Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Diemžēl kārtējo reizi tauta tiek maldināta ar nekorektām ēkas atjaunošanas summām un piemēriem no citu pašvaldību dzīves.

Deputātu rīcībā ir detalizēts ēkas apsekojuma akts un atzinums par tās tehnisko stāvokli. To devuši sertificēti būveksperti, nevis kaut kādi "kaktu gudrinieki". Par atzinumā paustajām atziņām esmu jau savulaik detalizēti rakstījusi "Baldones Ziņās". Man patiesi žēl, ka cienījamie deputāti vai nu pavirši ir iepazinušies ar atzinumu, vai to nesaprot, vai, kas ir vēl ļaunāk, nevēlas saprast un apzināti mēģina kultivēt atziņu, ka šajā ēkā varam izveidot kaut ko šodienas prasībām un Baldones vajadzībām atbilstošu par it kā nieka Ls 200 000.

Šo summu minējuši eksperti savā atzinumā, gan piebilstot, ka tā nav precīza tāme, ka par šo summu var tikai elementāri sakārtot visnepieciešamākās lietas, bet nekādā gadījumā nevar renovēt ēku tā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kāds ir katras būvkonstrukcijas nolietojums, šoreiz vairs nerakstīšu. Ja kādam ir īpaši interese, ar atzinumu var iepazīties domē. Šoreiz minēšu tikai galvenos argumentus, kādēļ dome pašvaldības attīstības programmā ir paredzējusi kino ēkas rekon­strukciju, nevis šīs ēkas renovāciju.

1. Ieguldījumi, kas rēķināmi vismaz trīskārtējā apmērā, nevis kā atzinumā minēts, nav adekvāti ieguvumiem, jo ēkā faktiski nav telpas aktieru ģērbtuvēm un tās piebūvēt nav kur. Ēkas pamatu stāvoklis neļauj arī būvēt otro stāvu. Lai notiktu kaut vai pašdarbnieku koncerts, nepieciešamas ģērbtuves vismaz 5–6 kolektīviem. Tikai cilvēki, kuri paši faktiski nav pašdarbnieki, var to nesaprast.

2. Esošā zāle savulaik pat vidusskolas izlaidumam bija par mazu. Var jau teikt, ka tā tomēr ir lielāka par skolas zāli, bet vai ir pietiekama, lai to renovētu par tik lielu naudu? Vienīgais ieguvums ir akustika, kas šajā zālē tiešām ir teicama.

3. Līdzās kultūras nama ēkai atrodas sociālās aprūpes centrs, kurā mitinās vairāki desmiti cienījama vecuma cilvēku, no kuriem daži šeit aizvada savas dzīves pēdējās stundas. Jau tad, kad šajā ēkā bija kultūras nams, bet blakus slimnīca, bija lielas problēmas. Domāju, ka nav ētiski "lustēšanās" iestādi izvietot līdzās sociālās aprūpes iestādei.

4. Kino ēku 1987. gadā cēla ar domu, ka kolhozs blakus domes ēkai uzcels kultūras namu. Tolaik kino mūsu dzīvē ieņēma daudz lielāku vietu nekā šodien, tādēļ ēka, kas celta tikai šim mērķim, nav racionāli izmantojama, taču tā ir nesalīdzināmi labākā stāvoklī nekā vecais kultūras nams. Tai ir visas nepieciešamās komunikācijas un iespēja to paplašināt gan Rīgas, gan Zīļu ielas virzienā. Ja šo ēku varētu labi pārdot, varētu domāt par pilnīgi jauna kultūras centra būvniecību, bet kuram gan tik specifiski celta ēka būtu vajadzīga? Protams, paplašināšana maksās krietni vairāk nekā Ls 200 000, bet ieguvums sasniedzams daudz lielāks.

5. Nekorekti salīdzināt kultūras namu Iecavā u. tml. ar mūsu ēku, jo Iecavas kultūras nams ir nesalīdzināmi lielāka ēka divos stāvos, ar vairākām zālēm un daudzām palīgtelpām, un šī ēka visu laiku tikusi izmantota kā kultūras iestāde, turklāt tās renovācija izmaksāja milzīgu summu. Līdzīgi ir arī citās minētajās pašvaldībās. Nedomāju, ka mūs var apmierināt kāda savulaik neliela nomales kolhoza tautas nama piedāvātās iespējas, kuru nodrošināšana no mūsu budžeta prasītu neadekvāti lielu summu.

6. Visbeidzot, nams Iecavas ielā 2A nodots patapinājumā (bezatlīdzības lietošanā) Baldones kultūras biedrībai līdz pat 2020. gadam, līdz ar to nekādi pašvaldības līdzekļi šajā ēkā nevar tikt ieguldīti.

Iepriekš:
Baldonē uzbriedušas kulturālās domstarpības