Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pašdarbības kolektīvi ir spiesti darboties un koncertēt pielāgotās telpās – vidusskolas aktu zālē, kinoteātrī, baznīcā vai domes ēkā, izdevumā "Baldones Ziņas" norāda trīs novada domes deputāti: Raimonds Audzers, Edmunds Valantis un Jānis Mugurevičs. Jau vairāk nekā desmit gadus vecais vēsturiskais kultūras nams ir atstāts novārtā un netiek izmantots kultūras pasākumu rīkošanai.

Baldones kultūras biedrība
2011. gadā dome nolaisto Kultūras namu iznomāja Baldones kultūras biedrībai. Kultūras biedrība, kurā darbojas daži entuziasti, par saviem privātajiem un saziedotajiem līdzekļiem ir spējusi savest kārtībā ēkas jumtu, izvest gadiem krātos būvgružus un drazas, kā arī ēku apdrošināt. Aprakstu par ēkas pirmsākumu un tās vēsturiskajām gaitām var lasīt iepriekšējā rakstā par šo tēmu (tekstā – zem apakšvirsraksta "Iz vēstures").

Kultūras namam jāatdzimst
Mūsu uzdevums ir runāt par šo jautājumu, jo, mūsuprāt, Baldones domes deputātiem ir jāuzņemas politiska atbildība un jāsāk rīkoties, lai beidzot šis vēsturiskais kultūras piemineklis sāktu savu atdzimšanu un tajā varētu darboties Baldones teātris, kori, ansambļi, tautas deju kopas, A. Dūmiņa mūzikas skolas audzēkņi varētu uzstāties un mēģināt akustiski labvēlīgās telpās ar pietiekamu vietu skaitu arī skatītājiem.

Baldonē ir akūti nepieciešama vieta, kur aicināt māksliniekus no Rīgas un citiem Latvijas novadiem, tā bagātinot Baldones kultūras dzīvi. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai visām paaudzēm būtu iespēja baudīt kultūru savā novadā.

Pamestības gados ēkas sānos esošā viesu telpa, kas būvēta no koka, neremontētā jumta dēļ ir stipri cietusi no mitruma un pilnībā jāatjauno. Arī apkures sistēma vairs neeksistē, un elektrības instalācijas ir jāatjauno pilnībā.

Bet, pateicoties agrāko laiku celtnieku prasmei, mūra ēka ir minimāli bojāta, un, pateicoties kultūras biedrības iniciatīvai, atjaunotais jumts virs zāles un skatuves iekšējās konstrukcijas saglabājušās labā stāvoklī.

Mēs gribam jautāt – vai būtu lietderīgi ieguldīt daudz lielākus pašvaldības līdzekļus pavisam jauna kultūras nama būvniecībai vai radikālai kinoteātra pārbūvei? Tas ir jautājums mums, baldoniešiem. Domes priekšsēdētāja izteikusies, ka šī objekta sakārtošanai provizoriski būtu vajadzīgi 200 000 latu. Vai ar šādu summu ir iespējams pārbūvēt esošo kinoteātri? Vai uzcelt jaunu ēku? Atbilde ir – nē.

Mūsu senču celtais kultūras nams ir piepildīts ar dziļām vēstures liecībām, un namam ir liela kultūrvēsturiska nozīme. Vai 320 skatītāju vietas ir par maz Baldones pilsētas kultūras namā? Cik daudz iedzīvotāju vidēji apmeklē kultūras pasākumus Baldonē?

Gribam atzīmēt, ka šāda tipa kultūras nami, kas būvēti Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, daudzviet vēl joprojām tiek uzturēti teicamā stāvoklī un pilda savas funkcijas. Piemēram, mūsu kaimiņnovados – Skrīveros, Līgatnē un Iecavā. Ko izlems Baldones novadā? Būsim drosmīgi un teiksim jāvārdu Baldones kultūras namam.