Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Mālpilī, pie robežas ar Siguldas un Ropažu novadiem vasaras rapsī, kurā, pēc VAAD speciālistu novērojumiem, attīstījušies gandrīz visi pāksteņi, iemitinājusies krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae). Tas ir mazs kukainis, kurš dēj oliņas, no kurām attīstās kāpuri. Tie bojā rapsi barošanās laikā. Šo bīstamo kaitēkļu izplatība konkrētajā teritorijā ir seši procenti.

Savukārt pie autoceļa P8 labajā pusē rudzos iemitinājusies graudzāļu stiebru rūsa. VAAD speciālisti lēš, ka tās izplatība ir 10 procenti no kopējās teritorijas. Šo slimību ierosina sēnes (Puccinia graminis), un tās bojā visus graudaugus un savvaļas stiebrzāles. Netālu no šīs vietas, vairāk Siguldas novada virzienā, vasaras kviešu sējumos iemitinājusies brūnā rūsa, vārpu plēkšņu plankumainība, kā arī kviešu lapu dzeltenplankumainība. Brūnā rūsa, kas, izplatījusies 14 procentos teritorijas, ir sēnīšu ierosināta slimība, kas galvenokārt izpaužas uz lapām, kad veidojas izklaidus novietotas sīkas gaiši brūnas līdz oranžas pustulas. Labību nogatavošanās laikā uz inficētām lapu apakšpusēm attīstās tumši brūni teleitosporu spilventiņi. Stipras infekcijas gadījumā lapas priekšlaikus nokalst, vārpās veidojas sīki graudi.

Savukārt vārpu plēkšņu plankumainība šajā vietā izplatījusies 10 procentos teritorijas, un arī to ierosina sēne, Inficētajās vārpās, veidojas sačokurojušies, pilnīgi neattīstījušies graudi, samazinās lipekļa saturs. Inficēšanās agrīnākās kviešu attīstības stadijās samazina graudu skaitu vārpās, bet, ja tā notiek pēc ziedēšanas, – 1000 graudu masu. 18 procentos ir izplatījusies kviešu lapu dzeltenplankumainība. Šīs kaitīgās slimības dēļ, ko ierosina sēne, raža var samazināties līdz 50 procentiem.

Siguldas novadā, Peltēs, pie A2 esošajos vasaras miežu laukos novērotas divas kaitēkļu formas: lapu brūnplankumainība un stiebrzāļu gredzenplankumainība. Pirmā izplatījusies divos procentos teritorijas, bet otrā – četros. Lapu brūnplankumainību ierosina sēne. Parastās sakņu puves dēļ zudumi ir 10–15 %, atsevišķos gadījumos pat 40 %. Sējumi izretojas, samazinās cerošanas koeficients, veidojas tukšas vārpas. Pazīmes novērojamas – ja infekcijas avots ir sēklas, slimības simptomi izpaužas jau dīgstu stadijā. Savukārt stiebrzāļu gredzenplankumainība ir viena no bīstamākajām slimībām miežos, īpaši vēsos un mitros pavasaros. Zudumi var sasniegt 40 %. Galvenokārt samazinās graudu svars. Ja inficēšanās notikusi jau agrākās attīstības stadijās, iespējama produktīvo vārpu un graudu skaita samazināšanās vārpās.

Iepriekš:
Kultūraugiem kaitīgie organismi izplatījušies Siguldā un Mālpilī