Kur brauks vilciens
Pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis trešdien īpaši organizētā prezentācijā skaidroja, ka "Rail Baltica" priekšizpētē tikuši apskatīti vairāk nekā 50 dzelzceļa līniju Latvijā izvietošanas varianti, un pašlaik ir divi varianti ātrgaitas dzelzceļa līnijas pamattrasei jeb "galvenajam ceļam", kas samēroti gan ar saimnieciskām, gan ar vides, gan arī pašvaldību interesēm.
"Šie divi dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pamattrases maršruti nav tikai divas novilktas līnijas cauri Latvijai. Priekšizpētes procesā mēs esam vilkuši, rēķinājuši, skatījušies, lai atlasītu labākos variantus," sacīja N. Balgalis, piebilstot, ka tagadējie dzelzceļa līnijas pamattrases varianti skar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un īpašumus daudz mazāk nekā sākotnēji.
Proti, sākotnējos variantos dzelzceļa līnija Pierīgā gāja cauri Ādažu un Garkalnes mežiem, kas ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas "Natura 2000". Turklāt šo novadu mežos arī ligzdo kāds īpaši aizsargājams un rets putns – zaļā vārna –, kuras tiesības uz netraucētu dzīvi aizsargā īpašā Eiropas putnu direktīva. Šī iemesla dēļ arī nācies meklēt citus variantus maršruta izvietojumam. "Ja runājam par vides interešu jomu, tad šobrīd trases novietojums šķērso vairs tikai piecus hektārus šīs Eiropas nozīmes aizsargājamās "Natura 2000" teritorijas agrāko 93 hektāru vietā," sacīja eksperts.
Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējiem trašu maršrutiem, kad "Rail Baltica" izveide skāra vairāk nekā četrus tūkstošus īpašumu, tagad plānotie sliežu ceļi ietekmē uz pusi mazāk ēku īpašnieku. "Tagadējie iespējamie maršrutu varianti neiet cauri plašām apdzīvotām vietām, tie tikai pieskaras atsevišķiem īpašumiem. Mēs esam izvairījušies no blīvi apdzīvotām vietām un ļoti liela iedzīvotāju skaita ietekmēšanas," klāstīja N. Balgalis.
Viņš arī stāstīja, ka teju visas pašvaldības ar pašlaik izstrādāto sliežu ceļu variantu izvietojumu ir apmierinātas, izņemot Mārupi un Ķekavu, kuras izrādījušas vēlmi apspriest vēl kādu variantu. Taču jāatzīmē, ka galvenokārt šie divi novadi ir neapmierināti nevis ar pamattrases, bet gan ar Rīgas pievadceļu izvietojumu. Tā kā atsevišķi posmi pievadceļu variantiem vēl tiek saskaņoti, to izvietojumu varēs uzzināt nākamnedēļ.
Attiecībā uz Ķekavas novada iedzīvotāju paustajām bažām par "Rail Baltica" ietekmi uz īpašumiem N. Balgalis portālam "Apriņķis.lv" skaidroja, ka vairums Ķekavas iedzīvotāju dzīvo vairāku kilometru attālumā no dzelzceļa un sliežu ceļi ietekmēšot tikai nelielu skaitu ķekaviešu. Savukārt Babītes novada pašvaldības bažām, ka pievedceļu dēļ nāksies nojaukt Piņķu kapus, pēc ekspertā paustā, arī vairs nav pamata, jo nu neviens no sliežu ceļu variantiem visā Latvijā kapus vairs nešķērso.
Tomēr viņš atzina – jāņem vērā, ka šāda mēroga projekta realizācijā, kurā tiek skarti divi tūkstoši īpašumu, pavisam bez iebildumiem neizpalikt. Turklāt Pierīgā, kur ir lielāka apbūve, būšot jādomā par kādām izvēlēm. "Strādājot kopā ar pašvaldībām, var teikt, ka tās saprot šī projekta nozīmību. Pašvaldības saprot, ka šī projekta realizācija to teritorijā ir iespēja, tāpēc ir jāsamēro zaudējumi ar ieguvumiem," teica N. Balgalis.
Par sliežu ceļu maršrutu novietojumu varēs izteikties ikviens
Šobrīd ātrgaitas vilcienu satiksmes izveide Latvijā nonākusi stadijā, kad iespējamie divi pamattrases varianti un pievadceļi Rīgai tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai pašvaldībās, kas notiks jau šī gada pirmajā pusē. Projekta realizētāji arī norāda, ka ikviens iedzīvotājs sabiedriskajās apspriedēs par "Rail Baltica" variantiem ir aicināts paust savu viedokli un nostāju, turklāt tie iedzīvotāji, kurus "Rail Baltica" izveides process skars tieši, tikšot informēti individuāli.
"Sabiedriskās apspriešanas mērķis būs iedzīvotājiem skaidrot, kāpēc mēs tos ceļus esam novietojuši šādi un ne citādāk. Tāpat stāstīsim, kādā veidā notiks īpašumu atsavināšanas process, kuru plānots uzsākt 2017. gadā," norādīja eksperts. Viņš arī bilda, ka šogad ieplānotās sabiedriskās apspriedes novados būšot tikai pirmās – vēlāk, pēc pirmo viedokļu uzklausīšanas ar iedzīvotājiem jau detalizēti sliežu ceļu maršrutu risinājumi tikšot pārrunāti vēlreiz.
Savukārt jautāts par to, ko projekta īstenotāji darīs, ja kāds no Pierīgas iedzīvotājiem savu īpašumu "Rail Baltica" projektam negribēs ziedot, N. Balgalis sacīja, ka, protams, tiks meklēti kompromisi, tomēr ir jāatceras, ka dzelzceļu nevar bīdīt kā lielceļu šurpu turpu. "Ja mēs saskatīsim kādus lielus riskus, kas ietekmēs dabu vai sabiedrību, protams, trašu variants atsevišķās vietās var mainīties. Bet tomēr jāņem vērā, ka dzelzceļa maršruts nevar mainīties radikāli. Mums tomēr ir šis koridors, un dzelzceļš nevar pēkšņi sākt braukt pa Lapmežciemu un Valmieru," sacīja eksperts.
Tāpat arī iedzīvotājiem nevajadzētu uztraukties par troksni "Rail Baltica" dēļ, jo gan pasažieru, gan kravas vilcieni, kas kursēs pa sliedēm, būšot nesalīdzināmi klusāki par mums ierastajiem. Turklāt "Rail Baltica" izveides procesā ieplānota arī trokšņu sienu izbūve un nepieciešamie dzelzceļa līnijas šķērsojumi.
Eksperts arī norādīja, ka jaunās sliedes varēs izmantot arī piepilsētu satiksmei, kā arī kravu satiksmē atkarībā no pieprasījuma. "Sākotnēji mēs runājam par Baltijas reģiona sasaisti, bet vietējā satiksme, tā saucamā reģionālā satiksme, varētu būt iespējama, atbalstāma un vēlama pēc 2035., 2040. vai 2045. gada," skaidroja "RB Latvija" plānošanas speciālists.
Šobrīd zināmais par "Rail Baltica" projektu
• Kopējais "Rail Baltica" sliežu ceļu garums Baltijas valstīs būs 728 kilometri, bet Latvijas trases garums būs 235 kilometri.
• Pamattrase stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novada pašvaldību teritorijas.
• Vienlaikus "Rail Baltica" projekts Latvijā paredz ne tikai pamattrases izbūvi cauri Latvijas teritorijai, bet arī ievadu Rīgā, lai savienotu Salaspils kravu šķirošanas termināli ar ostu un lidostu.
• Kopējās šī projekta izmaksas lēšamas 3,7 miljardu eiro apmērā, savukārt Latvijai tas izmaksātu 1,3 miljardus eiro. Paredzēts, ka 85 % no šīm izmaksām segs Eiropas Savienība.
• Pašlaik plānots, ka pasažieru vilcieni pa jaunajām dzelzceļa sliedēm varētu traukties ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā, savukārt kravas vilcieni – ar 120 kilometriem stundā.
• Latvijā būs viena pietura – Rīga. Bet Igaunijā un Lietuvā pa divām – Tallina un Pērnava, kā arī Paņeveža un Kauņa.
• Tiek lēsts, ka ātrgaitas pasažieru vilciena biļete no Tallinas līdz Rīgai varētu maksāt 26 eiro, un šāda cena ļaušot konkurēt ar lidsabiedrību pakalpojumiem.
• No Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai, pateicoties "Rail Baltica" izbūvei, ar pasažieru vilcienu varēs nokļūt 4,1 stundā, savukārt kravu vilcieni – 10,4 stundās.
• Interesanti, ka 93 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta "Rail Baltica" projektu, savukārt Igaunijā par šādu projektu iestājas vien 72 % iedzīvotāju, noskaidrots aptaujā.
• Tāpat eksperti jau sarēķinājuši, ka "Rail Baltica" izveide atmaksāsies 30 gados, bet ilgtermiņā dzelzceļš Latvijas ekonomikā varētu ienest 100 miljonus eiro ik gadu.
• Jaunās dzelzceļa līnijas Tallina–Rīga–Kauņa izbūvi plānots sākt 2020. gadā, būvniecības procesā iesaistot 10 tūkstošus strādājošo.
