18.10.2013 07:31

Atsevišķi "Mucenieku" iemītnieki cenšas iesaistīties Ropažu novada dzīvē

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Sportā ādas krāsai vai tautībai nav nozīmes, tādēļ vietējā futbola komandā bumbu labprāt uzspēlē arī patvēruma meklētāji Latvijā no citām valstīm. Sportā ādas krāsai vai tautībai nav nozīmes, tādēļ vietējā futbola komandā bumbu labprāt uzspēlē arī patvēruma meklētāji Latvijā no citām valstīm. www.iem.gov.lv

Pašlaik Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" iemītnieku starpā konflikti rimuši, un atsevišķi cilvēki pat izrāda aktīvu interesi par iesaistīšanos vietējā dzīvē.

Ropažu novada domes pārstāve Inga Koleča atgādina, ka pirms pāris gadiem starp vietējiem Mucenieku iedzīvotājiem un bēgļu izmitināšanas centra iemītniekiem, kas pārsvarā bija gruzīnu tautības, radās nesaskaņas un pat kautiņi. "Gruzīni esot aizskāruši vietējās meitenes, meklējuši iemeslu nesaskaņām, par problēmām ziņots arī iestādes vadībai," skaidro I. Koleča.

Risinājums rasts, agresīvos patvēruma meklētājus pārvietojot uz Daugavpili, un pašlaik konfliktu vairs neesot. Ropažu novada pašvaldība iespēju robežās sadarbojas ar centru – piemēram, pērn Ropažu vidusskolas vecāko klašu skolēni apmeklēja centru, lai iepazītu tā darbību, uzzinātu kaut ko sīkāk par bēgļu gaitām un patvēruma meklētājiem, apskatītu apstākļus, kādos tie dzīvo.

Savukārt Mucenieku iedzīvotāja, biedrības "Lijas Sporta klubs" vadītāja Lija Lidija Batarevska zina teikt, ka vietējie kopā ar patvēruma meklētāju centra iemītniekiem spēlē futbolu, trenējas un piedalās novada sacensībās. "Savā starpā komunicē labi un bez liekām problēmām. Ropažu novada sporta svētkos Mucenieku ciema komandā esot bijis arī viens centra iemītnieks," zina teikt biedrības vadītāja.

Viņa arī atceras, ka bēgļu centra izveides pašos pirmsākumos tur dzīvojošs amerikānis vietējiem par simbolisku samaksu esot mācījis angļu valodu. "Speciāli kaut kādus integrējošus pasākumus kultūras vai valodas apguves jomā pašvaldība nav organizējusi, taču vienmēr uz visiem novadā notiekošajiem pasākumiem aicināti visi novadā dzīvojošie iedzīvotāji bez izņēmuma," pārliecināta L. L. Batarevska.

Par autonomā statusa iegūšanu un palikšanu uz dzīvi Latvijā vai Ropažu novadā pašvaldībai par bēgļiem precīzas informācijas nav. L. L. Batatevska spriež, ka kāds jau gan noteikti esot, kas to ieguvis.

Iepriekš:
Bēgļi Muceniekos visai naski uz valsts atbalstu, bet latviešu valodu mācās kūtri
Daudzus patvēruma meklētājus ceļš no Ropažiem ved atpakaļ uz Gruziju
Dauda no Gvinejas: "Latvija ir izglābusi manu dzīvību"