Lai to atzīmētu, pie tilta pulcējās Stopiņu un Salaspils novadu pašvaldību pārstāvji un iedzīvotāji, vēsta stopini.lv.
Pirms plāksnes atklāšanas Stopiņu novads domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs ("Reģionu alianse") klātesošajiem pastāstīja par tilta tapšanas vēsturi. Viņš zināja teikt, ka lēmums sākt dzelzceļa līnijas Rīga–Ērgļi–Madona–Lubāna būvniecību tika pieņemts 1928. gada vasarā "Latvijas Dzelzceļa" virsvaldē. Sākumā veica izpēti, un jau pēc diviem gadiem sākās būvniecība. Interesants ir fakts, ka, veidojot dzelzceļa uzbērumu, netika pielietoti mehāniskie līdzekļi – grants tika vesta ar ratiem zirgu pajūgos. Plānotajā dzelzceļa līnijas izvietojumā zemes īpašniekiem atsavināta josla dzelzceļa līnijas izbūvei – 15 metru platumā dzelzceļa līnijai un 60 metru platumā vietās, kur bija paredzēta staciju izbūve. 1932. gadā celtnieki sāka būvēt pirmos pamatus un betona nostiprinājumus tiltam pār Mazās Juglas upi, toreiz pie Saleniekiem. Visā dzelzceļa līnijā bija 58 būves, no tām četri metāliska kaluma dzelzceļa tilti un 28 dzelzsbetona tilti.
Dzelzsbetona konstrukcijas tiltam būvēja Čehoslovākijas firma. Kopējās tilta izmaksas bija 141 600 latu. Pirmās tilta pārbaudes ar vilciena sastāvu notika 1933. gada 9. februārī, un jau 1935. gada 26. novembrī dzelzceļa līnija tika atklāta.
Valsts kultūras pieminekļu Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Jānis Asaris atzīmēja, ka šis ir tikai septītais tilts, kas iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā un vienīgais metāla kopņu konstrukciju tilts, tāpēc ir īpaši nozīmīgi saglabāt industriālo būvju paraugus.
Savukārt Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ("Vienotība") atzīmēja, ka tiltam ir vēl viena īpašība, ko nevar atņemt, proti, vienojošais elements. Tas apvieno divas puses – cilvēkus, ceļus un šajā gadījumā – arī divus novadus. Jānorāda, ka Salaspils pašvaldība atsaucās Stopiņu novada domes aicinājumam rakstīt atbalsta vēstuli par tilta saglabāšanu, pēc tam kad 2012. gada februārī uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" informēja par plānu vēsturisko tiltu nojaukt.
Tuvākā nākotnē Stopiņu un Salaspils pašvaldības vienojušās meklēt Eiropas fondu finansējumu tilta sakārtošanai un uzturēšanai. Stopiņu novada dome jau uzlikusi jaunu dēļu segumu tilta vidus un sānu daļām gājēju kustības nodrošināšanai, jo ikdienā tilts ir galvenais upes šķērsošanas posms vietējo ciemu iedzīvotājiem.
Tilta un apkārtnes sakopšanā jau vairākus gadus iesaistās arī Upesleju ciema iedzīvotāji. Biedrība "Koordināta", kuru vada Upesleju iedzīvotājs, alpīnists Jānis Ķimenieks, sadarbībā ar Stopiņu novada domi organizējusi vairākas tilta sakopšanas talkas, labiekārtoja tilta apkārtni, uzstādot atkritumu urnas. Tilta konstrukcijas nereti noder arī industriālā alpīnisma prasmju apgūšanai un aktīvās atpūtas cienītājiem.
Bildes no svinīgā pasākuma var aplūkot šeit.
Iepriekš:
Mazās Juglas tilts – nevis metāllūžņos, bet pieminekļu sarakstā
Dzelzceļa tiltu pār Mazo Juglu tomēr nedemontēs
Plāno demontēt tiltu pāri Mazajai Juglai
Kaut kur starp piramīdām un Mazo Juglu
Vilcienu izturēja, gājējiem – bīstams
29.10.2013 13:30
Stopiņi un Salaspils izglābj dzelzceļa tiltu pār Mazo Juglu un ņems to savā aprūpē (papildināta)
Autors Apriņķis.lv
Tilta glābšanā no nojaukšanas spēkus apvienoja divas pašvaldības - Stopiņi un Salaspils; bildē: Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs un Salaspils novada mērs Raimonds Čudars.
www.stopini.lv
Oktobra otrajā pusē dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi tika iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes industriālais piemineklis.