VADD informē, ka Siguldas novadā, teritorijā netālu no Zinātnes ielas un Vidzemes šosejas, vasaras miežiem konstatēta miežu lapu tīklplankumainība. Šī slimība, ko ierosina teleomorfa (Pyrenophora teres), anamorfa (Drechslera teres), var nodarīt sējumiem lielu postu, samazinot graudu kvalitāti vai pat iznīcinot daļu ražas. Tiesa gan, šajā apkaimē tā skārusi tikai divus procentus sējumu.
To var pamanīt, ja uz miežu lapām labi saskatāmi izstiepti ovāli brūni plankumi ar hlorotisku apmali. Parasti plankumus ierobežo lapu dzīslas. Uz plankumiem var saskatīt tīklveida zīmējumu, ko veido vertikālas un līmeniskas svītriņas. Stipras infekcijas gadījumā novērojami brūni plankumi arī uz vārpu plēksnēm un graudiem. Mitrā laikā uz plankumiem tumša brūni pelēka apsarme. Šajā pašā vietā VADD speciālisti konstatējuši arī labības lapgraužus. Kaitēkļi sagrauž lapas, tādēļ tās savīst. To izplatība šajā teritorijā ir 6 %, invāzijas pakāpe – 0,14 %.
Bīstami organismi atklāti arī trijās Mālpils novada vietās. Netālu no šosejas P8 un robežas ar Siguldas novadu vasaras kviešos konstatēta kviešu lapu dzeltenplankumainība un kviešu lapu pelēkplankumainība. Pirmā izplatīta divos procentos sējumu, bet otrā četros. Abas šīs slimības ierosina sēnes, kuru dēļ raža var samazināties līdz pat 50 %. Dzeltenplankumainības pirmās pazīmes ir neliels tumši brūns plankumiņš, tā centrā balts punktiņš. Vēlāk uz lapām veidojas ovāli līdz gareni plankumi, ko ietver nodzeltējošu audu josla. Plankumi saplūst kopā, un veidojas neregulāri atmirušu audu laukumi. Lapas ātri atmirst, smagākos gadījumos jau tūlīt pēc ziedēšanas, jo izdalās toksīni, kas veicina lapu kalšanu. Inficēšanās notiek visu veģetācijas periodu vairākkārt.
Savukārt pēlēkplankumainība izskatās kā hlorotiski plankumi uz apakšējām lapām, parasti uz tām, kas saskaras ar augsni. Plankumi sākumā ūdeņaini, vēlāk sakalst, šajā laikā labi pamanāma slimības galvenā pazīme – piknīdas. Uz lapām veidojas pelēki, iegareni plankumi. Simptomi attīstās visu veģetācijas sezonu. Veicina – ja lietains laiks sakrīt ar periodu, kad notiek intensīva stiebrošana. Sporas uz jaunajām lapām, kas veidojas, pārvietojas ar lietus šļakatām.
Nedaudz tuvāk Mālpils centram, arī netālu no šosejas P8, rudzos konstatētas divas slimības: brūnā rūsa un graudzāļu stiebru rūsa. Pirmās izplatība ir 10 %, bet otrās – tikai divi. Arī šīs rudzu slimības izraisa sēnes, un ražas zudumi pie kaitēklim labvēlīgiem apstākļiem var sasniegt pat 20 %.
Savukārt rapšu laukā, kas atrodas teritorijā starp jau minēto P8, Tīnes ielu un Garkalnes ielu, VADD speciālisti atklājuši kāpostu cekulkode. Tā izplatījusies 6 % no lauka, un invāzijas pakāpe ir 0,14 %. Kāpostu cekulkode ir sīks tauriņš, kas sākotnējā attīstības stadijā ir kāpurs, kas bojā augus, tos graužot.