Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpat, piedaloties ekspertiem, nolemts izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informē komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Komisija pieņēmusi gala ziņojumu, to parakstījuši visi komisijas deputāti, no kuriem divi – ar atrunām.

Vērtējot komisijas deviņos mēnešos paveikto, D. Stalts kā panākumus min sākto kriminālprocesu un valsts aizdevuma piešķiršanu Jūrmalas domei, kā arī valstij radušos zaudējumu kultūrvēsturisko pieminekļu bojājumu dēļ aprēķināšanu. Tāpat komisija izstrādājusi grozījumus Ķemeru nacionālā parka likumā, kas jau pieņemti galīgajā Saeimā.

Vēl komisija vērsusies ģenerālprokuratūrā ar lūgumu vērtēt Privatizācijas aģentūras darbu attiecībā uz valsts interešu aizsardzību Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā.

Vienlaikus D. Stalts atzīst, ka komisija nav varējusi paveikt virkni vēl citu uzdevumu: "Šajā situācijā būtu jāsoda konkrētas amatpersonas, taču noilgums, kā arī milzīgais dokumentu apjoms, kurā apslēptas pārkāpumu pēdas, nav ļāvis komisijai atšķetināt visus vēsturiskos ar privatizācijas procesu saistītos notikums, kuri iespējams bijuši prettiesiski." Viņš arī akcentē, ka komisija savā darbā koncentrējās uz aktuālajiem notikumiem Ķemeru sanatorijas jautājumā.

Raksturojot izmeklēšanas komisijas deviņus mēnešus ilgo darbu, D. Stalts norāda, ka darbs bijis nozīmīgs. "Esam demonstrējuši, ka Latvijā joprojām daļai sabiedrības un politiķu ir nozīmīgs valsts kultūrvēsturiskais mantojums un tautsaimniecības pilnvērtīga atdzimšana, izmantojot Latvijas dabas resursus. Tāpat esam darījuši daudz, lai liktu saprast, ka šis nihilisms turpināties nevarēs, un, lai arī visi komisijas deputāti aktīvi nepiedalījās komisijas darbā, bija jūtama ieinteresētība atrisināt šo valstiski būtisko Ķemeru sanatorijas nākotnes jautājumu," uzsver komisijas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka cīņa par savas valsts vērtībām un gudru izaugsmi ir tikai ceļa sākumā.

Vienlaikus D. Stalts uzsver, ka, noslēdzot komisijas darbu, tās deputāti ir dažādās domās par iespējamiem scenārijiem un tālāko Ķemeru sanatorijas attīstību. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšsēdētāja biedrs Arvils Ašeradens komisijas pēdējā sēdē norādīja uz divām turpmākās rīcības alternatīvām – atstāt Ķemeru sanatorijas jautājumu tiesu izpildītāju un citu kompetento personu rokās, ļaut procesam ritēt savu gaitu, vai arī veidot objekta attīstības risinājumu. Vienlaikus A. Ašeradens sacīja, ka Ķemeru sanatorija ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc valstij ir pienākums iejaukties esošajā situācijā, aktīvi rīkojoties tā saglabāšanai.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā sekretāre Inga Bite pēdējā sēdē sacīja – ir jāapsver iespēja lauzt privatizācijas līgumu un vienlaikus norādīja, ka Jūrmalas domes vēlme risināt Ķemeru sanatorijas ieilgušās problēmas vērtējama pozitīvi un ir atbalstāma.

D. Stalts norāda, ka komisija izteikusi viennozīmīgu atbalstu Jūrmalas domes centieniem iegādāties un glābt Ķemeru sanatoriju.

Iepriekš:
Ķemeru sanatorijas mantas kopumu novērtē par 5,05 miljoniem eiro
Jūrmalas dome iegādāsies Ķemeru kompleksā esošo artēzisko urbumu
Jūrmalas dome optimistiska par aizņēmuma saņemšanu Ķemeru sanatorijas iegādei izsolē
Administrators: "Ceru, ka Ķemeru sanatorija nonāks labās rokās"
Citi raksti par Ķemeru sanatoriju.