Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pašlaik Jūrmalas pilsētas domes izveidotā darba grupa, kas nodarbojas ar Ķemeru kūrortsanatorijas jautājumiem, veic šonedēļ publiski izziņotās Ķemeru sanatorijas atkārtotās izsoles juridisko un ekonomisko nosacījumu analīzi un tuvākā laikā sniegs ieteikumus par turpmāko pašvaldības rīcību šī kultūrvēstures pieminekļa saglabāšanas un attīstības nodrošināšanai.

Vienlaicīgi Jūrmalas pilsētas dome turpina sarunas ar Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes pārstāvjiem par aizņēmuma saņemšanu Ķemeru sanatorijas iegādei.

Pēc tam, kad Finanšu ministrija būs apstiprinājusi, ka Jūrmalas pilsētas dome aizņēmumu var saņemt, pašvaldībai būs jāpieņem lēmums par dalību izsolē, skaidroja domes pārstāve Elita Cepurīte.

"Jūrmalas pilsētas dome savu nostāju nav mainījusi – pašvaldība ir gatava pārņemt Ķemeru sanatoriju, lai nodrošinātu šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu un ar kurortoloģijas tradīcijas atdzimšanu saistīto visas Ķemeru teritorijas stratēģisko attīstību," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS).

Truksnis atkārtoti apliecināja, ka Jūrmalas pilsētas dome ir ieinteresēta, lai Ķemeru sanatorija beidzot iegūtu atbildīgu un tālredzīgu saimnieku, kurš nodrošinātu šī kultūrvēstures pieminekļa glābšanu un attīstību.

Kā ziņots, maksātnespējīgās SIA "Ominasis Latvia" kreditoru sapulce 17. jūlijā vienbalsīgi jau bija piekritusi pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam par 4,6 miljoniem latu. Jūrmalas dome vēlējās sanatorijas iegādei finansējumu aizņemties no Valsts kases, taču Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome prasīja pašvaldībai izpildīt vairumu priekšnosacījumu, ko Jūrmalas domei nebija iespējams paveikt. Pēc tam administrators izsludināja īpašumu pirmo izsoli, kas noslēdzās neveiksmīgi, jo nebija pieteicies neviens pretendents.

"Ominasis Latvia" maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics plāno izsludināt otro Ķemeru sanatorijas izsoli, kas notiks 12. decembrī.
Kaut arī iepriekš izskanējis, ka izsole varētu notikt ar lejupejošu soli, tomēr administrators pieņēmis lēmumu rīkot izsoli ar augšupejošu soli, tādējādi respektējot nodrošināto kreditoru viedokli un intereses.

Kreics informē, ka otrās izsoles sākumcena noteikta 75 % apmērā no pirmās izsoles sākumcenas jeb 2 929 425 lati. Cena daļēji apliekama ar PVN. Gatavojoties otrajai izsolei, Kreics ir ticies ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kuri ir izrādījuši interesi piedalīties izsolē, tādēļ maksātnespējas administrators pauž cerību, ka otrā izsole būs rezultatīva un kultūrvēsturiskās ēkas iegūs jaunu un godprātīgu saimnieku, kurš būs gatavs pabeigt atjaunošanas darbus, ļaujot kūrortam atdzimt ar jaunu elpu. Administrators norāda, ka interesi izrādījusi arī Jūrmalas pilsētas dome.

Kā ziņots, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija uzstāj uz Privatizācijas aģentūras aktīvāku rīcību, izvērtējot Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumu izpildi, tostarp izskatot iespēju lauzt privatizācijas līgumu nosacījumu neizpildes dēļ. Parlamentārās komisijas vadītājs Dāvis Stalts norādīja, ka komisijas rīcībā ir pārāk daudz faktu, kas liecina, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumi nav izpildīti, līdz ar to jāizvērtē iespēja lauzt līgumu.

Savukārt, ja izveidojusies situācija, ka maksātnespējas process ir iemesls tam, ka "nevaram kā valsts aizsargāt savas intereses un lauzt to līgumu", jādomā, kā nākotnē novērst līdzīgas situācijas.

Komisija lūdza Privatizācijas aģentūru divu nedēļu laikā sagatavot analīzi saistībā ar šo privatizācijas līgumu un to, kura saistības ir neizpildītas. Kā ziņots, iepriekš Privatizācijas aģentūra komisijas deputātus informēja, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā nav izpildīti visi nosacījumi. Nav izpildīts nosacījums par darbaspēka izmantošanu, proti, bija paredzēts, ka desmit gadu laikā jāsaglabā astoņas darba vietas un jāizveido vēl 120 jaunas darba vietas. Ķemeru sanatorijai desmit gadus pēc nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā darbības profils, proti, kūrorta ārstnieciski-profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi. Tomēr patlaban nav noteikts termiņš sanatorijas nodošanai ekspluatācijā.

Savukārt Kreics nolēmis nesteigties ar Ķemeru sanatorijas otrās izsoles datuma izsludināšanu, bet turpināt sarunas ar potenciālajiem pircējiem. Uzņēmuma nodrošinātie kreditori – SIA "Arhiidea" un Privatizācijas aģentūra – neiegādāsies Ķemeru sanatoriju. Privatizācijas aģentūra, kas pieteikusi prasījumu 16 979 latu apmērā, maksātnespējas procesa administratoru informējusi, ka neizmantos iespēju paturēt "Ominasis Latvia" nekustamo īpašumu, kustamo mantu un kultūras priekšmetus kā lietu kopību par izsoles sākumcenu – 3,9 miljoniem latu.

Jūrmalas pilsētas tiesa "Ominasis" par maksātnespējīgu pasludināja 1. martā.

Iepriekš:
Administrators: "Ceru, ka Ķemeru sanatorija nonāks labās rokās"

Citi raksti par Ķemeru sanatoriju.