Sanāksmē iedzīvotāji galvenokārt interesējās par to, kādēļ sliežu ceļu novietojums Ķekavas novadā izvēlēts tieši tāds, nevis citādāks. Turklāt vislielākās diskusijas bija par to, vai tiešām nepieciešams būvēt atzaru uz lidostu, kas pašlaik "nospraustajā" variantā sašķeļ novada teritoriju uz pusēm. Ķekevieši projekta īstenotājiem norādīja, ka, viņuprāt, pasažierus un kravas Rīgā varētu nogādāt pa citiem ceļiem, nebūvējot atzaru uz lidostu.
Kāds kungs, piemēram, vēlējās saprast, kādēļ vilcienus no ziemeļiem pa "Rail Baltica" trasi nevarētu uz Rīgu virzīt cauri Saulkrastiem pa taisno uz galvaspilsētu, un pēc tam Rīgas dienvidos dzelzceļa trase turpinātos virzienā uz Kauņu. Viņaprāt, šādi nevajadzētu veidot ne kravu termināli Salaspilī, netālu no Ķekavas robežas, ne papildu atzarus uz lidostu.
Projekta īstenotāji skaidroja, ka, pētot optimālāko trašu novietojumu, tika vētīti vairāki varianti, un pašlaik izvēlēts tāds, kas videi, maciņam un iedzīvotājiem ir visdraudzīgākais. Pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis sacīja, ka vilcienus dzīt cauri kūrortpilsētām būtu sarežģīti un dārgi, turklāt tā tiktu skartas Eiropas nozīmes aizsargājamās "Natura 2000" teritorijas. Savukārt atzara būvēšana uz lidostu esot jāskata nākotnes perspektīvā, jo tā Latvijai nesīs virkni ekonomisku labumu, ja reiz pēc gadiem ar lidmašīnu pārvadās arvien vairāk pasažieru un preču.
Novada iedzīvotāji arī pauda satraukumu par vilciena radīto troksni, iespējamām ekoloģiskām katastrofām un pat terora draudiem, kas, izbūvējot tikpat modernu vilcienu satiksmi kā Eiropā, varētu atgadīties tikpat bieži, kā rādot ārvalstu ziņās.
Neizpalika arī jautājumi par to, kā rīkoties situācijās, kad dzelzceļa līnijas dēļ privātīpašums tiks sašķelts. Projekta īstenotāji norādīja – ja dzelzceļš, piemēram, kāda zemnieka lauku sašķels divās daļās, tad tiks izbūvēts šķērsojums.
"Mēs aicinām iedzīvotājus mūs informēt par visiem šādiem vai līdzīgiem gadījumiem, jo risinājums tiks atrasts katram. Visi tie iedzīvotāji, kurus skar "Rail Batica" izbūve, ir aicināti stāstīt par savām problēmām, jo tikai tā mēs varēsim atrast optimālāko trases novietojumu," sacīja N. Balgalis.
Vienlaikus iedzīvotājus satrauca tas, pēc kādām cenām tiks atsavināti īpašumi dzelzceļa izbūves vajadzībām. Pēc projektu īstenotāju stāstītā, pagaidām "Rail Baltica" dēļ Ķekavas novadā varētu tikt nojauktas tikai divas mājas un to īpašniekiem tiks piedāvātas kompensācijas atbilstoši īpašumu tirgus vērtībām.
Savukārt kāda cita Ķekavas novada iedzīvotāja interesējās par to, vai viņai tiks maksāta kompensācija par dīkstāvi. Pašlaik jau septiņus gadus viņa savā īpašumā nevar veikt apbūvi, jo tas iekļauts 300 metru koridorā, kas rezervēts modernās dzelzceļa līnijas izbūvei. "Rail Baltica" pārstāvji gan stāstīja, ka diemžēl kompensāciju izmaksa šādos gadījumos netiek plānota, taču labā ziņa ir tā, ka, ja vien īpašums nebūs nepieciešams, visai drīz šis apgrūtinājums tiks noņemts.
Vienlaikus projekta īstenotāji norādīja, ka "Rail Baltica" sliežu ceļu novietojumu visā Latvijā nav plānots mainīt, tas varētu vien tikt pabīdīts 300 metru koridorā uz vienu vai otru pusi. Turklāt cerēt, ka ātrgaitas vilciens cauri Ķekavas novadam nebrauks, nav pamata, jo trašu novietojums tiks mainīts tikai pie neparedzētiem ārkārtas apstākļiem.
Publiskajā apspriedē piedalījās arī virkne Ķekavas novada domes pārstāvju. Kā norādīja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks, dzelzceļa "Rail Baltica" izbūve no valsts attīstības viedokļa, iespējams, ir atbalstāma un saimnieciski izdevīga, taču, skatoties no Ķekavas novada skatupunkta, pašvaldība neredz ieguvumus novadam, bet gan tikai apgrūtinājumus. Tāpat V. Variks no projekta īstenotājiem guva apstiprinājumu savām bažām, ka nākotnē Ķekavas novadu varētu šķērsot ne tikai "Rail Baltica" pamattrase un atzars uz lidostu "Rīga", bet tālā nākotnē varētu tikt izbūvēts vēl viens abu sliežu ceļu savienojums cauri novada teritorijai.
Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka pērn Ķekavas novada pašvaldība pēc savas iniciatīvas rīkoja sākotnējo publisko apspriešanu visiem iespējamiem "Rail Baltica" trasējumiem. Toreiz sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika saņemtas teju 300 iedzīvotāju aptaujas anketas un tikai 10 anketās bija pausts atbalsts "Rail Baltica" projektam.
Jau zināms, ka sabiedriskās apspriedes pašvaldībās notiks līdz marta vidum, informējot un uzklausot visu 15 dzelzceļa līnijas plānotās trases skarto pašvaldību iedzīvotājus.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
Iepriekš:
Mārupe ir gatava cīnīties pret "Rail Baltica" atzara izbūvi, iedzīvotāji sākuši vākt parakstus
Olaines un Salaspils pašvaldības atbalsta "Rail Baltica" izbūvi cauri novadam un saskata attīstības iespējas
Pirmās "Rail Baltica" sliežu ceļa sabiedriskās apspriešanas pulcē simtiem cilvēku
