"Ikvienam, kurš brīvdienās vai pirmdien plānoja doties uz Salaspili (piemēram, Nacionālo botānisko dārzu), nenāca par ļaunu nodrošināties ar karti vai GPS navigatoru," "Delfi.lv aculieciniekam" rakstīja lasītājs AdvancetsNekas.
"Piektdienas vakarā, kad pēc plkst. 21.00 dzelzceļa pārbrauktuve tika aizvērta, varēja manīt, ka liela daļa autovadītāju par plānotajiem remontdarbiem neko nebija dzirdējuši. Pie pārbrauktuves, pacietīgi gaidot tās atvēršanu, bija izveidojusies visai prāva automašīnu kolonna. It sevišķi virzienā no Sauriešiem, jo saskatīt uz pārbrauktuves notiekošo autovadītājiem neļāva pasažieru autobuss, kuram šajā vietā pārbrauktuves remontdarbu laikā ir ierīkots galapunkts.
Vēl muļķīgāka situācija izveidojās, kad šķērsām ceļam tika novietots vēl viens pasažieru autobuss. Ja līdz tam uzrunātie autovadītāji, kaut arī īsti nespēja noticēt, ka pārbrauktuve līdz pirmdienas vakaram tiks remontēta, varēja izkāpt no savas mašīnas, paiet piecus desmit soļus sāņus un paši pārliecināties, ka netiek izjokoti, tad šķērsām ielai novietotais autobuss ar ieslēgtajām avārijas ugunīm šoferīšiem lika domāt, ka tas vienkārši ir salūzis, un drīz vien viss tiks atrisināts.
Skumjākais, ka pie slēgtās pārbrauktuves stāvošo auto vadītājiem bija pamats neticēt "kaut kādam tur garāmgājējam", kurš nez kādēļ nāk klāt pie visām mašīnām, ilgi stāsta un žestikulē (ar rokām norāda virzienu, kurp braukt). Ja to darītu pašvaldības policists, vīrs remontdarbinieka kombinezonā vai cita veida specapģērbā, ja pie pārbrauktuves būtu izvietoti informatīvi plakāti par remontdarbiem un/vai norādes, kurp braukt, lai nokļūtu otrpus pārbrauktuvei, tiktu krietni ieekonomēts laiks, un cilvēki nebūtu tik dusmīgi vai izmisuši – no uzrunātajiem gandrīz 30 autovadītājiem, 10 nebija Salaspils iedzīvotāji, un viņiem pat nojausmas nebija, kurp lai tagad brauc, kādi alternatīvie maršruti iespējami.
Ne mazāk apjukuši, prožektoru apžilbināti un trokšņu apdullināti bija arī gājēji. Vienubrīd radās iespēja nobildēt šausminoši labus kadrus, taču divus darbus reizē paveikt nav iespējams, un izvēle tika izdarīta par labu palīdzēt kādai tantiņai ar velosipēdu, kura bija "uzrāvusies" uz šogad uzstādītā "alkometra". Taču skats patiešām bija šausminošs – cilvēki, izkāpuši no autobusa, klupdami, krizdami šķērsoja pārbrauktuvi, prožektoru gaismās nespējot īsti saprast, ka tuvojas vilciens, un pa kuru sliežu ceļu tas tuvojas...
Lai vai kā, Salaspils iedzīvotājiem nepatīkamākais pārbrauktuves remontdarbu posms nu jau aiz muguras, atlikusi vēl tikai pēdējā diena. Būtu gan interesanti uzzināt, kā Salaspils novada domes atbildīgajām amatpersonām sokas ar 1. aprīlī dāvanā saņemtās grāmatas lasīšanu, taču tās laikam ir veltas cerības, un sabiedrības informēšana ir pašas sabiedrības ziņā. Savukārt Salaspils novada domes atbildīgās amatpersonas var gulēt mierīgi – preses relīzes par plānotajiem remontdarbiem taču tika izsūtītas...
P.S. "Pilnai laimei" piektdienas naktī kāds Līvzemes ielas vidū bija novietojis atkritumu konteineru. Acīmredzot, lai šoferīšiem, kuri maldās pa Salaspili, apvedceļu meklēdami, nekļūtu garlaicīgi, vai arī, lai būtu vismaz kāds orientieris..."
