Vēstulē teikts: "Laikiem ejot un mainoties, ir izveidojusies situācija, ka Baldones novads šobrīd ir vienīgais novads Latvijā, kurā nav sava kultūras nama. Pašdarbības kolektīvi ir spiesti darboties un koncertēt pielāgotās telpās – vidusskolas aktu zālē, kinoteātrī, baznīcā vai domes ēkā. Jau vairāk nekā desmit gadus vecais vēsturiskais kultūras nams ir atstāts novārtā un netiek izmantots kultūras pasākumu rīkošanai."
Kultūras nams bez saimnieka rokas
"Zīmīgi, ka tieši 1991. gadā ēka tika nodota Baldones vidusskolai sporta un fizkultūras nodarbībām. Baldones pilsētas dome izlolo milzīgu sporta kompleksu, kas darbojas kopš 2007. gada, bet kultūras nams tiek slēgts. Šī objekta pieklājīgai uzturēšanai pilsētas dome nespēj rast ne santīma," raksta deputāti.
Savukārt Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse") iebilst: "Vecais kultūras nams līdz 2007. gadam bija skolas sporta zāle, kurā tika veikts neatliekamais remonts, lai nodrošinātu sporta nodarbības, jo citu telpu nebija. Līdz ar sporta kompleksa nodošanu ekspluatācijā telpas tika atbrīvotas, bet jau tad būvvalde konstatēja, ka tās ir avārijas stāvoklī, līdz ar to nepieciešami lieli līdzekļi to kapitālajam remontam. Privātpersona Juris Riekstiņš izteica vēlmi šo ēku nomāt, tika noslēgts nomas līgums, taču pēc trīs gadiem tas tika lauzts."
"Jāatzīmē, ka šo gadu laikā nekādi būtiski uzlabojumi ēkā netika veikti. Tā apgalvojums, ka dome jau desmit gadus neliekas par ēku ne zinis, neatbilst matemātiskai patiesībai. 2010. gadā sertificēti būveksperti veica ēkas apsekošanu, lai varētu izlemt, ko ar to darīt. Ekspertīzes rezultāti pieejami arī R. Audzeram. Nav īsti skaidrs, vai viņš patiešām nesaprot, kas tur rakstīts, vai vienkārši nevēlas saprast un neatlaidīgi tiražē viedokli, ka par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem var ēku atjaunot, un tā nodrošinās novada kultūras vajadzības," atklāj K. Putniņa.
Nomnieks dara, cik var
Tālāk deputāti raksta: "2011. gada dome nolaisto kultūras namu iznomā Baldones Kultūras biedrībai. Kultūras biedrība, kurā darbojas daži entuziasti, par saviem privātajiem un ziedotajiem līdzekļiem ir spējusi savest kārtībā ēkas jumtu, izvest gadiem krātos būvgružus un nevajadzīgās drazas, kā arī ēku apdrošināt. Mūsu uzdevums ir runāt par šo jautājumu, jo, mūsuprāt, Baldones domes deputātiem jāuzņemas politiska atbildība un jāsāk rīkoties, lai beidzot šis vēsturiskais kultūras piemineklis sāktu savu atdzimšanu un tajā varētu darboties Baldones teātris, kori, ansambļi, tautas deju kopas, J. Dūmiņa mūzikas skolas audzēkņi varētu uzstāties un mēģināt akustiski labvēlīgās telpās ar pietiekamu vietu arī skatītājiem."
Savukārt K. Putniņa uz to atbild šādi: "Vecais kultūras nams jau gadu ir nodots patapinājumā Baldones Kultūras biedrībai, kuras biedrs ir arī R. Audzers, līdz ar to patlaban atbildību par ēkā notiekošo varam prasīt tikai no šīs biedrības. Domei nav un nevar būt nekas pretī, ja biedrība veic ēkas atjaunošanu un izveido kultūras iestādi nelieliem pasākumiem kā papildinājumu kultūras centram, taču tas jādara atbilstoši būvnormatīvu prasībām un godīgiem līdzekļiem."
Katastrofālā un neatbilstošā stāvoklī
"Pamestības gados ēkas sānos esošā viesu telpa, kura būvēta no koka, neremontētā jumta dēļ ir stipri cietusi no mitruma un pilnībā jāatjauno. Arī apkures sistēma vairs neeksistē, un elektrības instalācijas ir jāatjauno pilnībā. Bet, pateicoties agrāko laiku celtnieku prasmei, mūra ēka ir minimāli bojāta, un, pateicoties kultūras biedrības iniciatīvai, atjaunotais jumts virs zāles un skatuves iekšējās konstrukcijas saglabājies labā stāvoklī. Mēs gribam jautāt – vai būtu lietderīgi ieguldīt daudz lielākus pašvaldības līdzekļus pavisam jauna kultūras nama būvniecībai vai radikālai kinoteātra pārbūvei? Tas ir jautājums mums – baldoniešiem. Domes priekšsēdētāja ir izteikusies, ka šī objekta sakārtošanai provizoriski būtu vajadzīgi 200 000 latu. Vai ar šādu summu ir iespējams pārbūvēt esošo kinoteātri? Vai uzcelt jaunu ēku? Atbilde ir – nē," pausts vēstulē.
"Ekspertīzes secinājumi ir, ka atsevišķas būvkonstrukcijas ir nolietojušās 90 % apmērā, ka nepieciešams stiprināt pamatus, likvidēt branti, kas ir visā ēkā utt. Minētā minimālā summa, kas nepieciešama vienkāršu pamatlietu izdarīšanai, ir 200 000 latu, taču atzinumā ir arī teikts, ka šī ēka, pat atjaunota, neatbilst kultūras iestādes šī laika prasībām, jo faktiski nav paplašināma, bet palīgtelpu, nodarbību telpu un aktieru ģērbtuvju tajā nav. Līdz ar to tās izmantošana kultūras pasākumiem ir visai ierobežota," ir pārliecināta Baldones novada pašvaldības vadītāja.
Kultūras centrs tiek solīts
Deputāti vēstulē turpina izteikt savus argumentus: "Baldonē ir akūti nepieciešama vieta, kur aicināt māksliniekus no Rīgas un citiem Latvijas novadiem, tā bagātinot Baldones kultūras dzīvi. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai visām paaudzēm būtu iespēja baudīt kultūru savā novadā. Mūsu senču celtais kultūras nams ir piepildīts ar dziļām vēstures liecībām, un namam ir liela kultūrvēsturiska nozīmība. Vai 320 skatītāju vietas ir par maz Baldones pilsētas kultūras namā? Cik daudz iedzīvotāju vidēji apmeklē kultūras pasākumus Baldonē? Gribam atzīmēt, ka šāda tipa kultūras nami, kas būvēti Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, daudzviet vēl joprojām tiek uzturēti teicamā stāvoklī un pilda savas funkcijas."
"Piemēram, mūsu kaimiņnovados – Skrīveros, Līgatnē un Iecavā. Ko izlems Baldones novadā? Būsim drosmīgi un teiksim "jā" Baldones kultūras namam," aicina deputāti.
To K. Putniņa komentē šādi: "Baldonē 1987. gadā uzbūvēja kino, jo toreizējais kolhozs "Baldone" pie domes ēkas plānoja būvēt lielu kultūras namu. Nāca atmoda, kultūras namu neuzbūvēja, bet kino ir, taču arī to pilnībā izmantot kā kultūras centru nevaram. Neviens arī nav izrādījis interesi par tā privatizēšanu. Tā kā mēs neesam tik bagāti, lai iztērētu simtiem tūkstošus latu, faktiski problēmu neatrisinot, tad iepriekšējā dome, apstiprināja attīstības programmu laika posmam līdz 2020. gadam, kurā paredzēja kino pārbūvi mūsdienu prasībām atbilstoša kultūras centra vajadzībām. Par šo attīstības programmu nobalsoja visi deputāti. Protams, par 200 000 latu to nevarēs izdarīt, bet tā būs jau daļa no nepieciešamajiem ieguldījumiem, tai skaitā tādiem, kas nesīs daudz labāku rezultātu nekā tad, ja būtu ieguldīti kultūras iestādes prasībām neatbilstošā ēkā."
Iz vēstures
Lai ieskicētu Baldones kultūras nama vēsturi, jāatgriežas tālajā 1797. gadā, kad vietā, kur atrodas Baldones kultūras nams, tiek celts viens no sešiem Baldones krogiem – Punkas krogs, kas pildīja arī sabiedriskās dzīves centra funkcijas.
Kad rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis mudina latviešus pievērsties nacionālajai kultūrai, Latvijā sāk veidoties dažādas biedrības un bibliotēku kustība. Tieši Baldonē 1837. gadā nodibinās viena no pirmajām brīvajām lasīšanas bibliotēkām, kas vietu rod telpās blakus krogam. Bet tālajā 1900. gadā daļu no šī paša kroga pārbūvē par Saiešanas namu.
1922. gadā kroga staduls tiek pārbūvēts par zāli, kuram piebūvē arī skatuvi. Telpās darbojās Aizsargu biedrība, Bibliotēkas biedrība, Lauksaimnieku biedrība. Saieta nama telpas un skatuvi regulāri izmanto koris un teātris. Pēc sešiem gadiem – 1928. gadā – Saieta nams nodeg. Taču, patiecoties skolotāja un Saeimas locekļa Dāvida Apiņa pašaizliedzīgam ieguldījumam gan ar naudas līdzekļiem, gan ziedojumu vākšanu, viena gada laikā ēku izdodas atjaunot.
1929. gada novembrī Saieta nama atjaunotā ēka sāk darbību. Lielajā zālē ir 320 sēdvietas skatītājiem, blakus zālei – viesu telpa un aktieru telpas, dekorāciju noliktava, bet zem skatuves – noliktavu telpas.
Gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju okupācijas gados Baldones kultūras namā norit liela rosība un aktīva pašdarbība.
1986. gadā Rīgas rajona izpildkomiteja piešķir līdzekļus ēkas jumta un fasādes atjaunošanai, tiek remontētas arī sanitārās telpas. Ir pamats apgalvot, ka kopš 1922. gada līdz 1991. gadam ēkā nepārtraukti darbojies kultūras nams ar ļoti aktīvu teātra, koru un tautas dejotāju pašdarbību. Vēl tagad vecāka gadu gājuma koristi atminas laiku, ka neatkārtojamās akustikas dēļ tieši Baldones kultūras namā notikušas Rīgas reģiona koru skates H. Medņa un J. Dūmiņa vadībā.