Tomēr novada domes priekšsēdētāja atzīst: "Plūdu postījumi ir lielāki, kā mēs varējām kompensēt."
Plūdu ūdens no Siguļiem jau labu laiku aiztecējis un par milzīgajām ūdens lāmām vairs atgādina tikai iedzīvotāju atmiņas un bojātās ēku fasādes. Plūdi Siguļus piemeklējuši vairākkārt, taču šogad pirmo reizi plūdos cietušajiem bija iespēja saņemt kompensāciju. "Kompensācijai bija pieteikušies 22 iedzīvotāji, taču septiņi saņēma atteikumu, jo nav deklarēti Carnikavas novadā," skaidro priekšsēdētāja.
Kopumā pabalstos izmaksāti 7300 lati: 14 iedzīvotāji saņēmuši maksimālo kompensācijas summu – 500 latus, viens – 300. Iespēja saņemt finansiālu atbalstu bijusi 71 plūdos cietušajam iedzīvotājam, taču vairāk nekā puse šo iespēju nav izmantojusi. Tā kā ciemā dzīvojot arī samērā turīgi ļaudis, D. Jurevica pieļauj, ka finansiāls atbalsts šiem iedzīvotājiem nav bijis vajadzīgs. Pēc plūdiem iedzīvotājiem galvenokārt jāatjauno ēku kanalizācijas sistēmas, fasādes, ūdens papostījis arī māju pamatus. Daudzi steidz atjaunot grīdu segumu.
Reāli plūdi bojājumus nodarījuši aptuveni 300 nekustamajiem īpašumiem, taču uz kompensāciju daudzi nevarēja pretendēt. "Daudziem Siguļos ir vasarnīcas, un viņi te dzīvo tikai vasarās, citi dzīvo visu gadu, bet nav deklarēti novadā," situāciju skaidro D. Jurēvica.
Savukārt zaudējumi par izskalotajiem ceļiem un ielām lēšami 171 342 latu apmērā. Patlaban dome gatavo iesniegumu Vides Attīstības un reģionālo lietu ministrijai, kas ļaus novadam atgūt pusi no pabalstos izmaksātās summas. To plānots iesniegt līdz 12. jūlijam.
Pieteicās par ātru
Savukārt Mazajā Zemeņu ielā sastaptā iedzīvotāja atzina, ka kompensācijai nav pieteikusies. "Neko neesmu dzirdējusi. Laikam jau atkal tas viss notika klusībā," nopūšas sieviete, kura Siguļos kopā ar ģimeni dzīvo jau septīto gadu.
Rūgta mācība gūta 2011. gada plūdos, kad ūdens pagrabā turējies pat divas nedēļas un applūdis gan boilers, gan ūdens sūknis. Lai gan ēka esot apdrošināta, tā atrodas plūdu zonā, tāpēc apdrošinātāji kompensāciju atsakās izmaksāt. Līdzīgs stāsts par apdrošinātājiem ir arī Ludmilai un Valērijam. "Naudu par šādu nelaimi iemaksājām, bet tagad, kad mums patiešām tā ir, kompānija atsakās maksāt," viņi ir sašutuši. Abi atzīst, ka Siguļos nav deklarējušies, tāpēc kompensācijai pieteikties nevarēja. Tomēr joprojām nav zudusi cerība par sen solīto dambi. Pēc plūdiem cietusi ēkas fasāde, pabojāta arī grīda.
Savukārt Dzintra Pope, kura Siguļos dzīvo kopš 90. gadu sākuma, atzīst, ka šie bijuši spēcīgi plūdi – ja parasti ūdens bijis tikai uz ceļa, šogad tas ieplūdis arī dārzā. Nopietnākā skāde nodarīta kanalizācijas sistēmai. Kundze atzīst, ka vēstuli ar informāciju par kompensāciju saņēmusi, taču sākumā pieteikusies par ātru. Taču pēcāk jau bijis par vēlu. "Taču diez vai kādam ko piešķirs," skeptiska ir Dz. Pope. Trakāk gan gājis kaimiņiem, kuri, glābjoties no ūdens, pie kaimiņienes gulējuši četras naktis.
Atšķirībā no citām vietām ilgstoši plūdu ūdens turējās tieši uz Siguļu ceļiem.