz diennaktī
Pie jaunā apkures katla trešdienas vakarā sastopam rosāmies tā uzstādītāju pārstāvi – izrādās, kopš pirmdienas tiek mainīta trešā granulu padeves mehānisma ierīce – divas jau "nosvilušas". Siltumenerģētikas tehniķis Andris Taranda, kurš pieskata gan veco, gan nule uzstādīto katlu, teic, ka visticamākais aparatūras bojātājs ir granulu sliktā kvalitāte, taču tas vēl jāpierāda. Tiek gaidīti rezultāti no laboratorijas, bet ne viens vien eksperts, uzmetot aci granulām, jau teicis, ka tās nav kvalitatīvas. Sazvanoties ar A. Tarandu 2. novembra rītā, viņš pavēstīja, ka rezultāti vēl nav zināmi, taču tiek solīti tuvāko stundu laikā.
Recekļa dēļ, kas neļauj normāli strādāt sistēmai, degli manuāli jāattīra ik pēc sešām stundām, atklāj speciālists. Citādi tas aizķeptu, un iedzīvotāji atkal paliktu aukstumā. Automātika to gan attīra ik pēc piecām minūtēm, taču, kā redzams, vēl nepieciešama cilvēka iejaukšanās, lai sistēma funkcionētu pilnībā.
Visai absurdi šķiet, kādēļ tiek pieļauts, ka iespējamās nekvalitatīvās granulas vispār nonāk līdz katlam. Kā skaidro A. Taranda, to nemaz nav iespējams izkontrolēt, proti, piegādātājs tās atved cisternā, no kuras granulas uzreiz ar speciālu aparatūru tiek pārbērtas katlu mājas kurināmā uzglabāšanas tvertnē. Un tikai, kad tās nonāk apkures katla bunkurā, ir iespējams apskatīt pievesto partiju.
Jāatzīmē vēl viena nianse, proti, jaunais katls iegādāts Polijā, bet sistēma ir no Itālijas. Kā norāda V. Saleniece, iespējams, arī šis ir viens no faktoriem, kādēļ tas varētu strādāt ne tā, kā vajadzētu.
Vispirms mazākus tarifus, pēc tam siltināšanu
Abu daudzdzīvokļu namu, kuros kopumā mitinās ap 90 cilvēkiem, dzīvokļu īpašnieku biedrība darbojas visai kūtri un nesaprot galvenās prioritātes, uzskata V. Saleniece. Viņasprāt, pagaidām ne tik ļoti "jāiespringst" uz ēku siltināšanu. "Vispirms pašvaldībai jāsamazina apkures tarifs un jānodrošina normāla katla darbība, tad var domāt tālāk."
Sieviete atklāj, ka par savu deviņdesmit kvadrātmetru plašo trīsistabu dzīvokli pērn aukstākajā ziemas mēnesī viņa maksājusi nepilnus trīssimt latus par apkuri vien. I. Pelcmanei par 62 kvadrātmetriem iznācis maksāt ap 220 latiem.
Jāatzīmē, ka pērn apkures sezonā tarifs Upes ielā 4/1 bija visaugstākais visā valstī, tādēļ šogad uzstādītais granulu katls loloja cerības to samazināt. Pēdējā Garkalnes novada domes sēdē deputāti iedzīvotājiem piedāvāja par siltumu norēķināties divos veidos – maksājot 22 santīmus par kvadrātmetru 12 mēnešus vai arī sadalot šo summu pa septiņiem mēnešiem, tas ir 38 santīmi par kvadrātmetru. Šajā maksā neesot iekļautas jaunā apkures katla amortizācijas atšķirībā no iepriekšējā tarifa, kad ēkas tika apsildītas ar dīzeļdegvielu. Taču, neraugoties uz to, summa par septiņu mēnešu periodu pat ir pieaugusi. Proti, iepriekš garkalniešiem bijis jāmaksā 27 santīmi kvadrātmetrā. Iedzīvotāji par to neizpratnē, tostarp arī Upes ielā 4/1 dzīvojošais Uldis Kļaviņš, kurš norāda, ka izmaksas, iespējams, kaut kādā veidā "uzpūstas".
