Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā informēja Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Līva Rancāne, TM atbilstoši savai kompetencei sniegusi atzinumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīkojuma projektu "Par Carnikavas novada administratīvajā teritorijā esošā Dzirnezera, Garezeru, Gaujas upes un zemes zem tiem, kā arī jūras piekrastes joslas nodošanu Carnikavas novada pašvaldības valdījumā", tostarp izsakot iebildumu par Carnikavas administratīvās teritorijas visas jūras piekrastes joslas nodošanu pašvaldības valdījumā, jo šādam lēmumam esot trūcis pamatojuma, vēsta LETA.

Kā jau ziņots, Carnikavas novada Garciema meliorācijas kanāls no sūkņu stacijas "Eimuri", mainot savu tecējumu, noskalo kāpas, veidojot stāvkrastus un radot bīstamību cilvēka veselībai, kā arī apdraudējumu apkārtējai videi, kura sekas nav prognozējamas, raizējas Carnikavas novada dome.

Carnikavas novada pašvaldība vēlas situāciju risināt un sakārtot infrastruktūru, tomēr nekādas darbības pludmalē veikt nav tiesīga, jo piekrastes josla pieder valstij.

TM ieskatā, ja pastāv nepieciešamība apsaimniekot konkrētu objektu, piemēram, kanālu, kas brucina kāpu, tad šādā gadījumā nav nepieciešams pašvaldības valdījumā nodot visu konkrētās pašvaldības teritorijas jūras piekrastes joslu.

"Šajā gadījumā, iespējams, varētu lemt par konkrētā objekta (kanāla) nodošanu pašvaldības valdījumā, lai tā varētu nodrošināt apsaimniekošanu un veikt nepieciešamos remonta darbus, taču kanāla vai kādas konkrētas būves remontdarbi nav pietiekams pamats, lai nodotu pašvaldības valdījumā visu jūras piekrastes joslu, kas atrodas konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā un nav tieši saistīta ar konkrētās problēmas risinājumu," norādīja ministrijā.

"Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrija konkrēto rīkojuma projektu ir vērtējusi atbilstoši savai kompetencei, taču galīgo lēmumu par to, vai Carnikavas novada administratīvajā teritorijā esošie publiskie ūdeņi ir nododami pašvaldības valdījumā un kādā apjomā, pieņems Ministru kabinets," secināja TM.

Jau vēstīts, ka pēc ilgstošas sarakstes ar vairākām ministrijām pēdējo gadu laikā Carnikavas novada pašvaldībai joprojām nav sniegta skaidra atbilde par to, tieši kura institūcija – Finanšu ministrija (FM) vai VARAM – ir pludmales īpašniece. FM norādījusi, ka atbildīga ir VARAM, savukārt VARAM savā vēstulē informēja, ka atbildība jāuzņemas FM.

Jau 2012. gada maijā Carnikavas novada dome par radušos situāciju informēja Ministru prezidentu un sāka procesu, lai piekrastes joslu pārņemtu pašvaldības valdījumā, jo tas beidzot ļautu ieguldīt līdzekļus pludmales sakārtošanā un attīstībā. Tomēr pēc vairāk nekā gada, šā gada februārī, TM, izskatot šo jautājumu, savā atzinumā norādījusi, ka likumdevējs konceptuāli par risinājumu attiecībā uz jūras piekrastes joslu vēl nav izšķīries, tāpēc Ministru kabinets patlaban nebūtu tiesīgs lemt par šo jautājumu.

"Šāda atbilde nozīmē, ka atkal esam nonākuši nulles punktā. Jautājums par piekrastes apsaimniekošanu ir aktuāls jau 20 gadus, un joprojām tas nav atrisināts," norāda Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

Tādējādi pašvaldībai joprojām nav atbildes uz gadiem aktuāliem jautājumiem – kurš vasarā tīrīs pludmali un izvedīs atkritumus, kurš Garciemā novērsīs bīstamību visiem apmeklētājiem meliorācijas kanāla dēļ un kurš atbildīgs par noskaloto pludmali un kāpu, uzsvēra sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Baltruka.