Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tikšanās laikā ar biedrības "Baltic Institute of Research, Technology and Innovation" (BIRTI) valdes priekšsēdētāju Guntu Raču un Latvijas Universitātes zinātņu prorektoru Indriķi Muižnieku R. Naudiņš uzsvēra, ka šī objekta sakārtošana ir būtiska ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

"Tāpēc jau šobrīd ir jāveic pasākumi, lai novērstu potenciālos vides piesārņojuma riskus. Jau tuvākajās nedēļās ministrija valdībā iesniegs visus nepieciešamos dokumentus, lai tiktu pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu neatliekamo darbu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Uzskatu, ka kavēties ar līdzekļu piešķiršanu nevajadzētu, tā kā valdība konceptuāli jau ir atbalstījusi finansējuma piešķiršanu gandrīz 120 000 eiro apmērā neatliekamiem pasākumiem. Šie līdzekļi ir jāizmanto jau šogad," norādīja ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) preses dienestā apliecināja, ka ministrija šobrīd aktīvi strādā, lai apzinātu arī visus iespējamos finanšu avotus Salaspils kodolreaktora demontāžai. Līdz tam ir būtiski paredzēt adekvātu finansējumu šī objekta uzturēšanai. Tāpēc ministrs R. Naudiņš par savu prioritāri izvirzījis finansējuma piešķiršanu šim mērķim no nākamā gada valsts budžeta. Pēc Latvijas Universitātes provizoriskiem aprēķiniem, summa, kas nepieciešama šī objekta uzturēšanai, ir 160 000 eiro gadā.

"Es personīgi cīnīšos par papildu finansējuma paredzēšanu 2015. gada valsts budžetā šī objekta uzturēšanai, jo uzskatu, ka tā atstāšana novārtā rada ne tikai vides piesārņojuma, bet arī drošības riskus," izteicies ministrs.

Savukārt saistībā ar turpmāku šī objekta likvidēšanu, būtiski ir apzināties tā unikalitāti Latvijā un iespējas, kas paveras Latvijas zinātniekiem, šajā teritorijā attīstot medicīnai un tautsaimniecībai nozīmīgus projektus, piemēram, saistībā ar citu jonizējošā starojuma tehnoloģiju (ciklotrons u. c.). "Latvijas Universitātes zinātnieki ir vairākkārt apliecinājuši gatavību šajā objektā attīstīt nanostrukturēto materiālu un augsto enerģiju infrastruktūru, tādējādi izmantojot Latvijas zinātnieku potenciālu medicīnas un tautsaimniecības attīstībai Latvijā," atzina R. Naudiņš.

Latvijas Universitāte (LU) līdz šā gada beigām cer salabot abas ārējās radioaktīvā ūdens tvertnes Salaspils kodolreaktorā, lai novērstu ekoloģiskās katastrofas draudus. LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks aģentūrai LETA pastāstīja, ka darbi sāksies novembra pirmajā pusē. Taču, lai tos sāktu, vispirms ir nepieciešams izsludināt iepirkuma konkursus, lai sagādātu visu nepieciešamo aprīkojumu. Tvertņu labošana tiks uzticēta LU speciālistiem.

Vispirms tiks izsūknēta viena no tvertnēm, tajā esošo radioaktīvo ūdeni noglabājot speciālās cisternās un novietojot tās pagaidu sabrukšanas glabātavā. Pati cisterna tiks iztīrīta, notīrītas nogulsnes, pārbaudītas šuves. Kad pirmā tvertne būs salabota, tajā pārsūknēs otrajā esošo radioaktīvo ūdeni. Pēc tam eksperti salabos arī otro tvertni. I. Muižnieks skaidroja, ka viena no tvertnēm paliks tukša gadījumam, ja tajā nekavējoties būs jāpārsūknē ūdens no kodolreaktora galvenās bākas, ja radīsies noplūdes draudi.

Gunta Rača pēc tikšanās ar ministru atzīmēja: "Kopš 2008. gada Salaspils kodolreaktora jautājumā nebija notikusi nekāda virzība. Šobrīd VARAM ir spērusi pirmo soli, lai mazinātu Salaspils kodolreaktora radītos riskus. Esmu gandarīta redzot, ka ministrs šogad ir aizsācis aktīvu darbu, lai apzinātu arī iespējamos finanšu avotus Salaspils kodolreaktora demontāžai."

VARAM atgādina, ka darbs pie Salaspils kodolreaktora demontāžas aizsākās 2008. gadā, kad ar ASV finansiālu atbalstu izlietotā kodoldegviela tika izvesta uz Krieviju. Noslēdzoties šim procesam, tika plānots veikt reaktora demontāžu. Sākotnēji bija paredzēts, ka demontāža tiks pabeigta piecu gadu laikā, tomēr ekonomiskās krīzes laikā finansējums šim mērķim netika atrasts.

Iepriekš:

Raidījums: Salaspils kodolreaktors ir kā bumba ar laika degli, bet naudas tā sakārtošanai nav

Salaspils kodolreaktorā 10 gados no solītās demontāžas paveikti 10 %