Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Olaines novada domes pārstāve Nataļja Tropkina, novada pašvaldība atbalsta "Rail Baltica" realizāciju novada teritorijā, jo saprot, ka šis projekts ir nozīmīgs visai Latvijai.
"Konceptuāli pašvaldība atbalsta projektu, bet izvirza projekta izstrādātājiem prasības rast tādus trases novietojuma un tehniskos risinājumus, lai tie būtu cilvēkiem un dabai maksimāli labvēlīgi, lai maksimāli samazinātu vai novērstu projekta negatīvu ietekmi. Pašvaldība arī turpmāk iesaistīsies dažādu jautājumu risināšanā projekta "Rail Baltica" ietvaros un aicina arī iedzīvotājus, īpaši tos, kuri dzīvo projekta realizācijas teritorijā vai tās tuvumā, izteikt savus viedokļus, uzdot jautājumus projekta izstrādātājiem vai pašvaldībai, kura tālāk tos nodos projekta izstrādātājiem," skaidroja N. Tropkina.
Pēc viņas stāstītā noprotams, ka Olaines novada pašvaldība saskata iespēju pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Birznieku masīvā attīstīt loģistikas centru jeb multimodālo kravu termināli, kas nākotnē varētu apkalpot pa moderno "Rail Baltica" dzelzceļu kursējošos ātrgaitas vilcienus. Turklāt jau pašlaik Olaines novada teritorija ir svarīgu starptautiski nozīmīgu transporta koridoru krustpunktā.
Šeit gan jāmin tas, ka, iespējams, Eiropas platuma sliežu ceļš varētu pat netikt izbūvēts cauri Olaines novada teritorijai, jo iespējamā "Rail Baltica" trase to skar gadījumā, ja tiek veidots savienojums starp pamattrasi un starptautisko lidostu "Rīga" vai Rīgas brīvostas teritoriju Daugavas kreisajā krastā. Patlaban iespējamā trase iezīmēta paralēli Rīgas apvedceļam uz dienvidiem no tā.
Vienlaikus N. Tropkina arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar citiem novadiem, Olaines pašvaldībā modernā dzelzceļa līnija nevijas cauri blīvi apdzīvotām vietām un skar salīdzinoši maz īpašumu.
Viņa arī skaidroja, ka otrdien, 24. aprīlī, uz "Rail Baltica" sabiedrisko apspriešanu bija sanākuši 60 novadnieki, kuri vairāk projekta īstenotājiem esot taujājuši sev interesējušus jautājumus un mazāk pauduši negatīvu nostāju. "Man ir grūti izvērtēt to, vai iedzīvotāji atbalsta "Rail Baltica" trases izbūvi cauri novada teritorijā. Sabiedriskajā apspriešanā sanākušie iedzīvotāji vairāk interesējās par projekta gaitu un to, ko un kā tieši taisās būvēt. Tomēr daži noliedzoši viedokļi izskanēja," teica Olaines novada pašvaldības pārstāve.
Arī Salaspils novada pašvaldība, kur ieplānots būvēt ne vien dzelzceļa sliedes, bet arī multimodālo kravu termināli, uzskata, ka no "Rail Baltica" projekta novada iedzīvotājiem būs vairāk ieguvumu nekā zaudējumu.
Salaspils novada domes pārstāve Lolita Trukšāne aģentūrai LETA norādīja, ka pašvaldībā kopumā šis projekts tiek vērtēts vairāk pozitīvi nekā negatīvi.
Viņa stāstīja, ka 23. februārī uz sabiedrisko apspriedi bija pulcējušies vairāk nekā 200 cilvēku. Sākotnējā sanāksmes atmosfēra gan esot bijusi nervoza – atsevišķiem cilvēkiem šis bijis emocionāls pārdzīvojums, jo atsavināmie īpašumi ir "dzimtās zemes vai mājas". Tomēr kopumā sanāksme noritēja mierīgi un iedzīvotāji projekta realizētājiem sniedza priekšlikumus un uzdeva neskaidrus jautājumus, piemēram, par nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu. Savukārt citi iedzīvotāji gaidāmo īpašumu atsavināšanu vērtēja kā izdevīgu.
Jau zināms, ka sabiedriskās apspriedes pašvaldībās notiks līdz marta vidum, informējot un uzklausot visu 15 dzelzceļa līnijas plānotās trases skarto pašvaldību iedzīvotājus. Šonedēļ izteikt savas domas par iecerēto dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" projektu ir aicināti Ķekavas un Baldones iedzīvotāji.
Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izpētē atrasti divi labākie pamattrases, kā arī pievedceļu varianti, kā un kur izvietot Eiropas platuma dzelzceļa sliedes Latvijā, tostarp Pierīgā.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
Tāpat jau ziņots, ka ar esošo "Rail Baltica" sliežu ceļu izvietojumu nav apmierinātas Mārupes un Ķekavas novada pašvaldības. Vietvaras uzskata, ka dzelzceļa līnijas maršrutu izstrādē nav ņemti vērā viņu ieteikumi. Novadus satrauc tas, ka modernā dzelzceļa līnija skars vairākus privātīpašumus, turklāt apšaubīta tiek arī dzelzceļa līnijas ievada izbūve uz lidostu.
Iepriekš:
Pirmās "Rail Baltica" sliežu ceļa sabiedriskās apspriešanas pulcē simtiem cilvēku
Zināmi "Rail Baltica" sabiedrisko apspriežu datumi