Tomēr jaunā aizsargdambja būvniecībai nepieciešama gan Gaujas krasta zemes īpašnieku piekrišana, gan vairāku dabas aizsardzības iestāžu piekrišana, raksta LETA pēc Carnikavas novada domes administrācijas vadītāja Imanta Pastora sniegtās informācijas.
Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides pārraudzības valsts biroja iebildumi patlaban izstrādātajam jaunajam aizsargdambja izbūves plānam ir saistīti ar iespējamu aizsargājamo mežu nopludināšanu un bojājumu nodarīšanu tiem. "Es pilnīgi piekrītu, ka daba ir jāsargā, tomēr prioritātei ir jābūt dabas galvenajai sastāvdaļai – cilvēkam – un uz mežu rēķina nevaram apdraudēt iedzīvotājus," situāciju komentēja I. Pastors, norādot, ka diskusijas šajā jautājumā nav nonākušas konflikta līmenī, un abas puses ir gatavas meklēt iespējamos risinājumus.
Aizsargdambi nepieciešams veidot iespējami tuvu apbūvei, kas nozīmē, ka atsevišķiem zemes īpašniekiem dambja izbūvēšanai nāktos nodot atsevišķus zemes gabalus. Pēc I. Pastora teiktā, nomas līgumi ar daļu zemes īpašnieku jau tiek slēgti, bet atsevišķi īpašnieki atsakās no šādu darījumu kārtošanas, tādēļ pašvaldībai var nākties īpašumu atsavināt piespiedu kārtā. I. Pastors atzīmēja, ka vakar atbalstītie grozījumi par plūdu riska teritoriju atsavināšanas tiesībām šajā jautājumā ir bijuši īpaši nozīmīgi Carnikavas novadam.
Jau vēstīts, ka vakar valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot pašvaldībām tiesības atsavināt nekustamos īpašumus plūdu apdraudētajās teritorijās.
Jaunā dambja izbūve plānota līdz 2015. gada vidum, bet jau šogad paredzēta upes aizsargdambja rekonstrukcija, līdz ar to līdz pavasarim dambis būs rekonstruēts, taču nākamā gada laikā – līdz 2015. februārim – jāveic sūknētavu, caurteku sakārtošana un jānodrošina grāvju stiprinājumi plūdu bīstamajās teritorijās pie Siguļu ciema un teritorijās "Līdums 1" un "Līdums 2", pastāstīja I. Pastors.
Dambju izbūve un rekonstrukcija paredzēta projektā, ko Carnikavas novada dome realizē kopā ar Ādažu novada domi. Carnikavas novada domes ieguldījums līdz 2015. gadam ir 3 070 000 latu, informēja I. Pastors. Arī šim projektam piesaistīts valsts finansējums, kas tiks izmaksāts pa daļām katru gadu.
Savukārt jau aizvadīto pavasara plūdu seku likvidēšanai finansējums no valsts tika piešķirts vakar. Kā ziņoja LETA, lai segtu 50 % no pabalstiem, ko pašvaldība ir izmaksājusi pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu daļējai atjaunošanai, valdība piekritusi Carnikavas novada pašvaldībai sniegt kompensāciju 3650 latu apmērā.
Kopumā izmaksāto kompensāciju apjoms novadā bijis 7300 latu. Carnikavas novada dome ir apzinājusi 71 mājsaimniecību, kas cietusi pavasara plūdos, no kurām 22 iemītnieki pieteikušies finansējuma saņemšanai plūdu radīto zaudējumu segšanai. Saistībā ar noteikumu, ka finansējumu var saņemt tikai mājsaimniecībās deklarētie iedzīvotāji, tas piešķirts 15 īpašumu iedzīvotājiem, pastāstīja I. Pastors.
Savukārt pašvaldības infrastruktūras plūdu seku novēršanai valsts piešķīrusi 70 % finansējumu – 12 810 latus. Kā ziņots, pavasara plūdos, pārplūstot Dzirnupei un Gaujas attekai, Siguļos bija vērojama ūdens līmeņa celšanās uz visām Pārgaujas ielām. Lai pasargātu apdzīvotās vietas no paliem, no smilšu maisiem tika izveidots aizsargvalnis uz ielas, taču tas nelīdzēja, un pāris dienu laikā ūdens līmenis Dzirnupes ielā pakāpeniski pieauga. 27. aprīlī dziļākajā vietā ielu klāja vairāk nekā 80 centimetru ūdens kārta. Jau tūlīt pēc plūdu līmeņa krišanās Carnikavas novada domē tika sākta jauna aizsargdambja būvniecības projektēšana.
Iepriekš:
Carnikavā atjaunos aizsargdambi un sūkņu staciju
Carnikavā pabeigta aizsargdambju un sūkņu staciju rekonstrukciju projektēšana
Carnikavas dambja rekonstrukcijas laikā uzcels 26 jaunas būves
Carnikavā varētu tapt pretplūdu dambis par trim miljoniem
Nolemti applūšanai
Carnikavai piešķir 3650 latus plūdu seku kompensēšanai
Plūdos cietušie carnikavieši saņem pabalstus
FOTO: Siguļu iedzīvotāji cīnās ar plūdiem