Kamēr valdības gaiteņos ceļu turpina jaunais Zemes pārvaldības likums, kas regulētu iespējas pašvaldībām savā valdījumā pārņemt publiskos ūdeņus, kas pašlaik ir valsts rokās, VARAM uz galda jau nonākuši divu pašvaldību pieteikumi, vēsta laikraksts "Diena". Eksperti gan ir bažīgi par iespējamu privātu būvniecības projektu lobēšanu tādā veidā, savukārt pašvaldībās to noliedz. Līdz šim VARAM saņemti Ogres un Ādažu pieteikumi ar vēlmi pārvaldīt administratīvajā teritorijā esošus ezerus, stāsta ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta pārstāve Margarita Gorškova.
Bažīgi par Baltezeru
Ādažu novada pašvaldības teritorijā atrodas vairāki ezeri, tostarp Mazais un Lielais Baltezers. Ādažu novada domes lēmumā vēlme pārņemt ezerus savā valdījumā skaidrota lakoniski: personai nav iespējams saskaņot apbūvi Būvniecības likuma noteiktajā kārtībā, ja apbūve plānota īpašumos, kas robežojas ar valstij piekrītošiem publiskiem ūdeņiem. VARAM šāds skaidrojums gan nav šķitis pietiekams, un M. Gorškova uzsver: "Saskaņot privātas ieceres – tas nav labākais pamatojums šādam lēmumam."
Arī eksperti pauž bažas par pašvaldības motivāciju pārņemt Baltezeru savā pārvaldībā, saistot to ar atbalstu privātiem būvniecības projektiem. "Tas, kas tieši šobrīd notiek, izskatās pakārtoti vienam projektam. Galvenā problēma ir līdzšinējā pieredze, kā pašvaldības spēj vai nespēj nodrošināt būvniecību savā administratīvajā teritorijā," skaidro biedrības "Delna" pārstāve Aiga Grišāne.
Pašvaldībā noraida pārmetumus par konkrētu projektu lobēšanu. "Šāds apgalvojums ir absolūti greizs. Mums ir vienalga," uzsvēra Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns. Būvvaldē gan norāda, ka novadā katru gadu esot vairākas ieceres, kurām jāizstrādā projekti, bet to nevar izdarīt, jo jāsaskaņo ar īpašnieku, tātad valsti.
Arī otrpus Lielajam Baltezeram esošajā Garkalnes novadā tiek apspriesta ideja pārņemt savā valdījumā novada teritorijā esošo Baltezera daļu, "Dienai" atklāj priekšsēdētāja vietnieks Alvis Zīriņš. Pagaidām dome vēl apkopo tās struktūrvienību redzējumu par šādu ieceri. "Gribam mazliet atraisīt rokas teritorijas uzkopšanai. Radīt pateicīgāku vidi. Jautājums ir par peldvietām, krastu uzlabošanu," saka A. Zīriņš. Taujāts par saistību ar privātajiem būvniecības projektiem Baltezera krastā, pašvaldības pārstāvis noliedz, ka ezera pārņemšana būtu saistīta ar to.
Skaidri nosacījumi
Ādažu pašvaldībā arī uzsver, ka dome par ezera ņemšanu pārvaldījumā lems tad, kad būs skaidri nosacījumi. "Var piekrist tam, ka katram konkrētam ezeram vajadzīgs konkrēts saimnieks, kurš ir ieinteresēts. Tomēr jābūt skaidrai kārtībai, kā un ar kādiem nosacījumiem pašvaldības pārņem savā pārvaldījumā," norāda biotopu eksperte Lelde Eņģele. Tāpat būtiski, lai par šo jomu būtu atbildīga konkrēta ministrija un valstij būtu iespēja kontrolēt pašvaldību saimniekošanu tām nodotajos ūdeņos.
Ministrijā gan steidz kliedēt bažas – gadījumos, kad pašvaldība tai nodotos ūdeņus neizmantos rīkojumā norādītajiem mērķiem, valsts ezerus varēs pārņemt atpakaļ savā valdījumā, stāsta M. Gorškova. Tas ļaušot izslēgt ļaunprātīgu rīcību. Ministrijā kā ļoti būtisku uzsvēra likumprojekta punktu, ka attiecībā uz katru būvniecības projektu ikreiz atļauju izsniedz nevis pašvaldība, bet ar valdības rīkojumu. Izņēmums gan ir tās būves, kas atļautas aizsargjoslu likumā.
Oktobra beigās likumprojekts jau bija nonācis līdz valdības komitejas darba galdam, tomēr tā skatīšana valdībā atlikta uz mēnesi, uzdodot ministrijai projektu precizēt. Kā norādīja komitejā, projektā jāparedz – nododot valstij piederošu zemi pašvaldības īpašumā, ikreiz nepieciešams valdības rīkojums.