Viens no šādiem senatnes lieciniekiem tepat Pierīgā ir bijušais dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi. Tas atrodas uz mūsdienu Stopiņu un Salaspils novada robežas, Latvijas valsts vēsturei nozīmīgā reģionā, kas piedzīvojis izšķirīgas kaujas Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā, 1917.-1919. gadā, par to liecina šajā apkārtnē bieži sastopami karavīru apbedījumi.
Tomēr pats tilts ir saistīts ar tautas vēsturiskajai atmiņai vienlīdz svarīgo „Latvijas laiku" starp diviem Pasaules kariem – tiltu pār Mazo Juglu atklāja 1933. gadā, kad tika būvēts dzelzceļš no Rīgas uz Ērgļiem. Dzelzceļu būvēja Latvijas valsts, bet tilta celtniecībā piedalījās arī Polijas inženieri, kas veidoja tā varenās tērauda konstrukcijas: par to vēl pirms dažiem gadiem vēstīja uzraksts uz tilta atklāšanai veltītās plāksnes, kas neskarta bija saglabājusies visus padomju varas gadus...
Līdz ar to Mazās Juglas tiltam kopā ar dzelzceļa līniju bija ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme, jo tas kļuva par pierādījumu pašu spēkiem un prasmei attīstīt savas valsts saimniecību. Tā nav zudusi arī šodien, kaut gan Rīgas – Ērgļu dzelzceļa līnija, kā zināms, jau pirms vairākiem gadiem ir likvidēta. Vēl vairāk, tieši tādēļ, ka kopš tilta uzbūvēšanas drīz būs pagājuši 79 gadi, tas ir ieguvis arī kultūrvēsturisku nozīmi un kļuvis par unikālu 20.gs. pirmās puses inženiertehniskās celtniecības liecību, un kā tāds tas būtu iekļaujams valsts aizsargājamo objektu skaitā.
Starptautiskajā apritē šādas liecības sauc par industriālā mantojuma objektiem, un pasaulē to saglabāšanai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Industriālais mantojums ļauj ar citām acīm paraudzīties uz lietām un celtnēm, kas parasti nesaistās ar vārdu „piemineklis" – tās ir bijušās rūpnīcas, dzirnavas, bākas, fortifikācijas būves, tāpat kā vēsturiski nozīmīgi ceļu posmi un tilti. Tas ir gluži pamatoti, jo dažādas industriālās būves ir mūsdienu cilvēka dzīves nepieciešama sastāvdaļa, un arī tai ir sava interesanta un aizraujoša vēsture, tāpat kā, piemēram, mākslas darbiem un arhitektūras pieminekļiem.
Arī Latvijā katru gadu notiekošajās Eiropas Kultūras mantojuma dienās, kas 2002.g. bija veltītas industriālajam mantojumam, Mazās Juglas tilts tika pamanīts un novērtēts. Tādēļ šis tilts ir tikpat svarīgs vēstures liecinieks, kā senas pilsdrupas, pilskalns vai baznīca. Tāpēc, ka tas ir daļa no dzīvās pagātnes, kas turpinās šodien un – šajā gadījumā – vārda tiešajā nozīmē kalpo mūsdienu vajadzībām, jo iedzīvotāji tiltu joprojām izmanto satiksmei. Tādēļ ir vairāki iemesli, kas mudina domāt par iespējām saglabāt bijušo dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, un tie ir saistīti gan ar praktiskiem, gan idejiskiem apsvērumiem.
Nav jābūt romantiķim un sevišķam senatnes cienītājam, lai saprastu, ka kultūras un vēstures pieminekļi mums visiem ir svarīgi tādēļ, ka tie veido vidi, kurā mēs dzīvojam šodien, un vienlaikus tie liecina par iepriekšējo paaudžu dzīvi un darbu, kas tā vai citādi turpina mūs ietekmēt. Aizvien biežāk mēs runājam paši un dzirdam no citiem par identitātes un patriotisma lomu mainīgajā pasaulē, tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka patriotisms sākas ar piederības sajūtu savai dzīvesvietai un ar interesi par tās vēsturi, kas ietver visus iespējamos mērogus – no tūkstošgadīgajām piramīdām līdz pagājušā gadsimta 1930. gados celtajam dzelzceļa tiltam Pierīgā.
