Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Garkalnes novada dome uzskata, ka pašvaldības valdījumā būtu nepieciešams pārņemt tos publiskos ūdeņus, kuru krastos saskaņā ar Garkalnes novada teritorijas plānojumu ir iespējams veikt apbūvi, kas skar publiskos ūdeņus, tas ir, pludmaļu iekārtošanu, laivu piestātņu, krasta stiprinājuma būves. Šiem kritērijiem atbilst trīs ūdenstilpes – Lielā Baltezera daļa, kas atrodas Garkalnes novadā, Langstiņu ezers un Juglas kanāls, vēsta aģentūra LETA.

Arī ministrija uzskata, ka šo publisko ūdeņu nodošana pašvaldības valdījumā ir nepieciešama, lai veicinātu to ilgtspējīgu, racionālu un vides kvalitāti uzlabojošu publisko ūdeņu apsaimniekošanu, efektīvi izmantojot pieejamos dabas, cilvēku un materiālos resursus, palielinot ezeru, upes piekrastes un blakus esošo iedzīvotāju labklājību.

Tiesību aktā noteikts, ka pašvaldība var iznomāt publiskos ūdeņus un zemi zem tiem kā vienotu veselumu. Tas nozīmē, ka pašvaldība, slēdzot nomas līgumu, iznomā publisko ūdeņu teritoriju tikai kopā ar zem tiem esošo zemi. Tāpat noteikumos ir nosaukti veidi, kādiem ir iespējams izmantot ūdenstilpi, ka, iznomājot publisku ūdenstilpi, jānodrošina brīva pieeja pie tās, lai ūdenstilpi varētu izmantot kultūrvēsturiskās ainavas un dabas objektu apskatei, dzeramā ūdens apgādei, rekreācijai, makšķerēšanai un rūpnieciskai zvejai.

Pašvaldības pienākums ir nodrošināt publisko ūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, ievērot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības, saimnieciskās darbības un citas prasības. Ja valdījumā nodotie publiskie ūdeņi netiks izmantoti noteiktajiem mērķiem, Garkalnes novada pašvaldībai var izbeigt tiesības uz šo ūdeņu pārvaldīšanu un šīs tiesības būs jānodod atpakaļ valstij.

Rīkojuma projekts par publisko ūdeņu nodošanu pašvaldības valdījumā pieteikts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Iepriekš:
Ādažu un Garkalnes novadi grib paši pārvaldīt ezerus