Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To jau izdarījušas Burtnieku un Ogres novadu pašvaldības, raksta "Diena.lv". Šādas rīcības mērķis ir iegūt tiesības apsaimniekot šīs teritorijas, tās labiekārtojot, būvējot laivu piestātnes, piesaistot līdzekļus, taču vides organizācijas saskata arī iespējamus draudus – pieejas ierobežošanu, kā arī jūras un publisko iekšzemes ūdeņu piekrastes apbūvēšanu.

Pašvaldības pašlaik nav tiesīgas ieguldīt naudu cita īpašumā, tāpēc formāli tās nedrīkst labiekārtot valstij piederošās un tām apsaimniekošanā nenodotās pludmales. Līdz šim bija jāatrod iespējas "puslegāli uzstādīt glābšanas stacijas, pārģērbšanās kabīnes, tualetes," paskaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe. Bet pēc pārņemšanas valdījumā tās var sakārtot infrastruktūru, piesaistīt līdzekļus, konsultējoties ar speciālistiem, veidot zivju nārsta vietas upēs un saimniekot tā, kā tas ir jādara, uzskata LPS pārstāve.

Burtnieku novads bija pirmais, kuram 2012. gadā nodeva valdījumā vienu no publiskajiem ūdeņiem – Burtnieku ezeru. Pagaidām par katru no šiem gadījumiem jālemj valdībai. Taču likumprojekts "Zemes pārvaldības likums", par kuru būs jābalso Saeimai, paredz nodot visu pašvaldību teritorijās esošo jūras piekrasti un iekšzemes publiskos ūdeņus to valdījumā. Saskaņā ar Civillikumu Latvijā ir 207 publiskie ezeri un 42 upes, kā arī jūras piekraste, kuras garums pārsniedz 490 kilometru.

Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume pastāstīja, ka galvenais mērķis, pārņemot valdījumā Burtnieku ezeru, ir to apsaimniekot – attīstīt infrastruktūru, veicināt zivju resursu pieaugumu, kā arī uzlabot ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, jo tas strauji aizaug. Tāpēc ir iecere piesaistīt 425 000 latu ES naudas, lai izpētītu ezeru un atveseļotu to. Jau ir labiekārtota pludmale un izveidots laivu kanāls.

Drīzumā valdībai būs jālemj par publisko ūdeņu – Lielā Baltezera, Langstiņu ezera, Brinduļu kanāla – nodošanu apsaimniekošanā Garkalnes novadam. Saskaņošanā ir rīkojumi par publisko ūdeņu nodošanu arī Carnikavas, Ādažu, Garkalnes, Rēzeknes un Pļaviņu novada pašvaldībām. Tāpat Jūrmalas dome izlēmusi pārņemt valdījumā Lielupes daļu, Varkaļu kanālu un jūras piekrasti.

Savukārt vides organizācijas raizējas, ka tas var beigties ar pieejas liegšanu publiskajiem ūdeņiem un to piekrastes apbūvēšanu. Bažu iemesls ir līdz šim notikusī nelegālā apbūve, papildu slodzes radīšana piekrastei un žogu būvēšana pie publiskajiem ūdeņiem, norāda organizācijas "Zemes draugi" padomes loceklis Jānis Ulme.

Iepriekš:
Garkalne savā īpašumā cer iegūt Lielo Baltezeru, Langstiņu ezeru un Juglas kanālu