"Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad Pierīgas apkaimes mežos egļu mūķene novērojama Garkalnē un Carnikavā," novērojumos dalās SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Vazdiķis.
Neiznīdēta tā var nodarīt lielu kaitējumu priedēm. Taču J. Vazdiķis mierina, ka drīz savairosies arī to dabiskie ienaidnieki. "Tās ir parazītiskās kāpurmušas un citi kaitēkļi, kuri savus kāpurus iedēj egļu mūķeņu kāpuros, tā tos iznīcinot. Vēl kādu daļu apēd putni," uzsver "Rīgas mežu" vadītājs.
Viņš prognozē, ka šajā gadā nejaucene tādos apmēros kā pērn nesavairosies. Tāpat nav pamata bažām, ka kaitēklis varētu paplašināt savu teritoriju. J. Vazdiķis ir pārliecināts, ka, piemēram, no Carnikavas līdz Saulkrastu mežiem kaitēklis netiks.
Iedzīvotāju uzmanību uz šo problēmu vērš arī Carnikavas novada dome, informējot, ka šī kaitēkļa darbības sekas pašlaik iespējams vērot visā novadā – no Kalngales līdz Lilastei.
"Carnikavas novada dome vēlas informēt, ka šis kaitēklis rada postījumu dabai, bet cilvēkam tas nekaitē. Ar egļu mūķenes masveida savairošanos cīnīties ir ļoti grūti, jo tas jādara valsts mērogā, ar lidmašīnu izsmidzinot šī kaitēkļa apkarošanas līdzekļus no gaisa, kas prasa ievērojamas investīcijas," vēsta portāls "Carnikava.lv".
Saskaņā ar Valsts mežu dienesta informāciju egļu mūķene ir bīstamākais egles kaitēklis. Tās masu savairošanās aptver lielas platības. Ļoti postošas šī kaitēkļa masu savairošanās novērotas pagājušajā gadsimtā. Latvijā masu savairošanās reģistrētas šādos periodos: 1859.–1869., 1982.–1898., 1910.–1913., 1949.–1951. un 1953. gadā. Pēdējā to savairošanās Pierīgā novērota 1995.–1996. gadā kopā ar priežu iedzeltenās zāģlapsenes savairošanos.
Pierīgas meži smagi no egļu mūķeņu kaitniecības cieta pērn.
Iepriekš:
Bīstamo egļu mūķeni Pierīgas mežos pagaidām nemana
Video par egļu mūķenes nedarbiem Pierīgas mežos 2011. gadā