Kā informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Marika Vanka, Carnikavas novada pašvaldība pagājušā gada sākumā lūdza nodot tās valdījumā Dzirnezeru, Garezeru, administratīvajā teritorijā esošo Gaujas upi, kā arī jūras piekrastes joslu. VARAM sagatavoja rīkojuma projektu, kas pērn jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, vēsta LETA.
Tomēr tālāk par izsludināšanu valsts sekretāru sanāksmē rīkojuma projekts nav nonācis, jo VARAM nav izdevies panākt vienošanos ar TM par pludmales nodošanu pašvaldības valdījumā. Patlaban VARAM turpina darbu pie jautājuma saskaņošanas ar TM.
Vanka pastāstīja, ka Saeimā patlaban notiek diskusijas par Zemes pārvaldības likuma projektu, kurā iekļauts regulējums par jūras piekrastes joslas izmantošanu un apbūvi. Paredzams, ka pēc šī likuma pieņemšanas jūras piekraste varētu nonākt pašvaldību valdījumā. Līdz ar to pašvaldībām, pārņemot šīs teritorijas savā valdījumā, būs tiesības īpašnieka vārdā saskaņot meliorācijas sistēmu rekonstrukciju. Tāpat pašvaldības varēs arī rīkoties atbilstoši likuma 29. panta trešajai daļai, kas paredz, ka gadījumos, kad koplietošanas meliorācijas sistēma rada avārijas draudus, pašvaldība ir tiesīga nodrošināt koplietošanas meliorācijas sistēmas rekonstrukciju, izdevumus iekasējot no zemes īpašniekiem vai tiesiskā valdītājiem, kas to izmanto.
Jau ziņots, ka pēc ilgstošas sarakstes ar vairākām ministrijām pēdējo gadu laikā Carnikavas novada pašvaldībai joprojām nav sniegta skaidra atbilde par to, tieši kura institūcija – Finanšu ministrija (FM) vai VARAM – ir pludmales īpašniece. FM norādījusi, ka atbildīga ir VARAM, savukārt VARAM savā vēstulē pauž nostāju, ka atbildība jāuzņemas FM.
Jau 2012. gada maijā Carnikavas novada dome par radušos situāciju informēja Ministru prezidentu un sāka procesu, lai piekrastes joslu pārņemtu pašvaldības valdījumā, jo tas beidzot ļautu ieguldīt līdzekļus pludmales sakārtošanā un attīstībā. Tomēr pēc vairāk nekā gada, šā gada februārī, TM, izskatot šo jautājumu, savā atzinumā ir norādījusi, ka likumdevējs konceptuāli par risinājumu attiecībā uz jūras piekrastes joslu vēl nav izšķīries, tāpēc Ministru kabinets patlaban nebūtu tiesīgs lemt par šo jautājumu.
"Šāda atbilde nozīmē, ka atkal esam nonākuši nulles punktā. Jautājums par piekrastes apsaimniekošanu ir aktuāls jau 20 gadus, un joprojām tas nav atrisināts," norāda Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.
Tādējādi pašvaldībai joprojām nav atbildes uz gadiem aktuāliem jautājumiem – kurš vasarā tīrīs pludmali un izvedīs atkritumus, kurs Garciemā novērsīs bīstamību visiem apmeklētājiem meliorācijas kanāla dēļ un kurš atbildīgs par noskaloto pludmali un kāpu, uzsvēra sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Baltruka.
Tieslietu ministrija norāda, ka galīgo lēmumu par to, vai Carnikavas novada administratīvās teritorijas publiskie ūdeņi ir nododami pašvaldības valdījumā un kādā apjomā, pieņems Ministru kabinets.
Iepriekš:
Garciema kāpas noskalošanu beidzot varētu apturēt Ministru kabineta lēmums
Carnikavas pašvaldība: Kas atbildēs par Garciema kāpas noskalošanu?
15.02.2014 10:23
Jūras piekrastes zona Carnikavas pārvaldībā nav nonākusi ministriju nesaskaņojumu dēļ
Autors Apriņķis.lvCarnikavas novada jūras piekrastes teritorija pašvaldības valdījumā nav nodota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Tieslietu ministrijas (TM) nesaskaņoto jautājumu dēļ.