Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

– Vai var teikt, ka šobrīd jūsu galvenais uzdevums ir sagatavot jaunu, kvalitatīvu Ķemeru sanatorijas kompleksa izsoli nenotikušās vietā?
– Tas ir viens no uzdevumiem. Rit "Ominasis Latvia" maksātnespējas process, un tā galvenais uzdevums ir apmierināt kreditoru prasības pret maksātnespējīgo uzņēmumu. Taču apmierināt tās var tikai, pārdodot mantu.

– Cik lielas ir "Ominasis Latvia" kreditoru prasības?
– Šobrīd tie ir apmēram divi miljoni latu, bet tā nav galīgā summa, jo vēl ir neskaidrības ar "Rietumu bankas" prasījumu. No maksātnespējas procedūras viedokļa šis ir tāds diezgan rets gadījums. Ja izdosies objektu pārdot par iepriekš novērtēto summu, izskatās, ka visi kreditori varētu saņemt savu naudu atpakaļ. Parasti tiek segta tikai daļa viņu prasību.

– Vai ir prognozējams, kad izsole varētu notikt?
– Šobrīd tiek veikts mantas novērtējums, mēs ceram, ka tas tiks pabeigts nākamnedēļ. Tad atbilstoši likumam aprēķināto summu, kas arī būs izsoles sākumcena, nosūtīsim izskatīšanai kreditoriem, kuriem ir tiesības dažu nedēļu laikā iesniegt pretenzijas vai priekšlikumus. Ja būtisku un pamatotu iebildumu vai lūgumu atkārtoti vērtēt nebūs, mēs varēsim presē izsludināt izsoli. Tas, iespējams, varētu notikt jūnija sākumā, un pati izsole varētu notikt jūlijā vai augustā.

– Pirms aprīļa sākumā paredzētās, taču ar tiesas lēmumu atceltās Ķemeru sanatorijas kompleksa izsoles kā sākumcena tika minēti 3,7 miljoni latu. Vai šābrīža novērtējums varētu būtiski atšķirties?
– Domāju, ka būtiski šī summa neatšķirsies, varbūt varētu būt nedaudz lielāka. No vienas puses – novērtējumā klāt nāk divi nekustamie īpašumi, kas gan ir salīdzinoši mazāki par jau iepriekš sarakstā iekļautajiem. Kā arī kustamas mantas, kas atrodas lielajā sanatorijas ēkā un iepriekš nebija uzskaitītas. Toties kopš iepriekšējās novērtēšanas nodegušās poliklīnikas ēkas vērtība loģiski būs ievērojami mazāka, nekā bija pirms ugunsgrēka.

– Tātad, kas ir iekļauts šajā izsolāmajā mantā?
– Lielā sanatorijas ēka, nodegušās ēkas blakus, viens zemes gabals, kas robežojas ar sanatorijas ēkas zemi, vēl viens zemes gabals, kas ir mazliet nostāk, un visa kustama manta, kas atrodas sanatorijas telpās. Tur ir ļoti daudz neuzstādītu iekārtu – ventilācija, dvieļu žāvētāji, radiatori. Lielāka daļa no tām nav uzmontētas, un būvniecības darbi nav pabeigti. Šī ir viena no lietām, ko pārmeta tiesu izpildītājam (Uldim Zepam – aut.) pirms nenotikušās izsoles, jo viņš šīs mantas nebija inventarizējis. Līdz ar to, ja kāds izsolē īpašumu būtu nopircis, viņš automātiski būtu ticis pie kustamās mantas dažu simtu tūkstošu latu vērtībā.

– Publiski lielākā ažiotāža tomēr tika sacelta ap kultūrvēsturiskajām vērtībām – vairākiem simtiem kastu ar grāmatām, gleznām, mēbelēm, kas pēkšņi no Ķemeru sanatorijas nonāca "Rietumu bankas" īpašumā un tika pārdotas tālāk. Kā varēja rasties šāda situācija?
– "Ominasis Latvia" maksātnespēju Jūrmalas pilsētas tiesa atzina 1. martā. Līdz tam tiesu izpildītājs bija organizējis mantas apraksti un izsludinājis izsoli. Tas, ko es uzzināju tikai pēc īpašuma pārņemšanas, ir fakts, ka februārī tiesu izpildītājs bija noņēmis apķīlājumu šīm kultūrvēsturiskajām vērtībām. Tas nozīmē, ka iepriekš bija notikusi mantu aprakstīšana un tiesu izpildītājs plānojis rīkot to pārdošanu. Bet acīmredzot pie viņa vērsās "Rietumu banka", kas uzskatīja, ka apraksts ir veikts nepareizi, jo "Ominasis", ņemot kredītu, šīs mantas ir ieķīlājuši, un bankai ir tiesības šo komercķīlu pārdot.

– Tad jau nekā "krimināla" te nav.
– "Rietumu bankai" noteikti nevar pārmest neko kriminālu, jo viņi tikai izmantoja savas tiesības. Cita lieta – par kādu cenu ir notikusi pārdošana. Turklāt arī no lietderības viedokļa – ja bankai ir aptuveni miljona latu prasība pret parādnieku, ko gan viņiem izšķir 40 000 latu ieguvums, pārņemot un pārdodot gleznas un grāmatas savam meitasuzņēmumam. Uzskatu, ka bankai būtu bijis izdevīgāk, ka visa manta – arī šīs kultūrvēsturiskās vērtības – izsolē tiek pārdota kopumā.

– "Rietumu banka" arī ir viens no kreditoriem.
– Mēs vēl precizējam bankas prasījumu, jo viņi ļoti negribīgi iesniedz savus dokumentus un aprēķinus. Ir daļa bankas izsniegtā kredīta, kas jau ir nosegts no dažādiem papildu nodrošinājumiem, kur iesaistītas trešās personas. Pagājušajā nedēļā tiesa atlika "Rietumu bankas" prasības izskatīšanu pret "Ominasis Latvia" līdz novembrim arī tā iemesla dēļ, ka banka nebija iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, lai precizētu parāda summu. Sākotnēji prasījums bija pieteikts par 950 000 latu.

– Varbūt bankai svarīgāk ir savā īpašumā nevis atgūt naudu, bet iegūt kultūrvēsturiskas vērtības, kam varbūt ar laiku cena pieaugtu?
– Godīgi sakot, man ir grūti saprast bankas nostāju un pieķeršanos šīm lietām. Bibliotēkai ir daudz lielāka vērtība, ja tā atrodas pašā sanatorijas ēkā. Piemēram, tur ir daudz grāmatu, kuras Ķemeru sanatorijai ar ierakstiem ir dāvinājušas prominentas personas. Nedomāju, ka tādas grāmatas vērtība, atrodoties privātkolekcijā, pieaugtu. Tāpat latviešu vecmeistaru gleznas, kas arī būtībā bija sanatorijas sastāvdaļa. Manuprāt, būtu bijis loģiski, ja šīs lietas būtu palikušas kopā ar sanatorijas ēku un kopā tiktu pārdotas. Taču laikam bankai ir kādi savi apsvērumi tā rīkoties.

– Jūs "Rietumu bankai" nesen nosūtījāt vēstuli ar lūgumu anulēt gleznu, grāmatu un mēbeļu pirkšanas līgumu un atdot šos priekšmetus atpakaļ Ķemeru sanatorijai. Vai ir bijusi kāda reakcija?
– Nē, nav. Jāatzīst, mūsu savstarpējie kontakti nav visai veiksmīgi. Te ir vēl viena nianse. Ja es gribu atgūt šīs grāmatas, lai iekļautu tās izsolē, man bankas darījums ir jāapstrīd tiesas ceļā. To var darīt, ja es pierādu, ka februārī starp "Rietumu banku" un "RB Investments" noslēgtais pirkšanas pārdošanas līgums ir noslēgts par summu zem tirgus vērtības (šī summa ir 40 880 lati bez PVN – aut.), taču šāda tiesāšanās var ilgt mēnešus, ja ne gadus.

No otras puses, esmu ieinteresēts izsoli rīkot iespējami ātri, jo mums šis īpašums ir jāuztur, un tas maksā naudu. Ja nespēsim ar banku vienoties ārpus tiesas un viņi neatdos mums šīs lietas labprātīgi, es izsoles rīkošanas laiku, visticamāk, nevilcināšu un tirgošu bez šīm vērtībām.

– Starp citu, vai ir kāda persona, kas šeit pārstāv "veco" "Ominasis Latvia"?
– Nē, nav nevienas. Bija vairākas personas ar zināmām pilnvarām, taču tagad viņas vairs neuzskata sevi par uzņēmuma pārstāvjiem. Uzņēmuma valdē bija trīs locekļi, visi trīs Saūda Arābijas pilsoņi. Viens no viņiem tagad ir miris. Arābu investīcijas Ķemeros, spriežot pēc grāmatvedības, bija 6–7 miljoni latu.

– Vēl par Ķemeru sanatorijas kompleksa izsoli. Publiski esat paudis pārliecību, ka mērķis ir pārdot visu objektu kopumā, kas būtu izdevīgāk nekā atsevišķi pa daļām. Kāpēc tā?
– Atsevišķi mēs varētu tirgot nekustamos īpašumus, bet nedomāju, ka tā mēs varētu iegūt vairāk naudas. Īpašumi, kas ir sanatorijai apkārt, ir pakārtoti un būtībā kalpo šim galvenajam īpašumam. Pašiem par sevi tiem nav lielas vērtības.

– Kas notiek, ja izsole neizdodas?
– Rīkosim nākamo, tikai mainīsies sākumcena.

– Vai ir jau informācija par iespējamiem pircējiem, investoriem?
– Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) man pastāstīja, kā viņi bija mēģinājuši reklamēt izsoli iepriekš. Pēc viņu vārdiem, interesi esot izrādījuši 17 potenciālie investori. Ja pieņemam, ka vismaz daļa šo pircēju ir ar nopietniem nodomiem, situācija nemaz nav tik slikta. Papildus man pašam sarunas ir bijušas ar trim interesentiem, līdz ar to zināms pircēju loks veidojas. Izsoles sakarā ar LIAA turpinām sadarbību.

– Runa ir par vietējiem vai ārzemniekiem?
– Ārzemniekiem, turklāt pārsvarā no Austrumiem – Krievija, Kazahstāna, Azerbaidžāna, arī Ķīna. Attiecībā uz bijušo PSRS teritoriju šī interese ir loģiski izskaidrojama, jo Ķemeru "brends", sevišķi vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, joprojām ir dzīvs. No Rietumeiropas gan neviens interesents līdz šim nav pieteicies.

– Vai izsoles dalībniekiem būs izvirzīta prasība, lai Ķemeru sanatorijā tiktu saglabāta kurortoloģijas darbības joma?
– Diemžēl nē, jo maksātnespējas likums liedz izsoles dalībniekiem izvirzīt kaut kādas papildu prasības. Likums nosaka, ka šādi objekti ir jāpārdod par maksimāli lielāko cenu un papildu apgrūtinājumu noteikšana automātiski samazinās cenu un mazinās pircēju interesi. No otras puses – man liekas, ka gan vēsturiski, gan organiski šī ēka vienkārši nav saglabājama citādi kā sanatorija. Ko gan citu tur varētu izveidot? Ja tas nav stāsts par kūrortu, par ārstniecību, par dziednieciskiem ūdeņiem, neviens taču uz turieni nebrauks.

– Kādu redzat nesen izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas lomu visā Ķemeru sanatorijas lietā?
– Pagaidām man ar komisijas locekļiem ir bijusi maza saskarsme. Kā noprotu, sākotnējais komisijas izveidošanas iemesls bija "Ominasis Latvia" maksātnespējas apšaubīšana. Taču, kad situācija tika apzināta, kļuva skaidrs, ka tas ir bijis pamatots, diemžēl novēlots lēmums. Par to arī prokuratūra ir devusi savu slēdzienu.

Iespējams, deputātiem kāds bija sniedzis apzināti vai neapzināti neobjektīvu informāciju. Domāju, ka komisija varētu izmeklēt to, ka varbūt valsts savulaik ir nepārdomāti vai neveiksmīgi veikusi sanatorijas privatizāciju. Daudziem taču ir viedoklis, ka to vispār nevajadzēja darīt, un šobrīd sanatorija jāatgūst valsts īpašumā.

– Tāda doma izskanēja vēl pavisam nesen.
– Tā jau būtu kā īpašuma konfiskācija. Arābi ir strādājuši veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi, bet neko kriminālu viņu darbībās neviens nav konstatējis, un, ja nav noticis noziegums, konfiscēt viņiem sanatoriju tā vienkārši nedrīkst. Turklāt ir kreditori, kuriem arī ir jāsamaksā. Ja valsts tiešām grib pie šī objekta tikt, vienkāršākais veids ir piedalīties izsolē un to nopirkt.

– Kāda kopumā ir sajūta – vai izdosies maksātnespējas procedūru pabeigt tā, lai sabiedrībā nebūtu aizdomu un šaubu par kādām nelikumībām vai mahinācijām?
– Līdz šim esmu centies administratora darbā darboties maksimāli publiski, caurspīdīgi un sniedzis ziņas gan sabiedrībai, gan Maksātnespējas aģentūrai. Starp citu, pirmo reizi ir gadījums, kad administrators aģentūrai atskaitās par paveikto reizi divās nedēļās. Šis gan ir tāds kā izņēmums.

No savas puses cenšos darīt visu, lai nerastos aizdomas par nelikumībām vai savtīgām interesēm. Protams, ir tādi, kurus nekādi nebūs iespējams pārliecināt, un arī uzticība administratoriem pēdējā laikā Latvijā nav pieaugusi – pirms pāris gadiem pie visām nelaimēm vainīgi bija advokāti, tagad viņi. Bet arī es esmu Latvijas sabiedrības daļa un, runājot par Ķemeriem, gribu šo procesu pabeigt tā, lai sanatorija nonāk labās rokās, lai beidzot šis remonts tiek pabeigts un sanatorija strādā. Lai es un mani bērni tur gribētu un varētu braukt. Lai visi gribētu un varētu tur braukt.