Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Plānots, ka Mārupes novadu varētu šķērsot dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzars, kas ved uz lidostu "Rīga". Taču pašvaldībā uzskata – lai gan projekta "Rail Baltica" pamattrases izbūve Latvijā kopumā ir atbalstāma, neloģiska un ekonomiski nepamatota ir plānotā dzelzceļa atzara izbūve.

"Ir pilnīgi neloģiski pasažierus, kuri visātrākā veidā un laikā vēlas nokļūt Tallinā, Helsinkos vai Berlīnē, aizkavēt ar nevajadzīgu atzaru – loku uz lidostu, kur gribētu izkāpt labākajā gadījumā tikai daži procenti no vilciena pasažieriem. Turklāt projekta veidotāji nevar uzrādīt aprēķinu metodiku un vērtētos kritērijus tam, kāpēc tieši šīs dzelzceļa līnijas atzars būtu virzāms caur lidostu," norādīja Mārupes novada domes attīstības komitejas priekšsēdētājs Pēteris Pikše.

Tāpat pašvaldībai ir iebildumi pret to, ka piedāvātais "Rail Baltica" pamattrases atzara variants paredz šķērsot jaunizveidoto Vētru ciemu, kur šobrīd notiek strauja apbūve un pašvaldība ieguldījusi lielus līdzekļus jaunu komunikāciju izbūvei. Turklāt tādējādi netiek ņemti vērā Mārupes novadā apstiprinātie ilgtermiņa attīstības un teritorijas plānojuma dokumenti.

Arī Ķekavas novadā ar "Rail Baltica" maršrutu nav apmierināti, jo, pēc Ķekavas novada telpiskās plānošanas daļas vadītāja Jura Krizanovska teiktā, redzamu ieguvumu iedzīvotājiem no šī projekta nav, ir tikai mīnusi.

"Ķekavas novada teritorija tiek noslogota ar vienu lielu komunikāciju, kas pašā saknē varbūt nebūtu nemaz tik ļauni, ja vien tas neskartu tik daudz privātīpašumu," sacīja J. Krizanovskis. Šobrīd piedāvātais variants ietekmē teju 400 īpašumus.

Viņš arī norādīja, ka par spīti tam, ka, pēc ekspertu stāstītā, gar jaunajām sliedēm tikšot uzbūvētas trokšņu sienas un modernie vilcieni būšot klusāki, iedzīvotāji ir satraukti par vilcienu radīto vibrāciju ietekmi uz ēkām un naktsmieru. Ķekavas novada domes pārstāvis ir pārliecināts, ka no Salaspils, kur notiks kravu pārkraušana, kravas vilcienus uz ostu plānots virzīt pa plato dzelzceļa līniju, kas attiecīgi nozīmējot – nekādas klusās ātrgaitas lokomotīves tās nebūs, bet gan tie paši slēgtā tipa vilcieni ar mums ierasto trokšņošanu.

"Turklāt pa šīm te platajām sliedēm tiks vestas visa veida kravas. Tas pats amonjaks, iespējams," satraucas J. Krizanovskis.

Pašvaldībā norāda – lai gan tiekot solīts, ka jaunās sliedes ap 2045. gadu varētu izmantot arī piepilsētu satiksmei, pašlaik šajā jautājumā valda liela neskaidrība.

"Lai mēs tālajā nākotnē piedzīvotu, ka dzelzceļu varēs izmantot arī pasažieru pārvadāšanai, piemēram, no Ķekavas uz Rīgu, tas būtu jāsāk plānot jau šobrīd. Ir vajadzīga izpēte, kā šos starppilsētu platos ceļus saaust ar jauno līniju. Lai to īstenotu, ir vajadzīgas savas zemes, platības, plāns – kā viņš varētu izskatīties, no kurienes uz kurieni viņš varētu iet. Ja šo izpēti nesāk veidot tagad, ir skaidrs, ka 2045. gadā labākajā gadījumā mums būs tikai atzars uz ostu," skaidroja J. Krizanovskis.

Tāpat Ķekavas novada pašvaldībā ir neizpratnē, kāpēc viņiem būtu vēlreiz jārīko sabiedriskā apspriešana par maršrutiem, jo gan iedzīvotāji, gan pašvaldība jau esot pateikusi, ka neatbalsta šādu sliežu ceļu izvietojumu novadā.

"Mēs paši pēc savas iniciatīvas jau pirms vairākām nedēļām rīkojām sabiedrisko apspriešanu par "Rail Baltica" sliežu ceļu izvietojumu novadā, kur apskatījām visus sliežu ceļu variantus, kas teorētiski novadā tika plānoti. Un pašlaik piedāvātie divi pamattrases varianti un pievadceļi dīvainā kārtā īpaši neatšķiras no tiem, kurus jau apspriedām. Kāpēc otrreiz to pašu runāt, ja nav alternatīvas?" sacīja J. Krizanovskis, izsakot cerību, ka šī trase tiks koriģēta detalizētās tehniskās izpētes procesā.

Jau ziņots, ka modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izpētē atrasti divi labākie pamattrases un pievedceļu varianti, kā un kur izvietot Eiropas platuma dzelzceļa sliedes Latvijā, tostarp Pierīgā. Tuvākā mēneša laikā tie tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai pašvaldībās, lai vēlāk kopīgi pieņemtu galīgo lēmumu – kā tad īsti ātrgaitas vilcieni pa Latviju brauks.

Tāpat jau rakstījām, ka "Rail Baltica" plānotie sliežu ceļi visā Latvijā ietekmēs divus tūkstošus īpašumus. Turklāt Pierīgā, kur ir lielāka apbūve, būšot jādomā par kādām izvēlēm – būs jāsamēro zaudējumi ar ieguvumiem.

Kā portālam "Apriņķis.lv" iepriekš sacīja projekta īstenotājs, pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, detalizētās tehniskās izpētes procesā, protams, tiks meklēti kompromisi, kā "Rail Baltica" līniju labāk izvietot, tomēr ir jāatceras, ka dzelzceļu nevar bīdīt kā lielceļu šurpu turpu.

"Ja mēs saskatīsim kādus lielus riskus, kas ietekmēs dabu vai sabiedrību, protams, trašu variants atsevišķās vietās var mainīties. Bet tomēr jāņem vērā, ka dzelzceļa maršruts nevar mainīties radikāli. Mums tomēr ir šis koridors, un dzelzceļš nevar pēkšņi sākt braukt pa Lapmežciemu un Valmieru," sacīja eksperts.

Iepriekš:
Zināms modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pievedceļu izvietojums Pierīgā
Sāks dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" maršrutu sākotnējo sabiedrisko apspriešanu pašvaldībās